"Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadiena pārvērtusies par dažu partiju priekšvēlēšanu kampaņas neatņemamu sastāvdaļu," ar sarūgtinājumu nule izveidojušos situāciju komentēja kāds bijušais tautfrontietis. Liela daļa jubilejas rīkošanai pietuvināto personu iesaistījušās nākamās Saeimas vēlēšanās, līdz ar to iegūstot ne ar ko neaizvietojamu reklāmas laukumu, – 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienas svinības.
Šis laukums Saeimas deputātkandidātiem nemaksā neko. Valstij – kādus 400 000 latu. Nav jau daudz bagātajai Latvijai. Toties pietiekami tiem, kuri, uz sakaltušajiem Tautas frontes lauru vainagiem pakāpušies, nu vēlēsies iekāpt 10. Saeimā.
Degungalā – vēlēšanas
Kas pirmais brauc, tas pirmais arī maļ. Šī latvju prātula kļuva acīmredzama pērnā gada nogalē, kad pie Valsts prezidenta Valda Zatlera devās no bijušajiem tautfrontiešiem sastiķēta komanda – ar domu, ka nozīmīgajai Neatkarības deklarācijas pieņemšanas gadadienai nav pievērsta pienācīga uzmanība. Nav zināms, kurā brīdī atnākušo cilvēku kopa tika nodēvēta par Goda komiteju, taču drīz pēc tam prezidents noteica šīs komitejas sastāvu svētku organizēšanai, tajā pulcinot Latvijas Tautas frontes bijušos vadītājus, kā arī valsts vadību. Un tā: Goda komiteju nu vada Valdis Zatlers, priekšsēdētāja vietnieks ir Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), komitejas sastāvā ir Valdis Dombrovskis (JL), bijušais LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Godmanis (LPP/LC), bijusī LTF priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete (PS), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleins, bijušie LTF priekšsēdētāji Dainis Īvāns (LSDSP) un Romualds Ražuks (PS), bijušie LTF priekšsēdētāja vietnieki Jānis Kinna, Jānis Škapars, Jānis Dinevičs un bijusī LTF informācijas centra vadītāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība). Paredzēts, ka Goda komiteja pārraudzīs Neatkarības deklarācijas pasludināšanas svētku gatavošanu un nodrošinās visu iesaistīto pušu sadarbību. Savukārt pašu svētku organizēšana uzticēta Rīcības komitejai, kuras galvgalī nu atrodas Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
Aiz svētku organizēšanas gludās fasādes virmo kaislības, un uzmanīgs vērotājs pamanīs likumsakarības, kas nav sevišķi atbilstošas jubilejas nozīmīgumam un – es pat teiktu – 4. maija nodomu tīrībai.
Un tā pirmie malēji – Ēlerte, Škapars, Godmanis un citi – monopolizēja svētku uzraudzību. Vai citiem bija iespēja uzņemties atbildību un izrādīt iniciatīvu, atnākot pirms šiem aktīvistiem? "Domāju, ka prezidents uzklausītu jebkuru, kam būtu kādas idejas šo svētku sakarā," atbild Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tad kāpēc pie prezidenta nepieteicās, piemēram, bezpartijiskie Jānis, Juris un Marta? Atbilde, šķiet, ir vienkārša: tāpēc, ka bezpartijiskajiem Jānim, Jurim un Martai degungalā nav Saeimas vēlēšanas.
Marķīze de Pompadūra
Esība Goda komitejā nodrošina nepārtrauktu pozitīvo reklāmu, kas tik nepieciešama dažādām partijām un to lokomotīvēm, drezīnām vai vienkārši ķerrām. Protams, neviens Goda komitejas loceklis nepiekritīs šim apgalvojumam, arī Edgars Rinkēvičs teic, ka šo komiteju vada Valsts prezidents – politiski neitrāla persona, lai izvairītos no jebkādas iespējas komitejas darbu izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai. "Taču simtprocentīgi to izslēgt nevar," atzīst Rinkēvičs. Prezidents vēlas izvairīties arī no svētku politizācijas, jo "tie ir visas tautas, nevis kādas politiskās partijas svētki".
Bet, smejies vai nesmejies, Jāņa, Jura un Martas nav Goda komitejā. Toties tajā ir ļauži no JL, ZZS, PS, SC, LPP/LC un Vienotības. No partijām, kas startē vēlēšanās. Īpaši veiksmīgas pozīcijas ir Vienotības marķīzei de Pompadūrai – Sarmītei Ēlertei (viņa demonstrēja minētās augstdzimušās intrigantes, Luija XV favorītes tērpus kādā pompozā fotosesijā). Atzinīgi vērtējot viņas prasmi saost politisko konjunktūru, uz tikpat augsta plaukta liekams arī šis solis – doties pie Valsts prezidenta ar ierosmi par 4. maija svētkiem. Kaut arī Sarmīte Ēlerte, LTF laikā būdama vien informācijas centra vadītāja, neietilpst nosacītajā grupā "bijušie Tautas frontes līderi", nav šaubu, ka tieši viņa izdomāja šo potenciāli veiksmīgo soli.
"Pompadūra nenoliedzami bija ļoti ietekmīga sieviete Francijas politikā, taču mani interesē tiešākas ietekmes formas, nevis caur Luiju XV vai kādu citu vīrieti," kādā intervijā atzinās Ēlertes kundze. Simtprocentīga patiesība. Taču šajā gadījumā viņa tomēr izvēlējās sākt ar vīrieti – ar Valsts prezidentu. Taktiski pareizs gājiens, lai apgūtu "tiešākas ietekmes formas". Īpaši tad, ja atceramies, cik neganta bija Ēlertes vadītās avīzes Diena attieksme pret Valdi Zatleru tad, kad viņu gatavojās ievēlēt par Valsts prezidentu. Nu, protams, arī pēc tam nekas nemainījās. Varbūt nepatīkamās atmiņas radījušas prezidentā tik lielu respektu pret bijušo Dienas redaktori, ka viņš nespēj atteikties no viņas nesavtīgās palīdzības šo svētku rīkošanā?
Tā neesot alternatīva
Interesantu situāciju radīja arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viendien viņš paziņoja, ka 4. maijā Rīgā notiks ģimeņu svētki. Šis nosaukums gan asociējas ar LPP/LC citugad organizētajiem svētkiem, kuros ar nemitīgu klātesmi figurēja kādas sektas vadītājs. "Nē, tā ir komunikāciju kļūda," atbildēja Nils Ušakovs, "tie būs nevis ģimeņu svētki, bet gan svētki ģimenēm." Nosaukdams 4. maiju par "mūsu valsts dzimšanas dienu", Ušakova kungs paskaidroja, ka svētki ģimenēm nekādā gadījumā nav uzskatāmi par alternatīvu valsts svētkiem un 10. martā tikšot prezentēta visa svētku pasākumu pakete.
Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (JL) kritizēja Nila Ušakova ģimenisko svētku koncepciju, jo "tas [4. maijs] nav īstais datums". Nils Ušakovs par to vien paraustīja plecus: "Dīvaini. Man viņš teica, ka tā ir laba ideja."
Lai nu kungi paši tiek skaidrībā par idejas labumu, taču vērā jāņem kas cits: Rīgas domes arsenālā ir milzīgi administratīvie resursi, ar kuriem pilnībā pietiks, lai 3. un 4. maijā radītu eleganti neuzkrītošu, toties ietekmīgu priekšvēlēšanu reklāmu partijai Saskaņas centrs un, protams, arī LPP/LC.
Nils Ušakovs noliedza šo iespēju: "Ja ir svētki ģimenēm, tad nav nekādas politikas. Turklāt esmu iekļauts Goda komitejā, un kā gan es tad varētu rīkot kādus alternatīvus svētkus?" Jau vēlāk – acīmredzot Prezidenta kancelejas spiediena rezultātā – "svētki ģimenēm" tika pārdēvēti par "svētkiem visām sociālajām grupām". Nav gan saprotams, ar ko otrs variants īpaši atšķiras no pirmā, jo arī ģimenes ietilpst dažādās sociālajās grupās.
Seilei nespīd
Nesmukums sanāca ar Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāju Pēteri Apini, kurš sākotnēji tika virzīts uz Rīcības komitejas vadītāja posteni. Tā kā darbs solījās būt intensīvs, viņš pameta ārštata padomnieka pienākumu pildīšanu Ministru kabinetā un ar pilnu krūti metās svētku organizēšanā. Taču koalīcijas padome, 1. februārī izskatīdama jautājumu par Pētera Apiņa kandidatūru, nolēma, ka viņa kamieši šim pienākumam nav piemēroti, jo viņam, raugi, neesot nekāda sakara ar 4. maija deklarāciju. "Jūtos izčakarēts," ar sarūgtinājumu pauda Apinis, "biju jau uzrakstījis svētku norises koncepciju, bet tagad tā nevienam nav vajadzīga."
Aktīvākās protestētājas pret Apini bijušas Anna Seile un Ilma Čepāne (abas PS). Seiles kundze piktojās, sak, kurš gan tas bija, kas aicināja Apini veikt šo pienākumu? Nez, kāda būtu Seiles kundzes reakcija, ja viņai taptu pastāstīts, ka aicinātājs bija pats Valdis Zatlers? Taču, ja runājam par Augstākās Padomes atbalstu 1990. gada 4. maija deklarācijai, varbūt Seiles kundze nemaz nezina, ka pozitīvais balsojums notika, pateicoties Latvijas Tautas frontei. Bet tajā aktīvi darbojās arī Latvijas Ārstu biedrība un tostarp Pēteris Apinis. Tā ka noraidītais Rīcības komitejas priekšsēdētāja amata kandidāts nav nemaz tik attāls 4. maija radinieks.
Deputātes kundze vēl klāstīja, ka Rīcības komitejas vadītājs būtu jāmeklē bijušo Augstākās Padomes deputātu vidū, konkrēti – starp LTF frakcijas deputātu kluba biedriem, taču neviens neesot viņiem prasījis padomu. Kā tad tā, Seiles kundze? Jūs kopā ar pārējiem kluba biedriem taču varējāt doties pie Valsts prezidenta vēl pirms Sarmītes Ēlertes un likt galdā savu izdomu, piesakot par Rīcības komitejas vadītāju kaut vai pati sevi!
Gluži pamatoti par Rīcības komiteju izteicās Romualds Ražuks (PS): šai komitejai esot jābūt bezkaislīgai, un tā esot lielākā kļūda, ja uzskata, ka tur jādarbojas cilvēkiem, kuriem ir sakars ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. "Tādi cilvēki var iesaistīties Goda komitejā," viņš domā. Savukārt Rīcības komitejas vadītājam jābūt ar "organizatora dotumiem". Izskatās, ka piktajai Seiles kundzei nespīd ne viena, ne otra komiteja.
Summas – uz leju
Taču arī Pēterim Apinim nav cerību iekļūt 4. maija svētku organizēšanas apritē, kaut arī viņš veiksmīgi realizēja darbietilpīgo pasākumu Sirdspuksti Baltijai pagājušā gada 23. augustā, trīs Baltijas valstis vienojot kopīgā skrējienā, kurā piedalījās šo valstu augstākās amatpersonas, tostarp arī Valdis Zatlers.
Varbūt šoreiz Apinis mēģināja urķēties tur, kur nevajag? Varbūt viņam šķita, ka svētku tāme, kura sākotnēji tika piedāvāta izskatīšanai valdībā, nav adekvāta mūsu valsts ekonomiskajai situācijai? Pirms kāda laika uzpeldēja šādi skaitļi: koncerts pēc Saeimas svinīgās sēdes operā – 28 000 latu; tautas sadziedāšanās pie Brīvības pieminekļa – 27 000 latu; 4. maijam veltīta konference – 30 000 latu.
Edgars Rinkēvičs precizēja: "Tādu skaitļu vairs nav. Pirmkārt, nenotiks koncerts operā. Otrkārt, sadziedāšanās tāmi esam samazinājuši līdz 20 000 latu – šajā skaitlī ietilpst skatuves uzstādīšana, gaismas, apsaimniekošana, honorārs diriģentam un vēl dažas pozīcijas. Treškārt, arī konferences izmaksas samazinātas līdz 22 000 latu. Jāņem vērā, ka tajā piedalīsies starptautiska līmeņa lektori, piemēram, Pols Goubls, un viņiem jāapmaksā viesnīca, ceļš un autorhonorārs par lekciju. Būs divas kafijas pauzes, jāmaksā arī par tulkošanu un apsaimniekošanu. Un, ceturtkārt, mēs centīsimies šīs summas vēl pavilkt uz leju."
Atliek tikai cerēt, ka visi nosauktie pasākumi norisināsies bez priekšvēlēšanu aģitācijas. Taču, zinot to, ka Saeimas vēlēšanas šogad būs īpaši asiņainas, cerības ir mazas. Sevišķi tad, ja par iekļūšanu Saeimā cīnīsies citplanētieši, narcisi, madāmas de pompadūras un citi politisko pasaku personāži.