Latvijā ir ļoti tipiski, ka, lai atrisinātu vienu konkrētu problēmu, tiek pieņemts likums, kas pēc tam sagandē dzīvi pilnīgi visiem uz ilgiem, ilgiem gadiem. Pašlaik Vienotības līderi iztapīgi pakalpo Latvijas finanšu oligarhijai, aicinot ātri veikt fundamentālus pārkārtojumus Komerclikumā, kas paredz prasību atklāt ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesos īpašniekus.
Likumprojekts paredz, ka ikvienam «Komercsabiedrības dalībniekam, kurš ir juridiska persona vai kurš pārvalda ieguldījumu citas personas labā, un kura līdzdalība komercsabiedrībā ir vismaz 25%, jāsniedz Uzņēmumu reģistram ziņas par fizisko personu, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju».
Kā raksta BNS, Tieslietu ministrija par likuma iestrēgšanu Saeimā sūdzējusies ģenerālprokuroram, kurš par Saeimas deputātu rīcību ir dusmīgs.
Likumprojekts tiek pamatos ar cīņu pret korupciju. Taču faktiski šāda izmaiņa ir vajadzīga tikai tam, lai atbrīvotu Latvijas komercbankas no ES direktīvās uzdotā pienākuma uzzināt savus klientus līdz pat patiesā labuma guvējam.
Latvija ir ES dalībvalsts, kurā ir garantēta brīva preču un kapitāla plūsma.
Šīs tiesības nozīmē arī tiesības izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu režīmu.
Kā un kur veikt reģistrāciju uzņēmumam, kura mītnes zeme ir Latvija, bet kura pamatdarbība ir kravu pārvadājumi starp Dienvidameriku un Eiropu un kurš pamatā nodarbina ukraiņu jūrniekus? Lai šādas problēmas novērstu, ikvienas Eiropas valsts pilsonis (juridiska persona) drīkst izvēlēties uzņēmuma reģistrācijas vietu atbilstoši savām un sava biznesa interesēm. Savukārt, lai ar atšķirīgām reģistrācijas vietām un dažādu valstu jurisdikcijas īpatnībām tiktu ierobežota noziedzīgas naudas atmazgāšana, Eiropas Savienības komercbankām ir uzlikts pienākums kontrolēt patiesā labuma guvējus, bet ES drošības iestādēm ir tiesības saņemt operatīvu informāciju no komercbankām par visiem aizdomīgajiem darījumiem.
Tieši uz šo apstākli, kritizējot Vienotības uzspiestās izmaiņas likumos, norāda komerctiesību eksperti, piemēram, LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs Delfos raksta: «Visas šīs ziņas jau šobrīd vāc un glabā bankas saskaņā ar ES direktīvu. Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests šo informāciju jau šobrīd var gatavā veidā iegūt no bankām. Līdz ar to, piedāvātā regulācija informācijas iegūšanas un ticamības ziņā nemainīs pilnīgi neko. Tā vietā šīs izmaiņas radīs tikai iepriekš aprakstītās sekas, nepamatoti apgrūtinot komersantus.»
Aigara Strupiša secinājums ir vienkāršs: «Acīmredzamie iespējamie ieguvēji no jaunās regulācijas varētu būt Latvijas komercbankas, ko pierāda arī tas, ka Komercbanku asociācijas pārstāvis aktīvi piedalās šā likumprojekta lobēšanā. Ja likumprojekts tiek pieņemts, dodot bankām tiesības iepazīties ar patieso labuma guvēju reģistru, tad bankām atbrīvotos zināmi resursi, kuri saskaņā ar ES direktīvu tiek izmantoti šo ziņu noskaidrošanai. Saskaņā ar Komercbanku asociācijas pārstāvja teikto, kopumā banku sektorā ar to nodarbojas ap 200 banku darbinieku. Grozījumu pieņemšanas gadījumā šis skaitlis droši vien varētu tikt samazināts desmitkārtīgi.»
Savukārt ieguvēji no Latvijas juridiskajiem eksperimentiem būs cita valsts, kurā valdošai partijai tik pēkšņi nav jāgādā nauda negaidītai priekšvēlēšanu kampaņai. Atkal vārds Aigaram Sturpišam: «No tā visa iegūs arī citas valstis, it īpaši tuvējās kaimiņvalstis, kurās no potenciālās kriminālvajāšanas patvērumu meklēs šobrīd Latvijā investētais kapitāls. Igaunija ir pirmais kandidāts rindā, jo jau kādu laiku daudzi aizvien vairāk novērtē Igaunijas liberālo un debirokratizēto komercdarbības politiku un pārceļ savus uzņēmumus uz turieni.»
Notiekošais skaidri parāda, ka Vienotība pārvēršas par komercbanku finanšu oligarhijas galveno lobiju Latvijā, kas komercbanku intereses neveikli pūlas nomaskēt, imitējot cīņu pret korupciju.
Korupcijas apkarošana ir svarīga un aktuāla Latvijas problēma. Īpaši tagad, kad ir pamatotas aizdomas, ka komercbanku oligarhija ir nopirkusi valsts politiku komerctiesību jomā. Saeimai ir nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana, lai noskaidrotu komercbanku finanšu oligarhijas ietekmi uz valdošo partiju. Savukārt KNAB Jutas Strīķes drošajā vadībā ir nekavējoties jāsāk izpētes darbs, lai noskaidrotu, kā komercbanku lobiji motivē Latvijas politiķus uz komercbankas interesējošiem likumprojektiem.