Juris Paiders / Viedokļi

Pirms valsts budžeta pieņemšanas opozīcija mēģināja pagriezt likumdošanas politiku iedzīvotāju vairākuma interesēs. Taču Saeimas vairākums 1. novembrī nobalsoja vispār nenodot izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas izstrādātos grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli. Grozījumi paredzēja samazināt PVN par siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem no pašreizējās 12% likmes līdz 5%.

Divi diženi valstsvīri – Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli – metušies cīņā pret mācībām augstskolās latviešu valodā.

Svētdien Lietuvā notika konsultatīvs referendums – par vai pret Visaginas atomelektrostacijas būvniecību. 62% Lietuvas vēlētāju noraidīja AES celtniecību un tikai 35% balsotāju atbalstīja šo avantūru.

Pasaulslavenais amerikāņu rakstnieks Kurts Voneguts (1922–2007) savā pirmsnāves grāmatā Cilvēks bez dzimtenes (A Man Without a Country) pauda patiesu apbrīnu par Amerikas publisko bibliotēku darbiniekiem.

Ķīniešu domātājs un reliģijas dibinātājs Konfūcijs ir teicis, ka valsts būs stipra tikai tad, ja ikviens labi darīs savu darbu. Zemnieki ars zemi, valdnieki valdīs, bet karavīri zemi apsargās. Ikviena valsts aizies postā, ja lietu kārtība mainīsies, ja karavīri sāks valdīt, zemnieki karot, bet valdnieki art zemi.

Šodien Saeima sāks izskatīt 2013. gada valsts budžeta likumprojektu. Budžeta likumprojekta pirmais lasījums paredzēts 22. oktobrī, bet galīgā pieņemšana – 15. novembrī.

Slavenā labklājības ministres Ilzes Viņķeles reklamētā un atbalstītā grāmata ir radījusi zināmu sabiedrības sakustēšanos ar plašu domu apmaiņu.

Šomēnes Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisija, kurā tika apvienoti Latvijas spožākie konstitucionālo tiesību juristi (Egils Levits, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Ineta Ziemele, Mārtiņš Mita un Daiga Rezevska), iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar saviem secinājumiem: «Latvijas Republikas Satversme pieder pie tās konstitūciju grupas, kuras neaizskaramais kodols nav tieši ierakstīts konkrētā Satversmes pantā, bet ir pašsaprotams.»

10. septembrī Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uz Neatkarīgās jautājumu, kā rast izeju no eirozonas finanšu krīzes, vienkārši paskaidroja: «Tagad ir divi risinājumi: pirmais – pāreja uz lielāku federāciju; otrais: nodalīt tās eirozonas dalībvalstis, kuras ekonomiski nav konverģējušās, lai atrastos spēcīgo Eiropas valstu valūtas savienībā. Ceru, ka Eiropas līderi spēs atrast kopsaucēju, kā krīzi pārvarēt, bet viens no šiem variantiem būs jāpieņem.» Neskaidrs bija tikai laiks, kad notiks politiskā izšķiršanās.

11. septembrī intervijā Latvijas Radio izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis klāstīja, ka demisijas pieprasīšana ir normāla parādība un ikvienam ministram piedienoties «kā ārstam baltais halāts». Vai kolektīva demisijas pieprasīšana patiešām ir ikdienišķa norise Latvijā?

Iespējams, ka jau šonedēļ Saeima trešajā lasījumā lems par tā saucamajiem must carry vai obligātās apraides nosacījumiem. Saeimas deputāti ir iecerējuši atbalstīt vienīgo nacionālās apraides privāto TV monopolu Latvijā, paredzot, ka jau no 2013. gada 1. janvāra visiem kabeļtelevīziju operatoriem būs obligāti jāmaksā par nacionālo komerctelevīziju – TV3 un LNT – translāciju.

5. septembra agrā rītā Latvijas Radio tiešraidē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste deklarēja Latvijas Bankas vīziju par Latvijas iecerēto pāreju uz vienoto Eiropas valūtu.

No 2008. gada Latvijā, Grieķijā un eirozonā tiek runāts par ekonomisko vai finanšu krīzi, bet publiski netiek īpaši apskatīts, kādi ir tiešie krīzes Eiropas Savienībā cēloņi. Tos apskatot, iespējams konstatēt tās pārvarēšanas iespējas.

27. augusta vakarā partijas Vienotība valde izplatīja paziņojumu par to, ka «parakstu vākšanai nodotie grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei».

Kādu dienu sāku lasīt Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam. Kad biju ticis līdz 35. lappusei, mana iztēle uzbūra skaistās nākotnes vīziju...

Drīz būs gads, kopš Latvijas izglītību meties reformēt izcilais stratēģis un reformu guru izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Ministra jaunākais atklājums ekonomikā ir Nobela prēmijas cienīgs.

Pēc valdības lēmuma visa latvju tauta sākusi apspriest Nacionālā attīstības plāna pirmo redakciju, bet Ministru kabinetam lēmums par to būs jāpieņem līdz septembra beigām. Tikai apspriešanai piedāvātais dokuments – Nacionālās attīstības plāns 2014.–2020. gadam – nav neatkarīgs un patstāvīgs dokuments.

Kādu nakti manus sapņus iztraucēja dīvaini murgi.

Pagājušajā nedēļā labklājības ministre Ilze Viņķele deklarēja, ka, vienkārši palielinot bērnu pabalstu lielumu, demogrāfijas problēmas atrisināt nebūs iespējams. Ministre vaimanāja, ka budžetā nav naudas, lai veiktu citus atbalsta pasākumus.

Latvijas Satversmes 100. pants garantē – «ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus». Vienlaikus 116. pants nosaka, kādos gadījumos simtais pants ir ierobežojams: «Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.»

19. jūlijā Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Latvijas lielākajām 2. pasaules kara veterānu organizācijām – Latviešu Nacionālo karavīru biedrībai, 130. Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrībai, Daugavas Vanagiem, Latviešu virsnieku apvienībai, Latviešu strēlnieku apvienībai un Latviešu Nacionālo partizānu apvienībai.

Labklājības ministre Ilze Viņķele ir atradusi nodokļu maksātāju naudai vislabāko izmantojumu. Atbilstoši Viņkeles idejai bezdarbniekiem, kuri no ekonomiski neaktīviem reģioniem būtu gatavi pārcelties uz attīstītiem reģioniem, no nākamā gada varētu izmaksāt lielas naudas summas, gan sedzot transporta izdevumus, gan dāsni kompensējot pārcelšanās izmaksas.