2016. gada 9. maijs tiešām ir atzīmēšanas vērts datums, jo šajā dienā uzvaras svētkus sāka svinēt tieši pirms 50 gadiem.
1966. gada 8. aprīlī par PSKP CK ģenerālsekretāru ievēlēja Leonīdu Iļjas dēlu Brežņevu, bet 15. aprīlī par Latvijas PSR Komunistiskās partijas pirmo sekretāru ievēlēja Augustu Eduarda dēlu Vosu. Kāds tam sakars ar 9. maija svinībām? Pamēģināšu ieskatīties vēsturē, cik nu manas zināšanas to ļauj, sākumā, protams, atskatoties uz 2. pasaules kara noslēgumu.
Otrais pasaules karš ar Vācijas kapitulāciju angļiem un amerikāņiem beidzās 7. maijā plkst. 2.14 (pēc Maskavas laika 4.14), bet Staļins pieprasīja sabiedrotajiem to neizsludināt. Tādēļ gandrīz pēc divām diennaktīm notika vēl viena Vācijas publiska kapitulācija - Padomju Savienībai. 8. maijā plkst. 22.43 pēc Berlīnes laika, proti, 9. maijā plkst. 0.43 pēc Maskavas laika, tika parakstīta vēl viena Vācijas kapitulācija, šoreiz Krievijai. Tās pašas dienas priekšpusdienā Frunzes laukumā Maskavā nosēdās Li2 lidmašīna ar šo Vācijas kapitulācijas aktu. Staļinam šis dokuments bija ļoti svarīgs. Viņš tik ļoti vēlējās vēsturē palikt kā vienīgais vai vismaz īstenais 2. pasaules kara uzvarētājs, ka Uzvaras dienu nolika atsevišķi no angļu un amerikāņu 8. maija, vēl vairāk - viņam labpatikās uzvaru 2. pasaules karā atzīmēt 7. novembrī ar atsauci uz 1941. gada 7. novembra demonstrāciju, pēc kuras sākās lūzums karā.
Vēl ieskaitot 1965. gadu, pavasara pusē vienīgie tautas svētki Padomju Savienībā bija 1. maijs, bet 9. maijs kā uzvaras svētki bija darbdiena, kas pat valdības līmenī netika atzīmēta, un Hruščovs šos svētkus pat nīdēja laukā no kalendāra.
Nonācis pie varas, biedrs Leonīds Iļjas dēls Brežņevs vēlējās savi identificēt kā brašu karavīru, kas varonīgi karojis Mazajā zemē pie Azovas jūras. Viņam radās nepieciešamība pēc vēl vieniem militāriem svētkiem, un par tādiem tieši 1966. gadā tika atzīts 9. maijs. Patiesībā 9. maija apvilkšana kalendārā ar sarkanu zīmuli bija Brežņeva pirmais nozīmīgais veikums. Savukārt Augusts Eduarda dēls Voss bija labs skolnieks un īstens domubiedrs, tādēļ 1966. gadā 9. maijs pirmoreiz tika plaši atzīmēts arī Rīgā.
Tālākie notikumi gan saistās ar skaitļiem 5 vai 0, proti, Padomju Savienībā atzīmēšanas vērts bija viss, kas dalījās ar skaitli 5. Svinot 1970. gada 9. maiju, biedrs Brežņevs nolēma, ka datums iekļaujams brīvdienu sarakstā, un kopš 1971. gada latvieši varēja šo dienu pilnībā izmantot kartupeļu stādīšanai.
Biedrs Voss 1975. gada svinību laikā pieņēma lēmumu būvēt galveno Otrā pasaules kara simbolu Rīgā - Uzvaras pieminekli. To būvēja 10 gadus un atklāja ar 6 mēnešu novēlošanos - 1985. gada novembrī.
Lielā mērā Leonīda Iļjas dēla Brežņeva lēmumu - rīkot plašu militāro parādi, kā arī militāro pūtēju orķestru un koru koncertu un veterānu godināšanu - noteica aukstais karš. Aukstais karš nozīmēja rādīt muskuļus un rībināt bungas, un Padomju Savienība savus ieročus rādīja gan Sarkanajā laukumā Maskavā, gan Komjaunatnes krastmalā Rīgā.
Jāteic, ka uzvaras svētku renesanse Vladimira Putina Krievijā lielā mērā saistīta ar zināmu Krievijas politisku un militāru izolāciju, pretimstāvēšanu ne tikai NATO, bet arī augošai Ķīnas militārai varenībai.
Iespējams tādēļ pēdējos gados 9. maija svētkiem klāt nākusi jauna tradīcija - gājiens, kurā ļaudis nes savu vectēvu, vecvectēvu fotogrāfijas, proti, to cilvēku fotogrāfijas, kas cīnījušies vai krituši 2. pasaules karā. Šī neapšaubāmi ir krievu nāciju ļoti vienojoša tradīcija, kas ļauj izbaudīt nacionālo kopības sajūtu. Līdz ar to 9. maija glorifikācija ļauj svinēt vispārnacionālus svētkus, caur kara upuriem leģitimizēt Krievijas vertikālu valsts vadību, komandējošu valdības hierarhiju. Otrais pasaules karš un uzvara tajā ir pamatojums centralizētai varai, nesamērīgi lieliem Krievijas bruņotiem spēkiem un Krievijas specdienestiem. Turklāt Krievijā uzvaras svētki ir ne tikai būtiski varai, lai varas vertikāli stiprinātu, bet arī tautai, lai attaisnotu savu dzīvi šādā vertikālas varas struktūrā.
Savukārt aiz Krievijas robežām uzvaras svētki ir būtiskākais tradicionālais vienojošais elements ar etnisko dzimteni, vēl vairāk - šie svētki krieviem ir tikpat būtiski kā sava valoda, rakstība, pareizticīgo baznīca, jo lielā mērā veidoti krievisko tradīciju garā. 9. maijā apvienojas Meteņi (Масленница), Lieldienas (Пасха) un Vasarsvētki (Пятидесятница троица), kad var iet tautas staigāšanā (Народное гуляние) uz ciema (pilsētas) nozīmīgāko ielu vai laukumu.
Vislielākais paradokss 9. maija svētkos ir Georga lentīte pie svārku atloka, šim karodziņam nav nekādas saistības ar krievu ieroču uzvaru 2. pasaules karā. Bet, iespējams, šī lentīte vienkārši pierāda svētku evolūciju, kur idejas un sajūtas attīstās pa spirāli.
Ar lielu varbūtību 40% Latvijas iedzīvotāju Uzvaras diena ir ļoti nozīmīgi svētki. Biedrs Brežņevs bijis ļoti talantīgs sabiedrisko attiecību speciālists, viņa ideja pārdzīvojusi pašu ģenerālsekretāru.
Pēteris Apinis, ārsts