Maģiskie skaitļi un valdības nopelni

Latvijas radiostacijās no vakardienas skan politiskā reklāma, kurā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver trīs galvenos Valda Dombrovska valdības panākumus ekonomikā:

«Pirmais. Pēdējos 15 mēnešos Latvijā atjaunotas vairāk nekā 50 tūkstoši darba vietas, šī gada maijā sasniedzot visstraujākos bezdarba samazinājuma tempus Eiropā. Otrais. Latvijā ir sākusies ražošanas izaugsme. Tādās būtiskās nozarēs kā farmācija, kokrūpniecība un datortehnoloģiju ražošana pat ir pārsniegusi agrākos apjomus. Trešais. Ir sācies straujš un valsts izaugsmei būtisks, svarīgs Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums, šī gada pirmajos mēnešos pārsniedzot trīs miljardus latu. Tik daudz mēs neesam eksportējuši nekad Latvijas vēsturē, ne treknajos gados, ne Ulmaņa laikos.»

Valdis Dombrovskis kļuva par Ministru prezidentu 2009. gada martā. Līdz ar to ir korekti salīdzināt šodienu ar laiku, kad valdības vadītāja posteni ieņem šis politiskais līderis. Vispirms aplūkosim jaunu darba vietu radīšanu. Maģiskais Šlesera skaitlis – 50 tūkstoši jaunu darba vietu – tagad ir pārceļojis uz Vienotības politisko reklāmu. Tikai bezdarba samazināšanās par 50 000 nekādā gadījumā nav skaidrojama tikai ar jaunu darba vietu radīšanu. Ja bezdarbnieks pamet valsti, tad bezdarbs Latvijā samazināsies, bet jaunas darba vietas no tā neradīsies. Lai novērtētu Dombrovska valdīšanas laiku, ir jāņem vērā cits rādītājs – nodarbināto personu skaits.

2009. gada pirmajā ceturksnī, kad Dombrovskis iesēdās premjera krēslā, valstī (vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem) bija 1046,7 tūkstoši nodarbināto (www.csb.gov.lv). 2011. gada 1. ceturksnī šajā vecuma grupā bija 944,3 tūkstoši nodarbināto. Tātad Dombrovska divu gadu darba tīrais atlikums ir likvidēti 100 000 darba vietu. Šeit jāatgādina, ka savas klusās rosības pirmajā gadā Ministru prezidents kā lielu panākumu īpaši uzsvēra likvidēto darba vietu skaitu. Tādas galu galā bija Starptautiskā Valūtas fonda prasības – izveidot Latvijā īstu darba tirgu, lai izsalkušie bezdarbnieki ar elkoņiem izcīnītu tiesības strādāt nedaudzajās darba vietās un būtu gatavi strādāt par viszemāko atalgojumu. Ja vērtējam skaitliski, tad neviena valdība kopš neatkarības atgūšanas tik dramatiski nav samazinājusi nodarbināto skaitu kā Dombrovska klusās valdīšanas laikā.

Par rūpniecības izaugsmi. Atbilstoši tiem pašiem CSP datiem, Latvijas rūpniecība ir nedaudz atguvusies. Ražošanas apjomi šā gada maijā jau bija par 4,3 procentiem lielāki nekā 2005. gadā. Tikai tas ir stipri tālu no 2006. vai 2007. gada rādītājiem.

Par kokrūpniecību. Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas nozarē 2001. gada maijā bija izdevies saražot par 0,6% vairāk nekā 2005. gadā vidēji mēnesī.

Jā, ir vērojams liels progress koka, korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošanā, kur 2011. gada maijā par 36,9% tika pārsniegts 2005. gada vidējais līmenis. Jā! Vienotība var droši apgalvot, ka tik lielus pīto salmu izstrādājumu apjomus Latvija nav saražojusi «ne treknajos gados, ne Ulmaņa laikos».

Savukārt farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana Latvijā 2011. gada maijā bija tikai par 9,9 procentiem lielāka nekā vidēji 2005. gadā. Lai sasniegtu tās virsotnes, kuras šī rūpniecības nozare demonstrēja 2006. vai 2007. gadā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē šā gada maijā tika saražots par 40,9% vairāk nekā vidēji 2005. gadā, bet šī nav ietekmīga nozare Latvijas ekonomikā, jo tajā nodarbināti tikai nedaudz vairāk par tūkstoti strādājošo.

Taču par eksporta apjomiem varam piekrist Solvitai Āboltiņai. 2011. gada sākumā eksporta apjomi ir ievērojami, un naudas izteiksmē pavasarī tie pārsniedz pat visu labāko trekno gadu sniegumu. Tikai eksporta pieauguma saldumu sabojā nepatīkama darvas karote, jo importa apjomi 2011. gadā Latvijā katastrofāli pieauga, pietuvojoties 2007. un 2008. gada orģiju līmenim. Imports atkal dramatiski pārsniedz eksportu. Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts palielinājās gandrīz par pusmiljardu latu. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas nākotne atkal kļūst tikpat nestabila kā pirms 2008. gada krīzes. Tas laikam ir galvenais Dombrovska klusās valdīšanas nopelns.

Svarīgākais