Komercbanku lobiji ir guvuši kārtējo panākumu. Pat krīzes un budžeta kraha laikmetā komercbanku lobiju prasības tika uzklausītas. Tagad jau jaunā valdība rosinās komercbanku pārvaldītajiem pensiju otrā līmeņa fondiem novirzīt nevis nulli, bet 1% no sociālajām iemaksām.
Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs pauda sirsnīgu un neviltotu sašutumu par "solījuma laušanu vairāk nekā miljonam Latvijas strādājošo", jo tiekot "grauta ticība sociālajai sistēmai un zūd motivācija godīgi maksāt nodokļus". Pat asaras saskrēja acīs! Kā komercbanku īpašniekiem rūp vienkāršiem cilvēkiem izteikti solījumi! Varētu, protams, ironizēt un atgādināt bankām, kādus nekustamo īpašumu novērtējumus tās par samaksu izsniedza visiem saviem hipotekārajiem kredītņēmējiem visus treknos gadus. Varbūt arī komercbankām jāsāk turēt solījumus (novērtējumi) un no bezcerīgiem kreditoriem jāatpērk mājas un dzīvokļi, maksājot sava veiktā novērtējuma summu?
Runājot par pensiju sistēmu, var tikai atkārtot vēl un vēl, ka miljona strādājošo ticību nākotnei savulaik sagrāva komercbanku izlobētais aizliegums Valsts kasei pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Valsts kases pārvaldītais valsts fondēto pensiju plāns bija ar visaugstāko ienesīgumu. Kad Ministru kabinets, pakļaujoties rupjam komercbanku spiedienam, no 2007. gada atņēma Valsts kasei tiesības pārvaldīt valsts fondētās pensijas, tad bija jāizkliedz sašutums par solījuma laušanu vairāk nekā miljonam Latvijas strādājošo.
Tomēr pašreizējās valdības izdabāšana komercbanku lobijiem ir īstermiņa, jo jautājums, vai Latvija vispār varēs atļauties uzturēt 2. līmeņa pensiju iemaksu sistēmu tuvākajā nākotnē, visticamāk, ir ar negatīvu atbildi.
Nauda, kas ienāk pensiju 2. līmenī, veic nepārtrauktu spiedienu uz latu. Latvijas valūtas ienākumi no eksporta ir nepietiekami, lai Latvija spētu samaksāt par savu importu. Latvijas eksports nav tādā apjomā, lai puse pensiju iemaksu ik mēnesi no latiem tiktu mainīta pret dolāriem un ieguldīta ASV banku obligācijās.
Kamēr valdība vēl tikai ieskicē nākamā gada valsts budžetu, 2010. gada skaitļi ir nepielūdzami. 2012. gadā ir jāsāk atmaksāt starptautiskais aizdevums. Tas nozīmē, ka valsts budžetam jau jābūt ne tikai ar iespēju spēt maksāt procentus par ārvalstu kredītiem, bet jau jāspēj atmaksāt kredīta pamatsummas daļu.
Ja šogad mēs iztiktu bez ārvalstu finanšu palīdzības un bez budžeta deficīta, tad šogad valsts konsolidētā budžeta izdevumi nedrīkstētu būt lielāki par 3 miljardiem latu. Ja Latvijas šā gada mērķis būtu dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem, tad jau šogad valstij būtu jāsamazina visi izdevumi vidēji par trešo daļu. 2012. gadā jau jāsāk atmaksāt aizdevumu. Tas nozīmē, ka līdz 2012. gadam ir jāveic dramatiska konsolidācija, kas skars visas nozares. Būs jālauž solījumi ne tikai "miljonam Latvijas strādājošo", bet arī komercbankām un politiski korumpētajam biznesam.
Samazinājumus sadalot proporcionāli – visas pensijas, pabalsti un valsts sektora algas būtu jāsamazina par 30%.
Saeimai un valdībai būtu jāatsakās gan no trekno gadu pensiju fondu shēmām, gan no protekcionisma dažādiem biznesa segmentiem. Viens no reāliem soļiem būtu pensiju 2. līmeņa apvienošana ar 1. līmeni, atsakoties no ļoti dārgajiem banku pakalpojumiem pensiju naudas ieguldījumu apkalpošanā un šo darbu uzticot Valsts kasei.
Turklāt – ja mēs ticam banku pārvaldīto fondu ekspertiem, tad pensiju nauda ir izvietota visienesīgākajos un visizdevīgākajos vērtspapīros, bezriska obligācijās un viselegantākajās un drošākajās akcijās, un bankas noteikti vēlēsies tik izcilus ieguldījumu paturēt, tāpēc, apvienojot 1. un 2. līmeni, ar likumu būtu jānosaka, ka komercbankām vajadzētu paturēt pensiju fondu vērtspapīru portfeļus, Valsts kasei iemaksājot skaidru naudu šo ieguldījumu vērtībā. Savukārt Valsts kase pārņemtu nākotnes saistības pret 2. līmeņa pensionāriem viņu iemaksu apjomā. Veicot šādu reformu nākamgad (ja ticam www.manapensija.lv skaitļiem), valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2011. gadā palielinātos par... 800 miljoniem latu. Tieši par šādu summu pašas komercbankas ir novērtējušas ieguldījumus 2. pensiju līmenī.
800 miljonu latu ienākumi (tiesa, ar saistībām, bet pamatā realizējamām pēc 20 gadiem) dotu laiku realizēt patiešām fundamentālu pārkārtojumu programmu, lai Latvija tik tiešām sabalansētu savus izdevumus ar ienākumiem. Cilvēki! Pierodiet pie domas, ka tā, kā mēs saimniekojām līdz šim, turpmāk nevarēsim. Būs jāveic pārmaiņas, un būs jāveic pārkārtojumi gan pensiju sistēmā, gan veselības aizsardzībā, gan izglītībā, gan arī visās dzīves jomās.