“Straume” atklāj kopīgu nākotnes redzējumu
Filma “Straume” ir kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas ieguvusi nozīmīgas starptautiskas balvas un globālu atzinību, tostarp arī pirmo apbalvojumu no 11. Zīda ceļa starptautiskā kinofestivāla Ķīnā – “Zelta Zīda ceļa balvu”. Kā Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam Latvijā man bija tas gods noskatīties šo filmu Rīgā, pirms tā 28. februārī tiks demonsrēta Ķīnā.
Visvairāk mani aizkustināja dzīvnieku vienotība un savstarpējā palīdzība, kas sniedza gan sirsnīgu un spēcīgu garīgu stiprinājumu, gan mudināja uz pārdomām un rīcību. Tas man atgādināja ķīniešu sakāmvārdu “Tongžou Gongji”, kas nozīmē: “Cilvēki vienā laivā palīdz cits citam.” Man prātā nāk arī Latvijas Ministru prezidentes, viņas ekselences Evikas Siliņas, teiktais 14. Saeimas ziemas sesijas ceturtajā sēdē par valsts ārpolitiku: “Pat vispatstāvīgākais un pašpietiekamākais nevar paļauties tikai uz sevi. Kopā mēs esam stipri.”
“Tongžou Gongji” gars meklējams vairāk nekā pirms 2000 gadiem. Jau pirms Haņu dinastijas šo principu aprakstīja dažādi ķīniešu klasiķi, un vispazīstamākais no tiem ir Suna Dzji “Kara māksla”. Tajā attēlota situācija, kurā divu reģionu - Vu un Jue - iedzīvotāji bija savstarpēji naidojas. Taču, kad viņi nonāca vienā laivā vētras laikā, viņi palīdzēja viens otram un sadarbojās kā vienas personas kreisā un labā roka. Šis stāsts iedvesmo cilvēkus palīdzēt cits citam grūtos brīžos.
Vēl viens slavens ķīniešu klasiķis “Dao De Dzin” māca: “Debesu likums ir nest labumu visiem un nevienu nesāpināt. Gudrs cilvēks rīkojas, bet necenšas sacensties.” Tas nozīmē, ka dabas princips ir nest labumu visām dzīvām būtnēm, tās nekaitējot, un cēls cilvēks rīkojas savu draugu labā, necenšoties gūt slavu. Savukārt Konfūcija “Analektos” teikts: “Īstens cilvēks ir ar plašu sirdi un nešķiro cilvēkus pēc partijām.” Šie piemēri atspoguļo gadsimtiem ilgi mantoto filozofiju, kas Ķīnas kultūrā veicina visaptverošu mīlestību un labvēlību, nostiprinot sirsnību un laipnību ķīniešu raksturā.
Šī filozofija ir būtiska Ķīnas attieksmē pret pasauli un tās iesaistei globālajos procesos. Ķīna ir ierosinājusi un vienmēr aizstāvējusi Piecus miera līdzāspastāvēšanas principus, kas ietver savstarpēju cieņu pret suverenitāti un teritoriālo integritāti, dialogu domstarpību un konfliktu risināšanai, kā arī kopīgu atbildību par pasaules mieru un stabilitāti. Mēs uzskatām, ka visas valstis - neatkarīgi no to lieluma, spēka vai ekonomiskās situācijas - ir vienlīdzīgas. Prezidents Sji Dzjiņpins ir izvirzījis Cilvēces kopīgās nākotnes kopienas veidošanas koncepciju, kas balstīta uz atvērtību, iekļaušanu, savstarpēju ieguvumu, taisnīgumu un godīgumu. Šīs kopienas izveide nenozīmē kādas sistēmas vai civilizācijas aizstāšanu ar citu, bet gan sadarbību starp valstīm ar dažādām sabiedriskajām sistēmām, ideoloģijām, vēsturi, kultūru un attīstības līmeņiem, lai veicinātu kopīgās intereses, tiesības un atbildību globālajos procesos.
Šī filozofija ir arī Ķīnas pieejas pamatā drošības jautājumu risināšanā. Ķīna ir ierosinājusi Globālo drošības iniciatīvu (GDI), kas aicina ievērot kopīgu, visaptverošu, sadarbības un ilgtspējīgas drošības redzējumu, cienīt visu valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī ievērot ANO Statūtu principus. Kā vēsta ķīniešu sakāmvārds: “Lai izārstētu slimību, jāārstē ne tikai simptomi, bet arī tās saknes.” GDI mērķis ir veicināt sadarbības mehānismus, kas palīdzētu novērst konfliktu cēloņus un sekmētu to miermīlīgu risināšanu. Attiecībā uz Ukrainu Ķīnas nostāja ir konsekventa un skaidra - ātrs miers un politiska risinājuma meklēšana ir visu pušu interesēs. Būdama Ukrainas lielākais tirdzniecības partneris, Ķīna aktīvi atbalsta sarunas par mieru. Ukrainas jautājuma risinājumam jānodrošina ilgstošs miers un taisnīgs noregulējums, ievērojot ANO Statūtu principus, tostarp nacionālo suverenitāti un sabiedrotu centienus veidot līdzsvarotu, efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas drošības arhitektūru.
Šī filozofija veicina arī Ķīnas un ES attiecību attīstību. Lai gan Ķīnai un ES ir atšķirīgas politiskās sistēmas un tradīcijas, tās joprojām var būt partneres un kopīgi stāvēt vienā laivā. Esot viena otrai otrs lielākais tirdzniecības partneris, Ķīnas un ES tirdzniecības apjoms 2024. gadā sasniedza 780 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un Ķīnas-Eiropas dzelzceļa ekspresis ir kursējis jau vairāk nekā 100 000 reižu. Abu lielāko pasaules tirgu un civilizāciju sadarbības perspektīvas joprojām ir plašas. Ķīna ir ieviesusi vienpusēju bezvīzu režīmu vairākām Eiropas valstīm, tostarp Latvijai. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ar derīgu parasto pasi var uzturēties Ķīnā līdz 30 dienām bez vīzas. Daudzi draugi jau ir apmeklējuši Ķīnu un aizbraukuši ar brīnišķīgām atmiņām.
2025. gadā tiks atzīmēta Ķīnas un ES diplomātisko attiecību 50. gadadiena. Kā teicis prezidents Sji Dzjiņpins: “Līdzīgi domājošie veido partnerību, un kopīgu mērķu meklēšana, ievērojot atšķirības, arī ir partnerība.” Mēs esam gatavi sadarboties ar ES partneriem, lai veicinātu daudzpusību, brīvo tirdzniecību un kultūru dialogu.
Esmu pārliecināts, ka “Straume” atbalsosies ķīniešu sirdīs un kļūs par draudzības tiltu starp Ķīnu, Latviju un Eiropu. Mēs visi esam uz vienas planētas - vienā laivā. Apvienosim spēkus, lai kopīgi veidotu atvērtu, iekļaujošu, tīru un skaistu pasauli ar ilgstošu mieru, vispārēju drošību un kopīgu labklājību!