Valdība uz pussešiem
«Nespējot nodrošināt visiem bērniem vienādas iespējas apmeklēt bērnudārzu, valdība parāda savu mazspēju!» savā twitter kontā otrdien ierakstījis Saeimas deputāts Dainis Liepiņš. Liepiņš valdību sunī par to, ka tā atbalstījusi priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.
Kas ir Dainis Liepiņš? Kaut kāds opozicionārs. Tā ir opozīcijas maize – visu laiku kritizēt valdību. Turklāt Liepiņam ir īpašas dusmas pret valdošajiem, jo tie nodarījuši viņam gauži – par kļūdaini sastādītu ienākumu deklarāciju viņš netiek ielaists Saeimas sēžu zālē. Par Liepiņa indīgumu valdība varētu it kā nesatraukties. Taču šajā reizē opozicionāram ir ļoti lielā mērā taisnība, kas kož acīs kā ziepes.
Bērnudārzu lieta ir ļoti svarīga gan tiem, kam ir bērni, gan tiem, kas tos tā kā taisās radīt, gan arī tiem, kas varbūt kaut kur Anglijā gudro, ka varētu braukt mājās uz mīļo dzimteni.
Taču kādu signālu raida valdība? Nav naudas, jo naudas nav. Bērniem pietrūkst 24 miljonu. To dzirdot, tautas Izmiršana rīko kārtējās dzīres, jo tai galdi lūst no visādām delikatesēm. Tur ir pilnas bļodas ar neziņu, bažām par rītdienu, ar finansiālām un sadzīviskām problēmām, kas nomāc. Tur kausos varbūt krīt pēdējais piliens pirms izšķiršanās, vai radīt bērnus vai arī kravāt čemodānus, lai dotos uz turieni, kur problēmu ar bērniem un bērnudārziem nebūs.
Izmiršanas rīkotajā banketā aicinātos viesus neinteresē, ka varbūt beigās viss nokārtosies, pašvaldības kaut kā no kaut kurienes sagrabinās finansējumu no citiem avotiem un kaut kādi bērnudārzi būs. Izmiršanu neinteresē nianses. Viņa ar gardu muti ēd signālu, ka ir sliktāk un būs sliktāk.
Lai cik nožēlojami nelielas būtu «māmiņu algas», pabalsti un atvieglojumi, tajos periodos, kad no valsts varas puses redzama kāda rūpe par demogrāfiju, uzreiz tautas masās rodas entuziasms un bērniņu rodas vairāk. Jo vektors tad ir pareizajā virzienā – uz labu. Bet, ja vektors ir uz pussešiem, tad bērni nerodas.
Ja nevar līst zem palagiem un domāt par demogrāfiju, jaunā ģimene vismaz televizoru gribētu paskatīties. Būs olimpiāde. Taču izrādās, ka valdība aizmirsusi iedalīt kādus 400 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu olimpiādes translāciju televīzijā. Nauda gan tikšot atrasta no kādiem iepriekš neparedzētiem ārkārtas izdevumu budžetiem vai arī tiks iedalīta, kad notiks budžeta korekcijas pirms galīgā lasījuma.
Taču olimpiāde nav nekas ārkārtējs – kopš 1896. gada tā notiek gandrīz ik pēc četriem gadiem. Nevis kāds Liepiņš no opozīcijas ir skarbākais Kultūras ministrijas kritizētājs, bet Arvils Ašeradens no valdošās partijas Vienotība. Vai tad jūs tur koalīcijā un valdībā nevarat laikus vienoties par tādu pašsaprotamu lietu, ka olimpiādei nauda jāatrod?
Premjere Laimdota Straujuma televīzijas ekrānā izskatās izmisusi un piekususi, it kā teiktu: «Ak, apēdiet jel mani, mušas!» Viņa ir bijusi Briselē un kaut ko runājusi par Latvijas piensaimnieku problēmām, taču laikam jau nav neko panākusi. Izskatās, ka no 500 miljoniem eiro, kas Eiropā tiks iedalīti zemnieku glābšanai, Latvija dabūs vien apgrauztus kaulus. Bagāto valstu niknie piensaimnieki noēdīs šo summu kā piraijas ūdenī iemestu sasietu govi. Briselē nedēļas sākumā bija traki protesti, kuros piedalījās tūkstoši pārskaitušos Eiropas piensaimnieku. No Latvijas tur bija kādi 17 zemnieki, kurus uz pārējo fona nevarēja pamanīt. Tikpat neredzama ir arī mūsu premjere un mūsu mazās valsts lielās piena problēmas. Premjere kaut ko gudro, ka Baltijas valstīm vajadzētu apvienoties un cīnīties kopā. Bet tad vajag to darīt!
Bēgļu problēma ir vēl viens mazspējības signāls. Par bēgļiem vēl būs lemšana Saeimā un valdībā, taču jau iepriekš rodas iespaids, ka tribīnes runas būs tikai tukša gaisa tricināšana. Rodas iespaids, ka premjere jau zina, kā būs, tikai baidās to priekšlaikus atklāt tautai.
Laikam jau taisnība ir pārāk nepievilcīga. Var jau politiķi visu ko paust par solidaritāti un brīvprātību no vienas puses un rasistiski iznesties no pretējā flanga, bet būs tā, ka Brisele liks un valdība darīs – cik bēgļu liks uzņemt, tik būs jāuzņem. Pretējā gadījumā Latvijai var tikt piegrieztas kādas ES naudas plūsmas. Bet, ja nav naudas, tad mazspējība ir vēl žēlāka nekā, ja kaut cik kaut kāda naudiņa ir.