Reira politiskās aģitācijas kampaņa ir sākusies

Jūnija beigās labklājības ministrs Jānis Reirs aizsāka savu individuālo politiskās reklāmas kampaņu, iniciējot pensiju sistēmas reformu.

Priekšvēlēšanu kulminācijā augusta beigās un septembrī Reirs piedāvās sabiedrībai diskutēt par revolucionāru ideju, kā palielināt pensiju daļai no pensionāriem. Atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajiem un 10. augustā valdībā jau iesniegtajiem grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu vecākiem būtu jāsaņem piemaksa pie pensijas no savu bērnu nodokļiem. Pensiju piemaksas lielums būtu viens procentpunkts no pensionāra bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai. Jāņa Reira svarīgākais priekšvēlēšanu lozungs ir formulēts šādi: «Šāda sistēma gan veicinās nodokļu maksāšanu Latvijā, gan paaudžu solidaritāti. Mums ir būtiski vēlreiz parādīt, ka tie, kas godprātīgi vispārējā režīmā maksā nodokļus, ir ieguvēji. Šoreiz tiešā veidā sniedzot atbalstu saviem vecākiem - pensionāriem. Turklāt šādi netiks palielināts nodokļu slogs.»

Pensijas piemaksas lielums ir iecerēts nevis 1% apjomā no bērnu algas, nevis 1% apjomā no kopējām nodokļu iemaksām, bet tikai 1% apjomā no bērnu iemaksām savu pensiju apdrošināšanā. Tātad, ja bērna alga ir 1000 eiro mēnesī, tad katram no vecākiem novirzītais viens procentpunkts veidos gada piemaksu 60 eiro apmērā.

Viens strādājošs bērns ar algu 1000 eiro mēnesī katru mēnesi sagādās piecus eiro pie pensijas katram no vecākiem.

Par Jāņa Reira individuālo politiskās reklāmas kampaņu koalīcijas partneri, kuriem līdzīgas reklāmas kampaņas nemaz nav vai vēl nav iedarbinātas, īpašu sajūsmu neizradīja. Debatējot par šo priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, tika norādīts, ka Reira priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts ir netaisnīgs, jo piemaksas nesaņems seniori, kuru bērni devušies uz ārzemēm un Latvijā nodokļus nemaksā. Ir iecerēts, ka «atbalstu saviem vecākiem sniegs tikai tie nodokļu maksātāji, kuri tos maksā vispārējā režīmā ar likmi 35,09%». Tieši šis punkts izraisīs traģikomiskas kolīzijas, ja Saeimas vairākums tomēr Reira politisko aģitāciju atbalstīs. Piemaksas pie pensijas nebūs vecākiem, kuru bērni strādā mikrouzņēmuma nodokļus maksājošā uzņēmumā. Piemaksas nesaņems pensionāri, kuru bērni gājuši bojā vai invaliditātes dēļ nestrādā, vai jau paši ir pensijā. Visvecākie pensionāri uz piemaksām nevar cerēt. Astoņdesmit piecus gadus veca māmuļa, kurai ir dēls vai meita 65 gadu vecumā un jau saņem pensiju, paliks bez piemaksas. Nav nopelnījusi! Vajadzēja domāt, kad laist bērnus pasaulē.

Taču jautrākais, ja Reira politiskā aģitācija iegūs likuma spēku, būs gadījumos, kad pensionāra bērns negaidīti kļūs par ilgstošu bezdarbnieku. Iespējams, Reirs to nezina, taču dzīvē tā mēdz atgadīties. Tad, māmuļa vai tētuk, saturies! Tev par sodu piemaksa tiks atņemta! Vecāki saņems sodu par bērna nokļūšanu ilgstošajos bezdarbniekos!

Ir saprotams, ka Jaunā Vienotība tagad medī balsis Latvijas stabilākajā elektorātā - pensionāru vidū, bet šādas idejas bija jāpiedāvā sabiedrībai apspriest ne tikai karstākajā priekšvēlēšanu laikā. Turklāt labklājības ministram ir pieeja tik lieliem administratīviem resursiem, ka viņam bija visas iespējas panākt, lai pensiju reformas likumprojekts tiktu sagatavots kvalitatīvāks - bez kliedzošiem defektiem.

Tomēr galvenais nav tas, cik plusus savāks Reirs pie sava uzvārda vēlēšanu listē.

Tas, ka ģimenēs ir bērni, tas, ka bērni, izauguši lieli, paliek dzīvot un strādāt savā dzimtenē, ir normāli. Tādai ir jābūt normālai lietu kārtībai normālā zemē. Tas, ka visi vietējo iedzīvotāju bērni savā dzimtenē var atrast godīgu darbavietu, kurā maksā labas algas un tiek maksāti visi nodokļi, tā ir normāla parādība normālā Eiropas Savienības zemē. Taču ja kādā zemē desmitiem gadus pie varas esošās valdošās partijas ir spiestas noteikt īpašu prēmiju tiem vecākiem, kuru bērni neaizbrauks uz ārzemēm, tad tas ir nožēlojami.

Reira priekšlikums maksāt īpašas prēmijas pensionāriem, kuru bērni nepameta Latviju, ir atzīšanās sociālās politikas krahā, savas politiskās vadīšanas nespējā. Tā ir atzīšanās, ka nejēgas un kaitnieki bija pie valsts sociālās politikas stūres visus neatkarības gadus.

Turklāt nauda summa, ar kuru Reirs vēlas uzpirkt pensionārus, ir nožēlojama. Divarpus līdz pieci eiro mēnesī pie pensijas! Un neļaujiet bērniem braukt projām no Latvijas!

Man zināmie paziņas, kas strādā ārzemēs un palīdz saviem pensionāriem vecākiem, uz Latviju pārskaita katru mēnesi desmitiem reižu vairāk par Reira piesolīto piecīti mēnesī.

Latvijas sabiedrībai ir vajadzīga atklāta un godīga diskusija par to, kā risināt samilzušās sociālās un demogrāfiskās problēmas, taču pašreizējais laiks nav labākais brīdis godīgai diskusijai. Uz katru vietu pie Saeimas siles ir 14 pretendentu, tāpēc, ar ļoti retiem izņēmumiem, katrs pretendents solīs un pārsolīs citu, cenšoties izdabāt vidējam vēlētājam. Tāpēc šajā brīdī Reira reforma ir jānoliek plauktā. Diskusijas par tās vajadzību vai bezjēdzību ir jāsāk ne agrāk par nākamo dienu pēc Saeimas vēlēšanām.