Jānis Urbanovičs: Pļauka Latgalei
Labos laikos Latgalei ir daudz draugu. Visi daudzina zilo ezeru zemes skaistumu, latgaliešu sirsnību un viesmīlību.
Īpaši daudz draugu novadam ir reizi četros gados, rudens pusē. Brauc ciemos kā neatlaidīgi precinieki, sola mīlēt un neļaut Rīgā darīt pāri Latgalei - bārenītei.
Bet sliktos laikos, kad sērga Daugavpilī plosās kā nekur citur Latvijā, kad tur mediķi cīnās uz pārslodzes galējām robežām, tad Latgale uzzina, ko “draugi” patiesībā par viņu domā. Saeimā 41 deputāts paceļ roku (nospiež pogu) un iecērt pliķi. Izrādās, ir daudz lietu, kas svarīgākās par latgaliešu veselību un dzīvību. Asfalts un betons, “Vilku” dziesmas skolēniem, prezidenta pilsdārziņš, rotaļlaukumi un autostāvvieta pie kapsētas.
Bija skaidrs, ka, pieņemot valsts nākamā gada budžetu, darbosies Saeimas vairākuma balsojamā mašīna - bagātīgi ieeļļota ar “deputātu kvotu” piešķīrumiem īpašām vēlētāju grupām. Tā nesalūza mediķiem doto solījumu priekšā, tā nepakautrējās sarīkot dzīres mēra laikā valsts vadītājiem un ierēdniecībai. Balsojamai mašīnai vienalga, ka nekāda “viedā reindustralizācija”, kuru premjers piesauc kā mantru, nesanāks bez ieguldījumiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Ar kvotu naudu katrai valdošā vairākuma partijai jāiezīmē savs lauciņš, lai nākamruden uzdīgtu pietiekama balsu raža. Un rūpīgi jāseko, lai ne centa neaiziet vajadzīgām, bet “nepareizo” deputātu rosinātām lietām.
Tomēr balsojums par piešķīrumiem Daugavpils slimnīcai bija īpašs. Slimnīcai neatliekami vajadzīga staru terapijas iekārta un multifunkcionālais angeogrāfs. Turklāt mediķi nebūt nelūdza jaunus aparātus - tie izmaksātu miljonus, - bet tikai naudu pamata rezerves daļu un specializētās programmatūras nomaiņai. Arī tas nav lēti - katrai vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Bet bez šiem ieguldījumiem tehnika (12 un 15 gadus veca!) vienā dienā var apstāties, un tas maksās dzīvības.
Gribu uzsvērt - labajiem darbiem, kam deputāti bija dāsni, ir lielākoties lokāls raksturs. Piešķīrums vienai draudzei, vienam pagastam, vienai pašvaldībai. Bet Daugavpilī ir reģionālā slimnīca, tā aprūpē visas Latgales ļaužu veselību. Taču, kā rezumēja Budžeta komisijas vadītājs - “nevar jau katrai piecstāvu mājai pirkt magnētisko rezonansi”…
Kā tagad lai jūtas latgalieši? Kā lai notic, ka trešā zvaigzne Mātei Latvijai ir tikpat mīļa kā pārējās? Tieši tā dzimst atsvešinātība un neuzticēšanās valsts varai. Tā rodas sašķeltība un norobežošanās. Vai to lieku reizi gribēja panākt valdošā koalīcija? Lai pēc tam pārmestu latgaliešiem, ka tie pasīvi vakcinējas, neatsaucas valdības mudinājumiem, dzīvo “citā informatīvajā telpā” un vispār nav tādi īsti “lojāli”.
Dažus vārdus gribu teikt tiem astoņiem Saeimas vairākuma kolēģiem, kuriem pietika drosmes nebalsot kopā ar pārējo koalīciju “pret” šo atbalstu Daugavpils slimnīcai. Paldies Jums! Un žēl, ka drosmes bija par maz, lai nobalsotu “par”. Jūsu “atturos” balsu būtu pieticis, un Latgale būtu jums pateicīga. Varbūt nākamreiz?