“OIK afēra” – vai tiešām gals, jeb kamēr ir aitas – būs cirpēji ?

4.lapa

Par EM rīcību “OIK moratorija” ietvaros.

Valsts institūcijas ir ilgstoši zinājušas, ka valsts atbalsta sistēmā ir problēmas un, ka valsts atbalsta apmērus un no jauna izsniedzamo obligātā iepirkuma atļauju apjomus ir nepieciešams ierobežot. Lai arī ir bijis konkrēts mērķis ierobežot OIK sistēmas slogu, atbildīgās institūcijas un amatpersonas ir ilgstoši rīkojušās pretēji šim mērķim, izvirzot plašākas sabiedrības interesēm neatbilstošas ierunas un bloķējot likumdošanas iniciatīvas, kurām vajadzēja ierobežot jaunu obligātā iepirkuma atļauju izsniegšanu (skat. šo saiti )

Rezultātā, laika periodā no 2011.gada maijam līdz 2012.gada septembrim, tas ir vairāk kā gadu, kad sabiedrībai tika publiski stāstīts, kā tiek ierobežots OIK slogs, aizliedzot rīkot konkursus par tiesībām iegūt “OIK atļaujas”, tās patiesībā tika turpināts dalīt vispār bez jebkāda konkursa - nebijušos apjomos, ja vien tika iesniegti “pareizi” aizpildīti dokumenti. Šajā laika periodā tika izsniegtas vairāk nekā 300 atļaujas! Saskaņā ar EM sniegto informāciju, no šīm izdalītajām atļaujām, joprojām spēkā ir 74 atļaujas, un, ja komersanti izmantos visu tiem atļaujā piešķirto atbalsta apjomu, tad OIK maksājumu slogs varētu pieaugt vēl par aptuveni 100 miljoniem eiro gadā!

Jāatzīmē, ka šis ir tas laika periods, par kuru EM ir tikusi veikta dienesta izmeklēšana, kuras rezultāti mistiski ir pazuduši. Pēc jaunākās EM versijas - to nemaz nav bijis!

Par EM “rūpīgi veicamajiem auditiem”

Ir izsludināts un noslēdzies konkurss par tiesībām veikt EM “OIK lēmumu” auditu. Sabiedrībai tiek stāstīts, ka tas tiek veikts ar mērķi noskaidrot EM rīcības atbilstību sabiedrības interesēs.

Kā tas izriet no EM lietvedībā esošajiem dokumentiem, kurus EM ir iesniegusi Saeimai, EM ir jau tikusi veikta dienesta pārbaude par EM rīcību saistībā ar lēmumiem piešķirt komersantam tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros . Tā pati, kuras rezultāti neizskaidrojamā veidā it kā “ir pazuduši”, un nu pilnā nopietnībā tiek apgalvots, ka saistībā ar šiem “pazudušajiem dokumentiem”, šādu dienesta pārbaudes rezultātu nemaz nav bijis! .

Lai gan ir dokumenti, ka šīs dienesta pārbaudes ietvaros ir ticis veikts neatkarīgs juridiskais audits, par to ir tērēta nodokļu maksātāju nauda, un tā rezultāti ir pieejami. Tie nav glaimojoši EM - tie apliecina, ka, pieņemot šos lēmumus “EM nekorekti piemērojusi tiesiskos principus savu lēmumu pamatošanā”, “pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību”, “nav ievērojusi normatīvo aktu deleģējumu”, utt.

Tas viss rada pamatotas bažas, ka patiesībā EM, sludinot jaunu auditu, veic darbības nevis, lai īstenotu objektīvu izmeklēšanu un atklātu iespējamos EM pārkāpumus saistībā ar “OIK lēmumiem”, bet gan, lai tos piesegtu. Turklāt solot par to apmēram desmit reizes lielāku iespējamo atalgojumu - 75000 eiro (bez PVN)!, nekā tas tika samaksāts par iepriekšējo - EM neglaimojošo atzinumu (5000Ls).

Uz to papildus norāda ne tikai 12.martā “Nekā personīga” rādītais sižets, kurā atklājās, ka par audita veicēju EM ir izraudzījusies juridisko biroju, kurš pats savulaik ir sniedzis pakalpojumus klientiem, kuri centās gūt labumu no šiem EM “OIK lēmumiem”. Un ja žurnālisti nebūtu tam pievērsuši uzmanību, tad viss būtu “kārtībā” - saskaņā ar EM noteikto, jo EM izstrādātais pretendentu nolikums neparedz nekādu interešu konflikta ierobežojumus, kā arī kompetences prasības attiecībā uz enerģētiku. Galvenais, lai “auditētājs” nav tik stulbs un neatlasa auditam tos lēmumus, ar kuriem pats ir bijis tieši saistīts. (skat. saiti)

Taču vismulsinošākais šajā “auditā” ir tas, ko EM ir paredzējusi darba uzdevumā: vērtēšanai paredzētie lēmumi ir jāizvēlas no lēmumiem, kuri tika pieņemti pēc 2012.gada 28. augusta. Tas ir datums, kad valdības sēdē tika apstiprināti MK noteikumu grozījumi, kuri nosaka pilnīgu “OIK moratoriju” - aizliegumu pieņemt lēmumus par “OIK atļauju” piešķiršanu. Tas ir - tiek piedāvāts fotografēt vilcienu, kurš jau ir pabraucis garām.

Nez, ar kādu mērķi EM ir noteikusi tieši šādu auditējamo periodu saviem pieņemtajiem lēmumiem? Un kā pēc šāda “audita” rezultātiem varēs izdarīt objektīvus secinājumus par EM rīcības atbilstību, ja lēmumi, kuri ir radījuši šīs graujošās OIK sekas uz sabiedrību, tika pieņemti laika periodā, uz kuru šis “audits” nemaz neattiecās? Nav šaubu, ka EM to spēs!

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais