Juris Paiders / Viedokļi

Eiropā ir noticis kārtējais asiņainais terora akts. Līdzīgi kā Nicā – šā gada 14. jūlijā, kad kā terora un masu iznīcināšanas ierocis tika izmantots kravas auto, to mērķtiecīgi ietriecot neaizsargātu cilvēku pūlī.

Pagājušās nedēļas nogalē ASV ietekmīgais laikraksts Washington Post publicēja vēsti, ka ASV Demokrātu partijas nacionālās komitejas un Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja epasta vēstules esot ieguvuši un pēc tam publiskojuši ar Krieviju saistīti hakeri. Kāda anonīma amatpersona Washington Post informēja, ka «Krievijas mērķis bija palīdzēt Trampam tikt ievēlētam».

Viens no Latvijas sabiedrībā ilgstoši kultivētajiem mītiem bija niecības iedvešana par vietējām iespējām un visa rietumnieciskā glorificēšana. Pie mums viss ir slikti, eksperti ir pilnīgi idioti, zinātnieki – nejēgas, bet ikviens, kas strādā valsts sektorā, ir potenciāls zaglis.

Diemžēl nedz Saeimas vairākums, nedz valdība nevēlējās pat apspriest, kādas sociālas un ekonomiskas sekas izraisīs 2015. gada Saeimas vairākuma atbalstītais lēmums no 2016. gada aplikt ar neproporcionāli lieliem sociālajiem maksājumiem pusslodzes algas un neregulāros darba ienākumus. Lai gan arodbiedrības, gan godīgi eksperti un pat Neatkarīgās komentētāji brīdināja, ka valdības optimismam nav pamata un sekas būs dramatiskas.

Trešdien, 30. novembrī, LTV pārraide Lielais jautājums tika veltīta jautājumam: kā piecos gados apsteigt Igauniju?

Briselē svētki! Plaukšķ šampanieša pudeļu korķi. Tiek līksmots un svinēts. Priekam un līksmībai ir nozīmīgs pamats. Austrijas vēlētāji prezidenta vēlēšanās atbalstīja senilo Aleksandru van der Bellenu, kurš solīja aizstāvēt «kopējās Eiropas vērtības».

Pēc tam, kad 22. novembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja: «Sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos», t.s. nacionālajā spārnā sacēlās sašutuma vētra.

Šī gada 3. jūnijā vienā no lielveikaliem, kas tolaik atradās Rīgā, Saharova ielā 30, sāka iebrukt griesti. Piecas četrtonnīgas pārseguma betona plāksnes atdalījās, atrāvās no pārseguma sijas, bet nenokrita uz apmeklētājiem, jo palika karājoties dzelzs armatūrā. Par laimi, veikala darbinieki rīkojās operatīvi un paguva visus apmeklētājus evakuēt no ēkas.

25. novembra vēlā vakarā (pēc Havanas laika) mūžībā aizgāja viens no aukstā kara laika līderiem – Kubas komunistiskā režīma dibinātājs – Fidels Kastro (1926–2016).

Noteiktos laika brīžos pasaules lielvaras vienojas par principiem, kā būtu jārisina domstarpības. Pēc tam šādas vienošanās paliek spēkā neatkarīgi no pārmaiņām.

Pašlaik ir ļoti moderni un mūsdienīgi solīt bezgala lielu atbalstu «inovatīvam biznesam». Tā patiešām ir skaista un dzidra cerība. Mēs te tā klusu rosīsimies, stāstīsim pasakas par atbalstu inovatīvajam biznesam, un tad no simtiem valstu un reģionu kāds nākamais Bils Geitss izvēlēsies tieši Latviju, lai šeit izveidotu miljardu miljardiem lielu inovāciju gigantu, kura zelta straumes pārvērtīs Latviju par neticami bagātu, spēcīgu un varenu.

Pirms pāris nedēļām klausījos kādu radio pārraidi, kurā Kultūras ministrijas vadošā amatpersona klāstīja savu redzējumu par Eiropas Komisijas «noziedzīgo» lēmumu ierobežot ES fondu atbalstu kultūras objektu celtniecībai ar maksimālo summu – pieciem miljoniem eiro.

Agrā 9. novembra rītā ASV vēstniecība Latvijā sarīkoja demokrātijas svētkus. Kopīgi vērot ASV prezidenta velēšanu rezultātu izziņošanu ieradās desmitiem Latvijas politiķu, žurnālistu un ārpolitikas ekspertu. Rezultātu paziņošanu kopīgi ar amerikāņu diplomātiem vēroja arī Latvijā dzīvojošie ASV pilsoņi.

3. novembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskoja patiesi iedvesmojošus Latvijas rūpniecības darbības rezultātus. Publiskotā informācija liecina, ka «2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%».

Kā zibens no skaidrām debesīm tika uztverta vēsts, ka Latvijā ir sabremzējies IKP pieaugums.

Pagājušajā nedēļā pie mums notika globālajai drošībai veltītā Rīgas konference 2016, uz kuru pulcējās vairāki simti vietējo un ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertu. Konference bija iecerēta kā starptautiskā diskusiju platforma drošības uzlabošanai, bet lielā mērā konferences tribīne tika dota tiem, kas pasauli virza uz vēl lielāku globālo konfliktu saasinājumu.

22. oktobri notika ikgadējā Baltijas Foruma rīkotā starptautiskā konference Krievija – Eiropas Savienība: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunās dienaskārtības veidošana.

Vērtējot šī gada Saeimas vairākuma aktivitātes, neviļus rodas apmulsums. Nodokļu un maksājumu slogs tiek mērķtiecīgi un metodiski pārbīdīts no Latvijas bagātākā gala uz Latvijas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

Pirms pāris gadiem sacēlās kārtējais jandāliņš par augstākās izglītības ilgtspēju Latvijā. Tika norādīts, ka Latvijā ir pārāk daudz studiju programmu, pārāk daudz augstskolu, bet jau ir pārāk maz studentu.

Pirmdien un otrdien Rīgā reliģiskā vizītē ieradās Viņa Svētība, Tibetas virziena budistu garīgais līderis dalailama.

Septembra vidū bija cerības, ka varbūt izdosies pielikt punktu Sīrijas pilsoņu karam. 9. septembrī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vienojās par pamiera noteikumiem.

28. septembrī notika Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konference, kurai šogad bija dots nosaukums Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga. Šogad Latvijas Bankas konference tika veltīta LB piedāvātajiem reformu virzieniem veselības aprūpes un izglītības nozarē.