Par to, ka Guntis Belēvičs meklēšot politisko atbalstu zāļu cenu samazināšanai Latvijā

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām - rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Zāļu iepakojuma vidējā cena pēdējos 5 gados, EUR

Atgādināšu, ka pērn rudenī Guntim Belēvičam izdevās tikt vaļā no, viņaprāt, nelojālās Zāļu valsts aģentūras direktores Ingunas Adovičas. Ministrijas vadībai izdevās tikt vaļā arī no aģentūras otrās personas - Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru („farmaceits uz morgu”).

Ziņas par zāļu cenu strauju kāpumu ir publicējusi Guntim Belēvičam lojālā jaunieceltā Zāļu valsts aģentūras vadība.

Kopējais reģistrēto zāļu apgrozījums Latvijā pērn pieaudzis par 5% (sasniedzot 331,60 milj. eiro), bet zāļu iepakojumu skaits - tikai par 2%. Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena pieaugusi par aptuveni 3%, nereģistrētām zālēm - par 18%.

Lielākais Gunta Belēviča darbības panākums tiešām ir nereģistrēto zāļu apgrozījuma pieaugums - Latvijā reģistrācijas loma ir samazinājusies, paralēlā importa un reeksporta loma - pieaugusi.

Nereģistrēto zāļu iepakojumu skaits ir pieaudzis par 8%, vienlaikus to realizācijas apjomam eiro pieaugot par 28% (sasniedzot 4,24 milj. eiro); nereģistrētās zāles veido aptuveni 1% no kopējā zāļu realizācijas apjoma finansiālā izpratnē, bet mazāk par 1% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. Nereģistrētām zālēm nav noteikti piecenojuma griesti, tāpēc tas ir augošs farmācijas bizness.

Otrs Gunta Belēviča darbības panākums ir zāļu vairumtirgotavu skaita pieaugums, kaut pats Saules ministrs* atzīst, ka vairumtirgošanā ir zināmas problēmas. 2015. gadā vairumfirmu skaits sasniedz 77, un to skaits arvien pieaug (2011. gadā Latvijā bija tikai 57 vairumtirdzniecības firmas). 64% jeb lielāko daļu zāļu vairumfirmas piegādā aptiekām, bet pārējās zāles- citiem vairumtirgotājiem. Tomēr tikai trīs vairumfirmas ir īstenie tirgus dalībnieki - tās realizē zāles aptiekām 74% apmērā no kopējā apgrozījuma, proti, Recipe Plus - 40%, Tamro - 19%, Magnum medical - 15%. Ar lielu interesi vērojot Gunta Belēviča benefici Artusa Kaimiņa Suņubūdā,pamanīju, ka divas no šīm vairumfirmām tika vairākkārt minētas dažādos aspektos. Radās iespaids, ka Guntis Belēvičs nenoliedza apgalvojumu, ka viņam ir reālas finansiālas vai ekonomiskas intereses šajās vairumfirmās.

Ja nu Guntis Belēvičs nolēmis pacīnīties par zāļu cenu samazināšanu tieši aptiekās, tad paskatīsimies, ko skaitļi mums liecina par aptiekām. 2016. gada 19. maijā Latvijā bija reģistrētas 824 licencētas aptiekas (šis skaitlis mainās regulāri, turklāt dažām šīm aptiekām bija apturētas licences). Balstoties uz ES informācijas avotu The 2011 Pharmine report on pharmacy and phamacy education in the EU: Eiropas Savienībā vidēji uz aptieku ir ap 4000 iedzīvotāju, bet Latvijā - 2558 (2014. g.). Tas liek domāt, ka aptieku skaits Latvijā ir pārlieku liels.

Ministrija allaž uzsvērusi, ka trūkstot farmaceitu. Atsaucoties uz iepriekšminēto avotu, - Eiropas Savienībā vidēji ir viens farmaceits uz 2000 iedzīvotāju, Latvijā - 1 uz 1232 iedzīvotājiem (2014. g.), tātad aptiekāru skaits būtu vairāk vai mazāk pietiekams.

Nevilšus rodas iespaids, ka ministrs meklē politisko atbalstu, lai samazinātu iespējamo peļņu aptiekām, bet patiesībā - samazinātu peļņu tām aptiekām, kas nav vairumtirdzniecības tīklos. Saprotot, ka Latvijā aptieku ir par daudz, no reformas cietīs tieši mazās aptiekas, kas Latvijas laukos pieder pašam aptiekāram, nevis tās, kas saistītas ar iepriekšminētajām Recipe Plus, Tamro vai Magnum medical (ir arī citi tīkli), kam vairumtirdzniecība spēj kompensēt iespējamos zaudējumus mazumtirdzniecībā. Šķiet, ka jaunā reforma, kurai ministrs meklē politisko atbalstu, būs virzīta uz to, lai šīs mazās aptiekas nonāk lielajos tīklos. No šodienas biznesa viedokļa tas, iespējams, nav nekas slikts - lieliem spēlētājiem vieglāk pārorientēties, vieglāk veikt kopēju menedžmentu, mārketingu, zāļu tirdzniecības politiku. No valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa tik vienkārši tas nav, jo mazā aptieka ciemā vai mazpilsētā, kas pieder ciema vai mazpilsētas iedzīvotājam, nodrošina reģionā mazā un vidējā biznesa esamību. Katrā ziņā Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības vai Reģionu apvienības deputātiem diez vai būtu jāsit plaukstas par plānu, kas ilgtermiņā varētu samazināt lokālo aptiekāru īpašumā esošo aptieku skaitu, bet palielināt aptieku tīklu ietekmi. Lai cik tas liekas dīvaini, bet mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka šāda rīcība nevis samazina, bet palielina zāļu cenu.

Godātajam lasītājam es vēlos norādīt uz to, ka brīdī, kad veselības aprūpē katastrofāli trūkst naudas, zāļu tirdzniecības bizness ir uz zaļa zara. Kopējais zāļu tirgus Latvijā ir teju 336 miljoni eiro (2015. g.), un tam ir iespaidīga izaugsme un peļņa.

* Godājot veselības ministru Gunti Belēviču par Saules ministru, autors veicis alegoriju ar Saules dainām un nekādā ziņā ne ar Saules aptieku.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents