Naida runa pret Egilu Levitu un tās sekas

© Ģirts Ozoliņš/ F64 Photo Agency

Augustā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ierosināja deviņpadsmit administratīvās lietas pret kabeļoperatoriem, kuri izplata Krievijas TV kanālu Rossiya – 24. Iemesls bija Rossiya – 24 ziņu raidījumā 30. maijā izplatīta informācija, kurā tika apgalvots, ka «jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu, tajā skaitā krievu, diskriminācijā». NEPLP secināja, ka attiecīgais teksts ir vērtējams kā naida runa pret Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Pēc attiecīgā NEPLP lēmuma ar mani sazinājās Krievijas kolēģi, lai jautātu par iespējamajiem vārda un brīvas informācijas izplatīšanas ierobežojumiem Latvijā. Starptautiskā žurnālistu federācija daudzkārt ir paudusi bažas, ka jēdziena «naida runa» plaši interpretējamā definīcija var tikt izmantota pret vārda brīvību. Āfrikas diktatoriskie režīmi «naida runas» definīciju interpretē visai plaši, lai ar tās palīdzību represētu tos, kas emocionālā formā izsaka sašutumu par vietējo militāro režīmu noziegumiem - slepkavībām, spīdzināšanu un vardarbību.

Vai Latvijas regulators ņem piemēru no Āfrikas diktatoriskajiem režīmiem? Te ir jāpiebilst, ka Latvijas Žurnālistu savienība, neatbalstot Krievijas īstenoto politiku pret Ukrainu, pat vislielākā saspīlējuma laikā, 2014. gadā, nepārtrauca sakarus un viedokļu apmaiņu ar Krievijas nevalstiskajām žurnālistu organizācijām. Tas ļāva Ukrainas un Krievijas konflikta saasinājuma laikā Latvijas žurnālistiem būt un veikt savus profesionālos pienākumus abās frontes līnijas pusēs, sniedzot Latvijas lasītājiem nevis vienas konflikta puses cenzētu un ideoloģiski apstrādātu informāciju, bet gan objektīvu informāciju par redzēto konflikta laikā.

Krievijas kolēģi man jautāja, vai es piekrītu vērtējumam, ka attiecīgais izteikums ir vērtējams kā naida runa. Tā kā man nav zināms neviens gadījums, kad Egils Levits būtu bijis saistīts ar jelkādu Latvijas nacionālo minoritāšu diskrimināciju, es jautāju, uz kādu faktu vai ziņu bāzes tika balstīta kanālā Rossiya - 24 izteiktā informācija. Kolēģi man laipni paskaidroja - visiem esot zināms, ka Egils Levits ir Latvijas Satversmes preambulas vienīgais autors. Tā kā preambulā Latvija tiek definēta kā nacionāla latviešu valsts, no tā izriet minoritāšu un jo īpaši krievu diskriminācija. Sarunā ar Krievijas kolēģiem es atturējos paust savu viedokli par Latvijas «inteliģentiem», kas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām tā pārcentās, slavinot Egilu Levitu, ka pat piedēvēja viņam teju vai Dieva dēla īpašības, cita starpā patiešām nodēvējot viņu par vienīgo Satversmes preambulas autoru (preambulas tēvu). Izrādās - Krievijas žurnālisti nekritiski noticēja pielīdēju glaimu straumei…

Es paskaidroju, ka Egils Levits piedalījās preambulas teksta sagatavošanā. Sagatavotais Satversmes papildinājumu likumprojekts nonāca Saeimā. Kad par to nobalsoja Saeimas vairākums, tad tā autorība ir visai tautai, jo Saeima rīkojas tautas vārdā. Ja sensāciju kārie Krievijas TV darboņi vadītos nevis no Kremļa analītisko dienestu špikeriem, bet, izmantojot elementārus tulkošanas rīkus, vienkārši pārtulkotu Satversmes preambulu, viņi izlasītu, ka attiecīgajos grozījumos Latvija ir definēta kā «demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības». Pat tad, ja šī teikuma autorību piedēvētu tikai un vienīgi Egilam Levitam, kas šeit ir diskriminējošs attiecībā pret mazākumtautībām un jo īpaši - pret Latvijas krieviem?

Es paskaidroju, ka neņemos vērtēt, vai Rossiya - 24 izteiktā frāze ir kvalificējama kā naida runa, bet tā nepārprotami ir Latvijas Valsts prezidentu apmelojoša ar visām no tā izrietošajām civiltiesiskajām sekām. Vārda brīvība nenozīmē tiesības izplatīt melus par ikvienu, tostarp arī par Latvijas Valsts prezidentu. Es aicināju savus Krievijas kolēģus salīdzināt Rossiya - 24 gadījumu ar incidentu, kas šī gada jūlijā atgadījās Gruzijas televīzijā Rustavi 2 un kuru mani Krievijas kolēģi stingri nosodīja. Rustavi 2 darbinieks Giorgi Gabunia TV šovā rupjiem vārdiem nolamāja Krievijas prezidentu, kā arī verbāli pazemoja Putina māti, novēlot tai degt elles ugunīs.

Lai gan Krievijas prezidents ir tieši vainojams gan pie militāra konflikta uzturēšanas Gruzijā, gan pie divu Gruzijas autonomiju nonākšanas separātistu kontrolē un tāpēc daudziem gruzīniem ir stingrs pamats neieredzēt un ienīst Krievijas prezidentu, tomēr TV kanāla Rustavi 2 vadība ne tikai kategoriski norobežojās no attiecīgā izlēciena, bet arī atbrīvojās no skandalozā darbinieka.

Aicināju savus krievu kolēģus neaizmirst, ka cilvēce ir noformulējusi ētikas zelta likumu, kuru līdzīgā veidā izteica gan Jēzus Kristus, gan Konfūcijs, gan daudzi citi - nedari citam to, ko nevēlies, lai darītu tev. Taču šis novēlējums tikpat labi ir attiecināms arī uz visiem Latvijas ļaudīm. Ja mēs nevēlamies, lai citi apmelotu mūsu prezidentu, atturēsimies no apmelojumiem un naida runām par citu tautu līderiem.

Svarīgākais