Kam ir izdevīgi iznīcināt airBaltic?

Tagad, kad vēlēšanu kaislības ir norimušas, var ļoti mierīgi izanalizēt notikumus saistībā ar aviokompāniju airBaltic. Vispirms ir jāatgādina, ka, izveidojot uzņēmumu vairāk nekā pirms desmit gadiem, Latvijas valdība ar SAS noslēdza burtiski verdziski koloniālu līgumu.

Līgums noteica, ka mazākuma akcionāram ir visas tiesības, bet Latvijas valstij tiesību nav nekādu. 2008. gada globālās krīzes iespaidā šķita, ka airBaltic tūdaļ aizies pa skuju taku un SAS atteicās no savas dalības. Latvijas valdībai bija unikāla iespēja pārņemt pilnībā kontroli pār uzņēmumu, bet Godmaņa vadība neizmantoja šo iespēju. Pat vairāk – tā neuzstāja, lai verdziski koloniālais akcionāru līgums tiktu mainīts, un ļāva iegūt SAS piešķirtās privilēģijas citam investoram. Tālāk notika neaptveramais. Divu gadu laikā airBaltic kļuva par ietekmīgāko Austrumeiropas aviokompāniju.

2011. gadā sākas tracis ar un pa Bertoltu Fliku un airBaltic.

Sākotnēji šķita, ka kāds stratēģiskais investors vēlas atpirkt airBaltic valstij piederošo daļu un ir slepus vienojies ar dažiem valdības locekļiem. Lai jebkurš investors nopirktu valsts daļu, bija jāatbrīvojas no privātā investora Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un tobrīd veiksmīgā Bertolta Flika. Sākotnēji izskatījās, ka valdība, lai palīdzētu jaunajam investoram, nemākulīgi pūlas atbrīvoties gan no Flika, gan no BAS.

Lūk! Fliks un BAS ir sliktie, bet Kampars ar Dombrovski zina labos, tīros investorus, kas tūdaļ ienāks un, investējot miljardus, panāks, ka Rīga kļūs par pasaules aviācijas centru.

Tikai notikumu virzība liecina, ka šis skaidrojums neiztur kritiku. Var pieņemt, ka nopietns investors, cenšoties pārņemt biznesu, spēlē uz uzņēmuma vērtības samazināšanu, lai to nopirktu lētāk. Tikai – nav jēgas tērēt resursus un enerģiju, lai pārņemtu biznesa drupas. Šābrīža aina liecina, ka Vienotības ministru slavētais nezināmais investors pārņems tikai biznesa drupas, kuras pārņemt nav nekādas jēgas.

Kad sāku apšaubīt pasaku par stratēģisko investoru, tad no antioligarhu spēku puses man mēģināja iestāstīt, ka airBaltic esot oligarhu balsts un šī uzņēmuma iznīcināšana ir viens no elementiem karā pret oligarhiem. Lūk! Aiz BAS slēpjas kāds no A vai Š un, iznīcinot airBaltic, tiks iznīcināta oligarhu lielā ietekme uz politiku. Iznīcinām airBaltic, un bez oligarhu ietekmes dzīvosim daudz labāk, bagātāk, kvalitatīvāk un laimīgāk. Lidmašīnas vairs nelidos, bet tauta priecāsies par to, ka oligarhi arī raud! Smieklīgi? Ar tādām pašām sekmēm varētu saindēt Rīgas ūdensvada ūdeni, jo tas taču skaidrāks par skaidru, oligarhi dzers krāna ūdeni, noindēsies, un Latvija būs brīva no oligarhiem!

Vislielāko skaidrību par notiekošo ar airBaltic var iegūt, novērtējot, kam tas ir izdevīgi. Kam ir izdevīga airBaltic iznīcināšana? Vai Latvijas iedzīvotajiem? Nē! Noteikti nē! 90% Latvijas iedzīvotāju bauda tās ērtības, kuras deva un joprojām dod airBaltic. Tā ir labāka savienojumu sistēma nekā pusē rietumvalstu komplektā ar demokrātiskām cenām. Tiem, kam tiek nodrošināta ērta nokļūšana vairāk nekā 40 punktos no Rīgas, ir pilnīgi vienaldzīga īpašnieka struktūra. Kam būs izdevīgs airBaltic krahs?

Atbilde ir uz delnas. Galvenais, kam airBaltic un konkrēti Bertolts Fliks ir totāli uzkāpis uz varžacīm, ir Somijas gigants Finnair. Fliks Somijas mazpilsētām, pret kurām Finnair vadība izturējās kā pret ūķiem, piedāvāja iekļauties starptautiskajā aviācijas satiksmē. No kaut kādas tur nezināmas Somijas Lapenrantas Fliks piedāvāja starptautiskus reisus ar ērtu satiksmi uz pusi Eiropas. Tas pats notika ar citām nelielām Somijas pilsētām. Ja pēkšņi airBaltic pazustu, tad Finnair varētu snaust tālāk, un naudas plūsma atgrieztos pirmsflika laikmetā.

Ja mēs rakstītu detektīvstāstu un izmeklētu airBaltic slepkavības mēģinājumu, tad aizdomās turamais, kam ir motīvs, ir acīmredzams. Iespējamais pasūtītājs ir. Jāatrod tikai izpildītāji!

Ja no šādas loģikas aplūko Kampara, Dombrovska un vēl dažu politiķu rīcību, saasinot airBaltic problēmas, var sākt mākt aizdomas par sazvērestību un pasūtījumu. 2011. gada otrās puses notikumi nav investora meklēšana, bet gan metodiska uzņēmuma iznīcināšana. Ja man būtu vara un iespējas noteikt KNAB darbības virzienu, es noteikti sāktu izmeklēšanu, lai pārbaudītu aizdomas par vairāku Latvijas Ministru kabineta locekļu saistību ar airBaltic konkurentu pasūtījuma izpildi.

Turklāt pie šādiem apstākļiem, kad viens akcionārs (Latvijas valsts) klaji un publiski iznīcina uzņēmumu, otra akcionāra rīcība, cenšoties evakuēt aktīvus, lai minimizētu tiešos zaudējumus, ir saprotama.

Ja kaut nedaudz no teiktā ir patiesība, tad tas iezīmē ceļu, kā meklēt izeju no airBaltic konflikta. Mūsu visu interesēs ir nepieļaut, ka skandināvu konkurenti iznīcina airBaltic. Latvijas valsts daļu, kaut vai par simbolisku cenu, ir jāpārdod BAS. Ja viņiem izdosies pārvarēt šī gada krīzi, tad lai lido laimīgi. Latvijai ir vairāk vajadzīgs funkcionējošs aviācijas uzņēmums ar bāzi Rīgā, nevis 52 procenti kapitāla bankrotējošā uzņēmumā.

Svarīgākais