Gaumes un paškritikas trūkums, kas gandē TV skatītāju jau tāpat izkropļoto audio un video uztveri, būtu mazākās nelaimes, kas vajā latvju televīzijas šovus, turklāt tās būtu pavisam mazas, ja neviens vai gandrīz neviens šos veidojumus neskatītos.
Taču reitingi lielākoties ir visai augsti, un tas liecina par divām lietām: par to, ka tālrādē īstenībā nav ko skatīties, un par to, ka TV skatītāja prasīgums lielākoties ir visai zems. Vai gan citādi lielai daļai TV vērotāju ienāktu prātā piektdienas vakarā lipināties pie ekrāniem, lai skatītos, kā citkārt elegantās un – esmu pārliecināta – intelektuālās meitenes spēlē tizlā izrādē ar nosaukumu Paldies dievam, piektdiena ir klāt, tēlodamas aprobežotas blondīnes. Jo negribas taču piekrist kaut kur izskanējušajam viedoklim, ka meitenes ir savā paštēlā...
Varētu, protams, arī analizēt, cik augstvērtīgs ir šis raidījums, kurā, piemēram, pagājušajā piektdienā bija iekļauts apšaubāms parodists ar vēlmi attēlot Filipu Kirkorovu un Allu Pugačovu; varējām arī vērot kādu sabiedrībā mazpazīstamu cilvēku, kuram bija uzdots tēlot sportistu – plānprātiņu. Taču tas viss analīzei diemžēl nepakļaujas, jo par slimniekiem un dažu šovu veidotājiem nav pieņemts smieties. Nav saprotams tikai viens: kāpēc ētera laiks tiek aizņemts ar šādām
sēnalām?
Tā kā šis jautājums ir retorisks, pievērsīsimies konkrētībām. Svētdienas šovs Zvaigžņu lietus atstāja rūgtas mieles. Ak, ne jau tāpēc, ka to pameta daudzu tik ļoti iemīļotā skatuves dīva Elita Drāke! Rūgtums bija par to, ka LNT šova veidotāji vienkārši uzmeta skatītājus. Kad pašā raidījuma sākumā jau bija skaidri zināms, ka viens pāris – Drāke&Baltacis – izstājas no konkurences spīvās cīņas, tas nozīmēja tikai to, ka šajā reizē netiks izbalsots neviens pāris. Taču šova vadītāji nemitīgi mudināja skatītājus: balsojiet, balsojiet, viss ir jūsu rokās! Un balsošana no karsti fanojošo, bet vietumis un reizumis naivo skatītāju maciņiem izripināja apaļu summiņu – aptuveni kādus astoņus tūkstošus latu. Taču beigās, spīdīgā labvēlības papīrā iepakota, visiem karsējiem tika pasniegta ziņa, ka šoreiz nevienu pāri neatskaitīs... Atvainojiet, bet par ko tad vajadzēja balsot? Lai noskaidrotu, kāda ir pāru secība? Sanāca tā, ka LNT skatītājus vienkārši uzmeta. Paņēma naudu un uzmeta.
Būtu daudz glītāk un godīgāk, ja šova veidotāji šo svētdien izmānīto naudiņu ieskaitītu kādā labdarības fondā vai kā citādi reabilitētos skatītājiem. Atceros, pavasarī, kad notika pirmais Zvaigžņu lietus šovs, skatītāji sabalsoja krietnu summu, aptuveni 32 000 latu, labdarības mērķiem – nauda tika novirzīta Uļjanas Semjonovas fondam, proti, Latvijas olimpiešu ārstēšanai. Kāpēc gan arī šoreiz zvaigžņotie nevarētu paveikt ko līdzīgu?
Bet varbūt šis vēlējums tā arī paliks tikai vēlējums, jo, kā smejies, naudiņu katrs pelna, kā pats uzskata par vajadzīgu. Vienīgi kopā ar vilšanos par naudas pelnīšanas manierēm paliks arī neizpratne par to, kāpēc bezgaumības un truluma propagandas šovos jācieš tieši mūzikai (vienīgais izņēmums ir šovs Koru kari, kurā dominē labs mūzikas izpildījums)? Kāpēc tik daudzi iedomājas, ka ikviens – ikviens! – drīkst kāpt uz skatuves un tālrādē ņirgāties par tiem, kuri patiešām prot dziedāt un dara to ar pilnu atbildības un dvēseles izjūtu? Kāpēc, piemēram, neviens neorganizē šovu Mūrē kopā ar zvaigzni vai Zvaigžņotā riepu montāža? Pirmajā gadījumā mūrnieki varētu arī dzīvot pašu uzmūrētajā miteklī, gaidot, kad kaut kas uzgāzīsies uz galvas, savukārt otrajā konkursanti varētu braukāt ar pašu uzmontētajām riepām, pārbaudot, kura īpatņa autoriepas ilgāk un meistarīgāk noturēsies, neatdaloties no mašīnas... Tie patiešām būtu pamācoši un veselīgi šovi. Citādi sanāk, ka tikai mūzikai atvēlēta apsmejamās vientieses loma, kuru – tieši tāpat kā TV skatītājus – var paņemt un uzmest.