Vienotības politiskais lēmums dramatiski palielināt elektrības tarifus ir atmodinājis parasti visai inerto Latvijas sabiedrību. Vieni jau vāc parakstus pret, citi aicina un pat pieprasa izrēķināties ar visiem Latvenergo vadītājiem. Pretestību izsaka arī pašvaldības, jo komunālo maksājumu parādi pārsniedz 60 miljonus latu un elektrības tarifu kāpums tikai pasliktinās situāciju.
Visiem, kas aicināja izrēķināties ar Latvenergo valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru un citiem enerģētikas sektora līderiem, centos atgādināt, kam ir jāuzņemas personiska un politiska atbildība par Latvenergo reformām.
Lēmumu par tarifu kāpumu Latvenergo pieņēma, izpildot akcionāra lēmumu. Vispirms notika akcionāra sapulce, un pēc tās tika deklarēti tarifi. Latvenergo valde ir izpildvara. Par Latvenergo stratēģiju lemj akcionārs, kas ir Latvijas valsts, bet kura funkcijas ir atdotas ekonomikas ministram. Pirms publiskot tarifu priekšlikumu, to apstiprināja akcionārs. Ja valsts kā īpašnieks definēs mērķi veikt sociālo funkciju, tad Latvenergo to pildīs, ja valsts kā īpašnieks definēs mērķi maksimāli slaukt visas mājsaimniecības ar maksimāli lieliem tarifiem, tad Latvenergo valde sagatavos un iesniegs tarifu projektu.
Tādi algotņi kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Pūce vai Latvenergo valdes priekšsēdētāja vietnieks Bariss tikai izpilda akcionāra politikas skaļruņa funkcijas. Politiska un personiska atbildība par pieņemto lēmumu ir Vienotībai, kas uzdeva (un neiebilst) savam ministram Artim Kamparam šādu stratēģiju īstenot. Tieša atbildība ir tiem, kas uzņemas formulēt valsts intereses. Šajā gadījumā tā ir Vienotība. Šī ir Vienotības elektroreforma, un tas ir Vienotības inspirēts tarifu plāns.
Būsim konkrēti – tiek gatavoti Vienotības tarifi elektrībai un tiek gatavota Latvenergo sadalīšana pēc Vienotības scenārija. Ja vēlamies personificēt, tie ir Kampara–Dombrovska tarifi un Kampara–Dombrovska reformas.
Kāpēc tik traks kāpums un tieši tagad?
Vainīgie klusē vai stāsta pilnīgas blēņas.
Lūk, ja necelsim tarifu par trešdaļu, tad sapūs elektrolīniju stabi un tos nevarēs nomainīt.
Stop! Tie nu gan ir salti meli! Latvenergo līniju atjaunošana, agregātu nomaiņa ir jāveic no amortizācijas atskaitījumiem. Latvenergo amortizācijas atskaitījumi ir iespaidīgi. Ja to nepietiek un amortizācijas atskaitījumu normas ir noteiktas pārāk mazas, tad tā ir uzņēmuma izputināšana un par to jāsoda visi, kas kaut ko tādu pieļāva un turpina pieļaut.
Savukārt tarifu palielinājums, ja Latvenergo izmaksas paliks tādas pašas kā pērn, nozīmēs tikai vienu – radikālu peļņas pieaugumu. Latvenergo 2010. gada peļņa jau bija rekordliela. Tātad, palielinot tarifu, peļņa sasniegs nākamo rekordu. Tikai Latvenergo peļņas pieaugums neuzlabo enerģētisko drošību nekādā mērā. 100% no peļņas īpašnieks (valsts) izgrābj dividendēs. Viss! Ja tarifu pieauguma pamatojums būtu investīcijas drošībai, par to varētu diskutēt. Taču pašlaik, esošajā situācijā tiek ieviests milzīgs elektrības nodoklis, kas caur Latvenergo dividendēm nonāks Valsts kasē.
Otra lielā problēma ir regulators. Man un nevienam ārpus Vienotības un Kampara draugu loka nav vajadzīgs tāds regulators, kas paklausīgi izpilda tikai Vienotības politiskā biznesa plānus enerģētikā.
Kampara kabatas regulators sabiedrībai nav vajadzīgs. Regulators, kurš nolasa no lūpām un pārvērš savos lēmumos visas monopolistu prasības, ir konsolidējams. Lūk, kur var atrast Starptautiskā valūtas fonda pieprasīto ietaupījumu.
Kāda tad ir tarifu pieauguma jēga?
Atbilde ir vienkārša. Tie, kas ir iecerējuši privatizēt (nozagt) Latvenergo, vēlas, lai peļņa tiktu garantēta grandioza un lai uzņēmumam nebūtu sociālu funkciju. Tikai Latvija nosolījusies 2014. gadā iestāties eirozonā, un visa inflācija, lai nebojātu 2012. un 2013. gada makroekonomisko statistiku, ir jāiekrāmē 2011. gadā. Tāpēc arī elektrības tarifi jāceļ tagad, neraugoties uz krīzi un iedzīvotāju zemo maksātspēju un neraugoties uz to, ka 2010. gadā Latvenergo strādāja ar rekordpeļņu.
Tikai mēs un ļoti daudzi esam pret šādu antilatvisku Vienotības politiku.
Latvenergo tarifu plāns nav jāakceptē. Latvenergo reorganizācija pēc Kampara–Dombrovska scenārija ir nekavējoties jāaptur. Latvenergo ir valsts uzņēmums. Mēs – vairāk nekā 307 000 vēlētāju – 2000. gadā no 1. līdz 30. jūnijam parakstoties referendumā pret Latvenergo privatizāciju (Latvijas arodu savienības Enerģija likumprojekts), skaidri paudām sabiedrības nostāju. Saeima nobijās no gaidāmā referenduma un vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem.
Tikai vēlētāju paustā nostāja joprojām nav īstenota. Latvenergo nav noteikti sociāli un biznesa vidi atbalstoši uzdevumi. Ekonomikas ministra pārraudzībā Latvenergo pārtop par barotni aiz atjaunojamās enerģētikas izkārtnes nomaskētām korupcijas shēmām.
Latvenergo ir jānosaka sociāli un mazā biznesa attīstību veicinoši uzdevumi, un tikai pēc tam, kad šādi uzdevumi ir noteikti, sabiedriski apspriesti un sabiedrības akceptēti, var sākt diskutēt par reformām vai tarifu maiņu.