28. septembrī notika Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konference, kurai šogad bija dots nosaukums Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga. Šogad Latvijas Bankas konference tika veltīta LB piedāvātajiem reformu virzieniem veselības aprūpes un izglītības nozarē.
Droši vien nebūtu jāstrīdas par to, ka veselības aprūpes un izglītības nozarēm būs jāmainās. Jautājums ir tikai - kā interesēs pārmaiņas notiks. LB konferencē kā problēmas risinājums tika piedāvāts modelis, kas vēl vairāk pastiprinās nevienlīdzību, un nozares problēmu identifikācija tiek izmantota, lai par labu finanšu oligarhijai pārdalītu ievērojamu daļu no valsts bagātības.
Ko piedāvā Latvijas Banka? Visi strādājošie tiks aplikti ar regulāru obligātu maksājumu - obligāto veselības apdrošināšanu. Vasarā Latvijas Bankas prezidents klāstīja plānus iekasēt no ikviena darbspējīgā Latvijas iedzīvotāja 500 un vairāk eiro gadā, bet jaunākajā priekšlikumā tie ir 300 eiro gadā no ikviena. Tos, kuri nesamaksās, pārtrauks ārstēt vispār. Būs lūzums, uzliks šinu, pārtīs ar marli un izvadīs pa durvīm ārā! No Latvijas strādājošajiem obligātā kārtā iekasētā nauda nonāks pie privātiem apdrošinātajiem. Finanšu oligarhija iekasēto naudu dalīs un pārdalīs, slēgs līgumus ar tām ārstniecības iestādēm, ar kurām gribēs, un neslēgs ar tām, ar kurām negribēs. Tikai no strādājošajiem vien finanšu oligarhija obligātā kārtā izspiedīs 300 miljonus eiro pirmajā gadā. Vēl tikpat privātajiem apdrošinātājiem pārskaitīs no valsts budžeta, apdrošinot bērnus un pensionārus. Netiks atcelti pacietu līdzmaksājumi. Obligātā apdrošināšana nesegs hronisku slimību ārstēšanu, to ārstēšanai vajadzēs papildu līdzekļus no valsts budžeta utt.
LB lobē ideju nodot pārvaldi par veselības nozari finanšu oligarhijai. Finanšu oligarhi Saeimas vietā lems par ārstniecības izmaksām, par to, kurai ārstniecības iestādei palikt, bet kura būs jālikvidē utt. Īstenojot Latvijas Bankas reformu, naudas resursu izlietojums no valsts un demokrātiskā kontrolē esošas sistēmas tiks nodots finanšu oligarhu elites rokās.
28. oktobrī notika publiskā diskusija par LB piedāvāto veselības finansējuma reformas projektu. LB piedāvā piespiest ikvienu strādājošo obligāti samaksāt vienam privātam apdrošinātājam papildus 300 eiro gadā. Pretī pa lielam saņemot visu to pašu, kas ir pašlaik, un turpinot maksāt līdzmaksājumus par medicīnas procedūrām. Līdzmaksājumi saglabāsies, jo citādi pacienti piekritīs visam, ko piedāvās mediķi, un apdrošinātāju izdevumi kāps, bet peļņa neatbildīs iecerētajam lielumam.
Kas būtu jāuzaicina uz diskusiju, apspriežot fundamentālu reformu, kuras galvenais elements ir pilnīgi jauns - 300 eiro liels obligāts ikgadējs maksājums pilnīgi visiem strādājošajiem? Latvijas Banka diskusijā par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu uzaicināja piedalīties apdrošinātāju pārstāvjus, uzaicināja piedalīties darba devējus, uzaicināja piedalīties medicīnas mācību iestāžu administrāciju un medicīnas biznesa pārstāvjus. Vai būtu jāpieaicina strādājošie vai darba ņēmēju organizāciju pārstāvji? Ne par ko! Latvijas Bankas viedoklis ir šādā diskusijā neaicināt strādājošo pārstāvjus vispār. LB vēstījums darba ņēmējiem: turēt muti un kalpot tālāk! LB diskusijā netika iekļauts neviens, kas pārstāvētu darba ņēmējus, neviens, pat valdības sociālo partneru līmenī. Kādi darba ņēmēju pārstāvji? Maksā 300 eiro un staigā! Nemaksāsi, tev pat kaulus neviens neievilks! Mēs jums parādīsim, kā jāreformē Latvija! Ak, jā! Diskusijā piedalījās veselības ministre Anda Čakša, kas vienīgā aizrādīja, ka vispār reforma taču ir domāta darba ņēmējiem un potenciālajiem pacientiem. Līdz ar to LB diskusija pārtapa par propagandas pasākumu, kurā nebija neviena, kas varētu paust korektu kritiku par LB piedāvāto reformu. Vienīgā kritika nāca no apdrošinātāju puses, kas atzinās, ka vēl nav gatavi tik lielas naudas summas apgūšanai...
LB diskusijas laikā tā arī netika uzdots jautājums, kuru noteikti uzdotu darba ņēmēju pārstāvji, proti, kā LB taisās izsist 300 eiro gadā no minimālās algas saņēmēja, kuram ziemā jāsamaksā 130 eiro mēnesī par apkuri un citiem komunālajiem maksājumiem?
Pēc diskusijas, starpbrīdī neoficiāli tika sniegta atbilde. Jau ir sākts metodisks darbs (analītiķi ir noalgoti un LTV propaganda jau ir palaista), lai piespiestu valdību un visus darba devējus pielikt visiem strādājošiem pie algas 300 eiro gadā, lai šo algas pielikumu, tad varētu novirzīt jaunajam nodoklim vai obligātajam maksājumam.
Neatkarīgi no tā, vai obligāto veselības apdrošināšanu nosauks par nodokli vai par obligāto maksājumu, LB piedāvātā reforma palielinās darbaspēka izmaksas un vairos sociālo nevienlīdzību. Jo pilnīgi vienādā nauda summa - 300 eiro gadā - būs jāmaksā gan Latvijas Bankas valdes loceklim ar algu 100 000 eiro gadā, un tikpat gadā izspiedīs no katra minimālās algas saņēmēja ar algu 4000 eiro gadā.
Latvijas Banka ikvienu piespiedīs mīlēt Tēvzemi!