Maija beigās Baltkrievijas Nacionālā banka īstenoja pietiekami skarbu devalvāciju. 23. maijā Baltkrievijas rubeļa oficiālais kurss pret ASV dolāru bija 3155 rubeļi par dolāru, bet no 24. maija oficiālais kurss pret dolāru jau bija 4930 rubeļi.
Tikai veikta vērienīga devalvācija, kas nekavējoties atstāja milzīgu ietekmi uz valsts ekonomiku. Visas preces, kuras ir tiešs imports, sadārdzinājās vai sadārdzināsies par devalvācijas procentu, savukārt preces, kuru cenā ir pietiekami augsta importa preču komponente (degviela, tabakas izstrādājumi), neglābjami sāka sadārdzināties. Turpretim Baltkrievijas rūpniecības produkcijas un pakalpojumu cenu pieaugums pašlaik nav salīdzināms ar devalvācijas procentu, jo t.s. pirmās nepieciešamības preču cenu lielumu Baltkrievijā kontrolē valdība. Ražotājiem un tirgotājiem ir aizliegts paaugstināt šo preču cenas. Baltkrievijas devalvācija nozīmē, ka tā izdevumu daļa, kas ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem un bāzes precēm (vienkāršākajiem pārtikas produktiem) palika nemainīga, bet stabilu rubeļu algu saņēmējiem ir ievērojami jāsamazina importa preču patēriņš. Par to pašu rubeļu daudzumu jūnijā var nopirkt uz pusi mazāk importa preču nekā pirms mēneša. Jo lielāks bija importa (arī degvielas) preču daudzums dažādu iedzīvotāju patēriņa grozā, jo dramatiskāk tiek uztverta devalvācija. Ļaudis, kas pamatā ikdienas iztikai iegādājās Baltkrievijas pārtikas preces un ražojumus, pagaidām izjūt tikai degvielas un tabakas izstrādājumu cenu kāpumu.
Savukārt patiesā izmisumā ir cilvēki, kam ir jāmaksā kredīti eiro vai dolāros. Tagad šiem cilvēkiem pašiem ir jāsagādā valūta savu kredītu nomaksai. Kad ārzemnieks ienāk bankā mainīt valūtu, tad uz viņa pārdotajiem dolāriem, Krievijas rubļiem vai eiro jau rindā gaida tie ļaudis, kam ir ļoti nepieciešama valūta. Neapmierinātie ir sašutuši un gatavi protestiem.
Taču vairākās jomās ekonomiskais efekts jau sāk darboties. Baltkrievi atsakās (ir spiesti to darīt) no importa precēm par labu vietējiem ražojumiem. Baltkrievi atsakās no tūrisma braucieniem uz ārzemēm un šīs vasaras atvaļinājumu pavadīs Baltkrievijā. Jau nedēļu dienas vidū ir plus trīsdesmit grādi, tāpēc baltkrievi joko – tā kā mēs šogad netiksim uz Turciju, Turcija (plus 35 grādi dienas vidū) atbrauca pie mums.
Tagad Baltkrievijas piemērs tiek izmantots kā runga pret tiem, kas savulaik aicināja Latvijas krīzi risināt, devalvējot latu. Lūk, pie kā tas noved!
Atbilde ir vienkārša. Devalvācija ir salīdzināma ar līdzību, kad sunim asti nocērt vienā rāvienā. Uz pāris mēnešiem būs šoks, bet pēc tam situācija stabilizēsies un būs pamats augšupejai. Latvija izvēlējās cirst sunim asti maziem gabaliem ilgus un garus gadus. Kā apgalvo Latvijas Bankas prezidents, mums vēl šoruden jākonsolidē vismaz 100 miljoni latu.
Otra atšķirība starp Latvijas un Baltkrievijas risinājumiem ir tā, ka devalvācija proporcionāli sadala krīzes smagumu uz visiem (strādājošajiem un pensionāriem) vienlīdzīgi.
Latvijas Bankas aizstāvētais iekšējās devalvācijas modelis atļāva krīzi pārvarēt, no tās smaguma atbrīvojot vairākas privileģētas grupas – Latvijas Bankas vadību, tiesnešus un pensionārus. Tāpēc pārējiem privātsektorā nodarbinātajiem un daudzbērnu ģimenēm bija jāiznes dubulta sloga smagums.
Trešā atšķirība – Latvijas Bankas aizstāvētais iekšējās devalvācijas modelis paredzēja pārvarēt krīzi bez vietējās ražošanas atbalsta. Latvijas valdība uz papīra kaut ko samurgoja par importa aizvietošanu. Kamēr Spānijas gurķi būs daudzkārt lētāki par Mārupes gurķiem, importa aizvietošana ir privilēģija, ko var atļauties tikai lielo algu saņēmēji. Pārējiem vietējo ražotāju preču pirkšana izskatās pēc papildu sloga, ja salīdzinām mūs preču cenas ar daudz lētākajiem importa analogiem.
Baltkrievijas krīzes cēloņiem ir zināma līdzība ar Latviju. Tā bija ideja paņemt kredītus ārvalstu valūtā, lai paātrinātu attīstību. Baltkrievijas ekonomikai izšķiroši bija trīs triecieni. Globālās krīzes radītais eksporta kritums. Eksporta ienākumu samazināšanās neļāva sabalansēt naudas plūsmu kredītu nomaksai. Otrs trieciens bija Baltkrievijas dalība Krievijas un Kazahstānas muitas savienībā. Baltkrievijas ekonomika nebija gatava muitas savienībai. Muitas savienībā paredzēja atvērt Baltkrievijas tirgu Krievijas gigantiem. Baltkrievija atbilstoši muitas savienības noteikumiem nedrīkstēja veidot oficiālus šķēršļus savienības valstu importa preču plūsmai. Savukārt pēdējais piliens bija Krievijas autorūpniecības izlobēto noliedzošo muitas noteikumu attiecināšana uz Baltkrievijas auto tirgu. Gaidāmais automašīnu importa nodevu pieaugums kļuva par finanšu krīzes katalizatoru. Tieši šī pārmaiņa šogad steidzināja baltkrievus pirkt valūtu, lai pirms muitas nodevu pieauguma iegādātos vieglos autiņus, un tas uzspridzināja valūtas stabilitāti. Trešais trieciens bija to biznesa struktūru ārpolitiskais pasūtījums, kuras iekāroja Baltkrievijas lielākos valsts uzņēmumus. Baltkrievija tika iedzīta neizdevīgās energoresursu norēķinu spīlēs. Šajā procesā aktīvi iesaistījās arī Latvijas bizness, jo atteica atjaunot (Venecuēlas) naftas plūsmu (no 2002. gada bezdarbībā nīkstošajā) Ventspils–Polocka naftas vadā.
Tomēr, lai kādas būtu Baltkrievijas šī brīža problēmas, Baltkrievijas valdībai ir vairāki spēcīgi trumpji. Baltkrievijai pieder vairāki uzņēmumi ar ļoti augstu tirgus vērtību. Piemēram, pārdodot kālija sāļu ieguves kompleksu, kas dod 30% no pasaules kopējās ieguves, ir iespējams iegūt aptuveni 20 miljardus ASV dolāru, kas vairākkārt pārsniedz nākamo trīs gadu naudas plūsmas vajadzības. Taču Baltkrievijas valdība pagaidām pūlas pārvarēt finanšu krīzi bez tik radikāliem un šķietami izdevīgiem un vienkāršiem soļiem.