Vienotības 10. Saeimas vēlēšanu programmas fiasko

Mēdz teikt, ka priekšvēlēšanu programmas tik un tā neviens nelasa. Tomēr tā nav taisnība, turklāt tieši priekšvēlēšanu programmas ir tās, pēc kurām var pieprasīt atskaiti no partijām par pirms vēlēšanām solīto un pēc varas iegūšanas nepildīto. No varas partijām (Vienotības un ZZS) var prasīt pilnu atbildību par to, kā pildīts solītais.

Vispirms par ZZS. Jau pirms gada, vērtējot ZZS priekšvēlēšanu programmu 10. Saeimai, es norādīju, ka to pildīt būs samērā viegli. Ko pirms gada solīja ZZS?

Sakārtot, aktualizēt, atbalstīt, paplašināt, nodrošināt, celt, veicināt unveidot (visi darbības vārdi no pērnā gada ZZS programmas). Ir neiespējami pierādīt, ka nekas tāds nav darīts, konkrētu mērķu ZZS programmā bija ļoti maz. Pensijas esošā līmenī ir saglabātas. To ZZS solīja. Nav izpildīts solījums «ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli ar slieksni no 1000 latiem» un «ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim». Taču valdības darba astoņos mēnešos ZZS sniegums, salīdzinot ar pirms vēlēšanām solīto, ir ļoti cienījams.

Pilnīgi cita aina ir ar Vienotības programmas izpildi.

Jau pērn, komentējot Vienotības 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmu, es rakstīju un izteicos, ka tiek piesolītas ļoti konkrētas lietas.

Atgādināšu, ko pagājušajā gadā solīja Vienotība. Tikai daži no svarīgākajiem punktiem.

Četros gados ieguldīt trīs miljardus latu, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā. Īpaša uzmanība attīstībai ārpus Rīgas; ierobežojot monopolus, pazemināt cenas patērētājiem; Tautas ataudze. Programma Trešais bērns, lai tuvinātu dzimstību tautas ataudzes līmenim.

Vienotības 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmā tika noteikti konkrēti mērķi, kas bija jāsasniedz četros gados. Tautsaimniecības izaugsme par 20%,Latvijā 1,1 miljonu darba vietu, sagatavot Latviju dalībai eirozonā, samazināt ienākumu nevienlīdzības indeksu līdz vidējam Eiropā, samazināt priekšlaicīgu mirstību par 20%, panākt dzimstības pieauguma atjaunošanos,uz pusi samazināt ēnu ekonomiku, palielināt privātuzņēmēju skaitu par 50% utt.

Ir pagājis gandrīz gads, un tagad var novilkt bilanci. Vispirms par dzimstību – 2010. gada pirmajā pusgadā Latvijā piedzima 9667 bērni, bet 2011. gada pirmajā pusgadā vairs tikai 9170.

Kur ir piesolītā tautas ataudze un programma Trešais bērns? Mirušo skaits pret pērno gadu būtiski nav mainījies. Uzņēmēju skaits nepalielinās. Kur ziņojums, ka ēnu ekonomika mazinājusies vismaz par 12,5% (ceturtā daļa no solītajiem 50%)? Utt. Kaut vienu piemēru, kad tika ierobežota monopolu apetīte. Kur pazeminātas cenas patērētājiem, ja jūlijā gada inflācija ir 4,3%?

Novērtējot programmu, ir jāsecina, ka Vienotības uzvara pērn balstījās uz ciniskiem, bezkaunīgiem un neizpildāmiem solījumiem vēlētājiem...

Domāju, ka Vienotības pērnā gada priekšvēlēšanu programmu var iekļaut reklāmas, mārketinga un politoloģijas mācību grāmatās kā elegantāko makaronu karināšanas piemēru, solot vēlētājiem konkrētas lietas, turklāt labi apzinoties, ka nekas no solītā neīstenosies, bet procesi neglābjami virzīsies pretēji solītajam.

Ja novērtē Vienotības piesolīto un solījumu realizāciju, tad Valdim Zatleram bija pilnīga taisnība. Par šādu vēlētāju mānīšanu valdības vadošā partija bija jāatlaiž. Tikai vienīgais veids, kā to varēja likumīgi izdarīt, bija atlaižot visu Saeimu.

Kādus secinājums no pērnā gada priekšvēlēšanu farsa ir izdarījusi Vienotība? Vienotības priekšvēlēšanu programma 2011. gada 17. septembra vēlēšanām jau ir pilnīgi cita, jo tagad partija sola: izmantot, veidot, stiprināt, īstenot, novērst, atbalstīt, ievērot, pakāpeniski veidot, ieturēt, nodrošināt, veicināt, celt, nodrošināt..."

Konkrēti un terminēti solījumi ir palikuši tikai trīs.

No 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību.

Pieņemot 2012. gada budžetu, pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu.

Ieviest eiro 2014. gadā.

Stilistiski Vienotības priekšvēlēšanu šedevrs pārāk uzkrītoši atgādina Kalvīša laika nacionālos plānus un trekno gadu inovāciju programmas. Pārfrāzējot vācu asprātību, ka ar laiku katrs auto kļūst par opeli, var teikt, ka Latvijā ar laiku ikviens premjers kļūst par kalvīti.

Svarīgākais