23. oktobrī Eiropas Savienības tiesa pieņēma vēsturisku un nozīmīgu lēmumu. Izrādās, ka ar vienas dalībvalsts (piemēram, Lietuvas) tiesas lēmumu var arestēt jebkuras citas ES dalībvalsts aviokompānijas lidostas vai citus īpašumus, ja vien attiecīgajā valstī kāds ir iesniedzis iesniegumu, vainojot par saviem zaudējumiem citai valstij piederošu uzņēmumu, un tiesa, neizskatot jautājumu pēc būtības (definējot tikai to, ka negodīga rīcība ir iespējama), nolems, ka šāds arests ir jāpiemēro.
Eiropas Savienības tiesa lēmumu pieņēma, jo Latvijas Augstākā tiesa izlēma savā kompetencē nodotu jautājumu par Lietuvas tiesas spriedumu kā futbola bumbu aizspert uz ES tiesu. Lietuvas pilnīgi nespējīgie aviācijas biznesa darboņi noved līdz bankrotam aviokompāniju flyLAL, tad, nolēmuši, ka viņu biznesa neveiksmēs ir vainojama lidosta Rīga, panāca Lietuvas tiesas spriedumu arestēt lidostas īpašumus.
Tā vietā, lai paklausīgi izpildītu visas ES tiesas prasības, Ministru prezidente Laimdota Straujuma atļāvās apšaubīt ES tiesas kompetenci, paziņojot: «Es domāju, ka šis lēmums ir absolūti neadekvāts.»
Tieši pretēji! Tas ir izcils ES tiesas spriedums, jo beidzot Latvijas rokās ir instruments, lai piespiestu Lietuvas valsti samaksāt Latvijas pilsoņiem un uzņēmumiem sagādātos zaudējumus par Krājbankas novešanu līdz bankrotam. Kā zināms, 2005. gadā par Krājbankas noteicošo (83%) akcionāru kļuva Lietuvas banka Snoras.
2005. gadā Latvija un Lietuva jau bija ES dalībvalstis, un Latvijai nebija iespējams novērst Lietuvas bankas ienākšanu Latvijas finanšu tirgū. To liedza ES kopējais līgums par brīvu kapitāla kustību. 2012. gadā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija noskaidroja no Lietuvas kolēģiem, ka veic konsolidēto uzņēmumu kontroli, kas nozīmē, ka mātes bankas valsts regulators uzrauga arī meitu darbību. Līdz ar to Latvijas FKTK nebija tiesību liegt Snoras ienākt Latvijas finanšu sistēmā.
Taču, kā izrādījās vēlāk, Lietuvas valdība, Centrālā banka un regulators bija pieļāvuši, ka Lietuvas un ES finanšu sistēmā iekļūst noziedzīgi elementi. 2011. gadā Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus sniedza šādu liecību: «Tas bija finanšu mahināciju uzņēmums, kurš piesaistīja noguldītājus ar paņēmieniem, kas atgādina finanšu piramīdu, izmantoja noguldītāju līdzekļus, lai finansētu akcionāru Antonova un Baranauska darījumus.»
Lietuvas valdības, Centrālās bankas un regulatora bezdarbības dēļ līdz bankrotam tika novesta Latvijas senākā un pēc klientu skaita lielākā komercbanka – Krājbanka. Bankrota dēļ Latvijas noguldījumu garantiju fonda zaudējumi uz 2013. gada 31. decembri bija lielāki par 300 miljoniem eiro. Vairāk nekā 90 miljonus eiro pazaudēja trīsdesmit divas Latvijas pašvaldības (Rīgas pašvaldība pazaudēja 14 miljonus eiro), kā arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, tostarp komponists Raimonds Pauls, izdevēja Santa DansbergaAnča u.c.
Eiropas tiesa beidzot paver iespēju vismaz kaut kādā veidā sodīt Lietuvu par noziedznieku ielaišanu ES finanšu sistēmā. Tātad – Latvijas valdībai nekavējoties jāvēršas Latvijas Augstākajā tiesā, norādot, ka pastāv iespējami negodīga rīcība no Lietuvas Centrālas bankas un regulatora puses par Krājbankas novešanu līdz bankrotam. Tā kā Latvijas valsts, uzņēmumu un iedzīvotāju tiešie zaudējumi ir lielāki par 390 miljoniem eiro, tad Latvijas Augstākajai tiesai vajadzētu nekavējoties lemt par aresta uzlikšanu visiem Lietuvas Centrālās bankas aktīviem un īpašumiem. Šāds arests jāuzliek kā prasības nodrošinājums līdz brīdim, kamēr Latvijas tiesa pieņems galīgo lēmumu par Lietuvas valsts struktūru atbildību Krājbankas bankrota lietā.
Taisnīgi un godīgi. Kad aizgāja nebūtībā Pareksa banka, Latvijas valsts, mēs visi Latvijas nodokļu maksātāji, samaksājām par visiem depozītiem, kurus Pareksa bankā turēja Lietuvas ļaudis un uzņēmumi. Samaksājām visu līdz pat pēdējam centam!
Paldies Eiropas tiesai par tik skaistu spriedumu. Tagad laiks rīkoties Latvijas valdībai un Latvijas tiesu sistēmai.