Politiskās propagandas projekts – Rail Baltic

Pēc tam, kad Krievijas vadība pauda idejas rekonstruēt un modernizēt Rīgas–Maskavas dzelzceļa līniju, tūdaļ pat kā pēc burvju mājiena no arhīva plauktiem tika izcelts Tallinas–Rīgas–Kauņas–Varšavas dzelzceļa līnijas projekts Rail Baltic.

Tagad tiek solīts, ka Eiropa tieši šim projektam dos zaļo gaismu. Lūk, Igaunija savu dzelzceļa posmu jau ir savedusi kārtībā, bet Latvija tā vietā, lai piedalītos Eiropas un Baltijas integrācijā un apgūtu fondus, būvē tiltus no Austrumiem uz Rietumiem.

Nacionāli domājošie politiķi nekavējoties nostājās Rail Baltic pusē, bet savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis diplomātiski atbildēja, ka Latvijai ir svarīgi abi projekti. Tomēr būsim patiesi! Lai kā mēs atbalstītu Eiropas integrāciju, bet Rail Baltic ir politiskās propagandas projekts.

Paziņojumi, ka tagad Tallinu, Rīgu un Kauņu savienos Eiropas standarta (1435 milimetru) sliedes, ir jāuztver kā apliecinājums, ka Baltija atgriežas Eiropas dzelzceļa sistēmā. Pagaidām taču ir kā ir. Latvija it kā ir Eiropā, bet sliežu platums mums ir pēc Krievijas standarta.Tieši lozungs par obligāto pāreju uz Eiropas dzelzceļa platumu speciālistiem pierāda šā projekta politiskās propagandas raksturu.

Vispirms aicinu lasītājus atbildēt uz vienu no eksāmena jautājumiem, kas bija jāatbild Latvijas Universitātes studentiem, kas apgūst transporta ģeogrāfijas kursu.

"Apvilkt tās 3 valstis no zemāk minētā saraksta, kurās ir Eiropas standarta dzelzceļa platums (1435 mm)." Tālāk ir dotas valstis: Afganistāna, Mongolija, Ķīna, Irāna, Spānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Ukraina, Ziemeļkoreja.

Ko lasītājs domā?

Kuras trīs valstis no šā saraksta ir pie sevis ieviesušas Eiropas dzelzceļa platuma standartu?

Nevienai no šeit minētajām Eiropas Savienības valstīm – Spānijai, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Somijai – nav Eiropas platuma sliežu standarts. Pareizā atbilde ir Irāna, Ķīna un Ziemeļkoreja.

No augstāk minētā saraksta šīm trim ir Eiropas standarta sliežu ceļi. Var rasties jautājums, kāpēc Spānija un Somija nepāriet uz Eiropas standartu?

Tāpēc, ka tās ir neiedomājami lielas izmaksas. Būs jāpārnaglo sliežu ceļi un jāpārbūvē viss kravas vagonu un lokomotīvju parks utt.

Taču tad rodas jautājums, kā notiek pasažieru vilcienu satiksme starp Spāniju, kur sliežu ceļš ir vēl platāks nekā Eiropas standarts, un Franciju, kur ir Eiropas standarta sliežu ceļi?

Atbilde ir vienkārša. Mūsdienās modernie pasažieru vilcieni vienkārši maina riteņu ass garumu un pielāgojas tam platumam, kāds ir noteikts attiecīgajā valstī.

Prasība būvēt Rail Baltic tieši Eiropas standarta platumā ir jāuztver kā politiska populistiska propaganda, kurai nav nekāda ekonomiska un tehnoloģiska pamata.

Otrs jautājums ir par projekta komerciālo pusi. Latvijas dzelzceļa tīkls 19. gadsimtā tika izveidots, lai savienotu Krievijas impērijas iekšzemi ar eksporta ostām un nodrošinātu Krievijas impērijas eksportu no iekšzemes uz ārzemēm.Šī funkcija ir palikusi arī 21. gadsimtā, jo 90% no visas Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas nodrošina Krievijas un Baltkrievijas preču eksportu cauri Latvijas ostām. Viss. Tieši tāpat strādā Igaunijas dzelzceļš virzienā uz Tallinu un Lietuvas dzelzceļš virzienā uz Klaipēdu. Bijušās Krievijas impērijas teritorijas valstu eksports veido galvenos Latvijas dzelzceļa ienākumus arī mūsdienās. Ja ir vēlēšanās palielināt ienākumus un kravu plūsmu, tad ir jāiegulda tieši šo dzelzceļa plūsmu līniju kapacitātes pieaugumā.

Kravu plūsma starp Tallinu, Rīgu, Ventspili un Klaipēdu ir nekāda. Tā ir ekonomiska bezjēdzība – izkraut kuģi Tallinā, lai kravu pa dzelzceļu sūtītu uz Ventspili vai Rīgu. Tad jāsūta kuģis uz Ventspili un Rīgu un krava jākrauj tur. Tāpēc arī nebija nekādas jēgas uzturēt Rīgas–Pērnavas dzelzceļa līniju un tā jau sen kā nojaukta. Ekonomiskā pamatojuma Rail Baltic nav.

Ja Latvijas valdībai ir lieks miljards, kuru var ieguldīt projektā, kas nedos atdevi, tad – jā, būvējam Rail Baltic un varam pat ieviest Spānijas sliežu ceļa platuma standartu. Skaidri jāapzinās, ka šāds projekts ir ekonomiska bezjēdzība un vajadzīga varbūt tikai Robertam Zīlem un Sīmam Kallasam, lai eleganti parādītu divas pigas Kremļa virzienā.

Svarīgākais