Krīzei Latvijas un pasaules ekonomikā vajadzētu būt kā mudinājumam pārdomāt kardinālās pārmaiņas, taču tā vietā tiek pārspriests tikai tas, kā par 10% samazināt esošos tēriņus. Tādējādi tiks saglabāta vecā un ne vienmēr efektīvā pārvalde, turklāt ar ierobežotu finansējumu.
Pravietis savulaik bija Aigars Kalvītis, ierosinot Edgara Zalāna kā potenciālā premjera kandidatūru, jo valstij bija nepieciešamas radikālākās un radošākās reformas, kuras E. Zalāns bija gatavs piedāvāt. I. Godmaņa pieeja, kā redzams, ir pārāk tehniska.
Es neesmu budžeta lietu eksperts, bet, pat pavirši vērojot, ir vairākas acīmredzamas lietas, kuras uzjundī jautājumus. Te ir tikai daži piemēri.
- Latvijas uzņēmēji žēlojas, ka pieaugošā cena par enerģiju, tai skaitā elektrību, gāzi un siltumu, ir tik liela, ka uzņēmumu turpmākā darbība ir apdraudēta. Tiek ziņots par uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Vienlaikus tiek ziņots arī par Latvenergo, Latvijas gāzes milzīgo pelņu. Vai tiešām šī peļņa valstij šobrīd ir samērīga ar tiem zaudējumiem, kas var rasties tautsaimniecībai?
- Latvijā ir ļoti daudzi cietumi. Tikai dažos no tiem ir iekārtotas darba vietas. Zinātāji stāsta, ka citās valstīs cietumnieki remontē ceļus, uzkopj ceļmalas, kā arī tiek nodarbināti citās vietās, kur tos iespējams pieskatīt un kur tie nerada draudus apkārtējo drošībai. Cik liela efektivitāte ir no daudzajiem Latvijas cietumniekiem?
- Iedzīvotāji, maksājot par sabiedrisko transportu, sedz tikai 1/3 no tā izmaksām. Kāpēc? Vienlaikus, piemēram, maršruta taksobusi ar savu darbību spēj pat nopelnīt. Brīvā konkurence veicinātu konkurenci, savukārt dotācijas var piešķirt cilvēkiem, nevis transporta organizācijām.
- Ir neliela daļa vecāku, kam izdodas savus bērnus iekārtot pašvaldību bērnudārzos, kur vecākiem jāmaksā tikai par ēdināšanu. Tā ir ne tikai nevienlīdzība starp bērnu vecākiem. Vai esam tik bagāti, lai visiem vecākiem piedāvātu šādu dāvanu? Varbūt labāk noteikt samērīgu samaksu un no tās atbrīvot īpašos gadījumos?
- Latvija ir vienota valsts. Ir pašvaldības, kuras var atļauties bezjēdzīgus miljonu tēriņus, un ir arī tādas, kur valda totālā nabadzība. Varbūt pašvaldībām var piešķirt lielāku atbildību? Vai arī valstij var piešķirt lielākas tiesības izlīdzināt?
- Drošībai, jo īpaši šobrīd, ir jābūt vēl lielākai prioritātei. Varbūt bijušos robežsargus var pilnībā adaptēt policijas darbā? Varbūt lielākas pilnvaras var piešķirt Zemessardzei? Varbūt vēl efektīvāk var izmantot NATO standartos atrunātos 2% no budžeta aizsardzībai?
- Izglītība. Kāpēc valstij ir jāmaksā par skolēnu grāmatām? Varbūt ir pamats pārskatīt esošo finansējumu valsts augstskolām? Latvijā, kā zināms, sevi ir pierādījušas daudzas privātas augstskolas, kuras turklāt ir pelnošas organizācijas.