FKTK kā maksātnespējas kliķes instruments

Kā norādīts ziņojumā Finanšu un kapitāla tirgu apskats, 2019. gada 3. ceturksnis, tad iekšzemes mājsaimniecību segmentā bija vērojams patēriņa kredītu pieaugums par 2,7%. Savukārt mājokļa kredītu segmentā visai nenozīmīgais 0,4% pieaugums valsts atbalsta programmai mājsaimniecībām mājokļa iegādei.

Savukārt, pat ar pašlaik ļoti zemajām procentu likmēm, uzņēmumi nepalielina savu kredītu apjomu - «iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikuma nebūtiskais sarukums pārskata ceturksnī (par 0,2%) apliecina kopējo 2019. gada tendenci - nespēju uzrādīt noturīgus pieauguma tempus». Faktiskais stāvoklis liecina par ļoti augstu uzņēmumu vadības un īpašnieku pesimismu attiecībā uz ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

FKTK priekšsēdētāja kā galveno cēloni kreditēšanas apsīkumam uzņēmumu segmentā minēja… ēnu ekonomiku («to ietekmē gan ēnu ekonomikas būtiskais īpatsvars, kā rezultātā banku finansējums attiecīgajā segmentā kļūst mazāk pieejams»).

Patiesībā stagnācijai kreditēšanai uzņēmumu segmentā ir pavisam citi cēloņi. Vispirms - Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās. Turklāt, atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm, iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Sekas ir darbaspēka trūkums, kas jau tagad, atbilstoši Ekonomikas ministrijas analītiķu secinājumiem, kļūst «par nozīmīgu šķērsli izaugsmei».

Otrkārt, kā liecina pašas FKTK priekšsēdētājas prezentācija Banku un apdrošināšanas sektora darbības rādītāji, tad Latvija ir zaudējusi nozīmīgu pakalpojumu eksporta nozari. 2016. gadā no visiem banku noguldījumiem trešo valsts noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās bija 29%, bet līdz 2019. gada septembrim tas bija samazinājies līdz 7%. Triju gadu laikā nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas komercbanku kopējos aktīvos samazinājās līdz nenozīmīgam lielumam. Miljardiem lielo noguldījumu apkalpošanā nodarbinātie kļuva lieki. Šajā laikā tika zaudētas vairāk nekā tūkstotis apmaksātu darba vietu, kas pastiprināja emigrācijas tendences. Turklāt Latvijas investīciju vidi ļoti negatīvi ietekmēja ziņu plūsma starptautiskajos medijos par problēmām Latvijas finanšu sistēmā, kas neuzlaboja Latvijas pievilcību un neveicināja ārvalstu investīciju plūsmu uz Latviju.

Tāda ir realitāte. Ja valsts pārvaldes amatpersonas klāsta Saeimas deputātiem, ka pie Latvijas ekonomikas stagnācijas ir vainīga «ēnu ekonomika», tad tas var nozīmēt, ka šī amatpersona ir pilnīgi nekompetenta, un tad tā ir nekavējoties jānomaina. Cilvēks nav savā vietā.

Ir iespējami arī citi skaidrojumi. Saeimas deputāti tiek apzināti maldināti par Latvijas ekonomikas un finanšu sektora stagnācijas cēloņiem. Ticot, ka pie visa vainīga «ēnu ekonomika», Saeimas deputāti pat nemēģinās pārskatīt vai mainīt Latvijas uzņemto virzienu uz finanšu un tranzīta sektora iznīcināšanu. Dzīvojot maldos, Saeimas deputāti pat nemēģinās identificēt, kuras valsts pārvaldes amatpersonas ir atbildīgas par aplamiem un kļūdainiem lēmumiem finanšu sektorā un ekonomikas stagnācijā.

Papildus ir jāmin vēl viena versija. Saeimas deputāti tiek maldināti, lai nodrošinātu maksātnespējas kliķes ar regulāru apgādāšanu ar likvidējamiem uzņēmumiem vai - vēl labāk - ar svaigām likvidējamām komercbankām. Viena vai divas svaigi likvidējamas komercbankas gadā ļautu maksātnespējas darboņiem turpināt demonstrēt miljonāra cienīgu dzīves līmeni un katru gadu mainīt vecos bentlijus pret jauniem.

Aizdomas par FKTK vadības sasaisti ar maksātnespējas kliķi jau ir izteiktas. Dzirdētais Saeimas komisijas sēdes laikā šīs aizdomas tikai pastiprināja. Pēc paziņojuma, ka «banku kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī». FKTK priekšsēdētāja sāka pareģot drīzu vairāku komercbanku slēgšanu, piebilstot, ka šogad tādu būšot «ne vairāk par trim».

Saeimas deputāti tika nomierināti, ka pa skuju taku netiks laistas lielās bankas, bet gan tādas, kuras nav vērts žēlot. Santa Purgaile: «Jebkurā gadījumā pat tad, ja šīm bankām rastos kādas problēmas, to ietekme uz sabiedrību un ekonomiku kopumā nav nozīmīga. Arī pie vissliktākā iespējamā scenārija ietekme uz sabiedrību nebūs jūtama.»

Vai tiešām FKTK vadība kā savu papildu uzdevumu ir izvirzījusi mērķi apgādāt maksātnespējas kliķi ar likvidējamām bankām? Tas būtu bīstams signāls Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, un dīvaini, ja varas pārstāvji to uztvertu mierīgi un bez atbilstošas rīcības.