Pusfabrikāti
Līdzīgi kā Centrālā vēlēšanu komisija vienu no saviem izdevumiem teicās radījusi «vieglajā valodā», arī es šo savu tekstu apzināti taisu vieglajā valodā. Nē – pavieglajā! Ar visu to ironiju, ko šis vārds arī attieksmē pret mani pašu var saturēt. Jo salīdzināt priekšvēlēšanu aptaujas un reitingus ar vēlēšanu rezultātu man šķiet paviegla būšana. Turklāt arī rezultāts man šoreiz šķiet paviegls.
Taču tur, kur sākas runa par 13. Saeimas vēlēšanu iznākumu, - smiekli beidzas. Rezultāts nepieļauj paviršu, virspusēju, gan mūsu politikas vērtēšanas profesionāļu, gan tādu tipu kā es, sagrābstītu analītiku, kas tapusi pēcvēlēšanu naktī un nākamajā rītā. Manā uztverē - mums nāksies ļoti rūpīgi pārvērtēt sava pilsoniskuma kvalitāti un piedāvāt tai adekvātas valsts politiskās sistēmas transformācijas. Es ne tuvu neuztveru kāda līmeņa vēlēšanas kā vieglo žanru. Bet - kļūst jau pretīgi, ja no reizes reizē, tostarp ar aptauju un reitingu tehnoloģijām, man to piedāvā tieši tā.
Politiskā ainava 13. Saeimā būs pārlieku raiba
Bet ja turpinām pavieglā garā, aptaujas un reitingi man atšķiras no vēlēšanu rezultātiem tāpat kā onānisms no reāla dzimumakta. Zināma līdzība tur ir, arī zināmas ierosmes var gūt, taču man personīgi vienīgais kaut cik respektējamais vārds priekšvēlēšanu laikā ir «prognoze», jo tas paredz vērtējumu un tā pamatojumu. Turklāt pirms šīm vēlēšanām elektorāta attieksme manā uztverē bija tik nestabila un tik vāji motivēta, ka palaikam uzmācās domas, vai tik mēs te nesirgstam ar, teiksim, pilsonisko šizofrēniju. Turklāt - aptaujas un reitingi sirgst ar sevis adresēšanu neizlēmušo auditorijai. Ir taču, piemēram, skaidrs, ka dažādas aptaujas formas (vai tevi uzrunā uz ielas, vai nāk pie tevis dzīvoklī, vai grib no tevis kaut ko pa telefonu vai internetā...) sniegs dažādus rezultātus. Bet (skaitot te klāt arī exit pool) nespēja vai nevēlēšanās pozicionēt sevi absolūti atbilstoši realitātei, vērtēt to bezpartijiski, proti - neieinteresēti, jau ir manipulēšana, nevis skaidra bilde. Turklāt reizēm man ir licies, ka aptaujātāju izvēlētās respondentu grupas nav devušas tiem pietiekami «prestižus» rezultātus un tad tikusi mainīta aptaujas forma. Jo ikviena aptauja ir patiesa tik vien kā tās veikšanas brīdī. Jā, jā - jo tuvāk vēlēšanas, jo aptaujas it kā precīzākas. Un tomēr - tās neparedzēja (negribēja paredzēt?), piemēram, Donalda Trampa uzvaru ASV vai Brexit piekritēju uzvaru Lielbritānijā. Kāda ir aptauju veicēju atbildība? Mani pārsteidz tas, cik daudz ļaužu, kuri sevi sauc par analītiķiem, politologiem, ekspertiem, sniedz vien interpretāciju, nevis vērtējumu. Jā, jā, protams, kā kuram liekas - vai glāze pa pusei pilna vai pa pusei tukša. Jā, uzticies, bet pārbaudi! Reitingu karš, bļin!
Bet - lai vai kā - jūs izvēlējāties tos, ko paši gribējāt, un jūs arī atbildēsiet par viņu tādā vai citādā kombinācijā īstenotās varas kvalitāti. Kāpēc es saku «jūs»? Tāpēc, ka es šoreiz dikti rēķināju. Iesākumā gan gribēju principiāli un ciniski nobalsot par gados visjaunāko sarakstu, lai kas tas būtu. Bet tad tomēr kalkulēju katrā sarakstā profesionālo, intelektuālo, pilsonisko un cilvēcisko bagāžu. Svītroju visus, kas šajā sarakstā desmit gadu jaunāki (un vecāki) par mani. Sešdesmitgadniekus. Es nobalsoju par organizāciju, kura manā uztverē piedāvāja profesionālāko, kvalitatīvāko, godprātīgāko, nevis ambiciozāko, komandu. Taču - šis saraksts netika pāri 5%. Es to zināju. Bet - vai man bija jāklausās aptaujas un reitingi? Un man nav nekāda prieka par to, ka rezultāts šoreiz vairāk vai mazāk sakrīt ar aptaujām. Man tas nozīmē nekvalitatīvas, sašķeltas varas pasūtījumu no elektorāta puses.
Atkārtoju - aptaujas un reitingi man liecināja, ka vēlētāju pamatmasa dabūs tieši tādu Saeimu, kādu būs pelnījusi. Tādu, kas pilnībā atbildīs šo ļaužu pilsoniskajai stājai un kvalitātei. Vēlēšanu iznākums ar nelielām korekcijām uz labo pusi to apliecina. Nosacīti es teiktu, ka 13. Saeimas vēlēšanās uzvarēja «salašņas» (Attīstībai/Par!, JKP, JV). Plus KPV LV. Cilvēki, kuri gribēja varu, bet kuri nevīžoja kā pienākas paveikt pat tik daudz, kā sniegt vēlētājiem valsts realitātei un mērogam atbilstošu, programmatiski izvērstu savas rīcības pamatojumu. No ideju sakoptības viedokļa - varza. Tostarp arī «vecās» (ZZS, NA) partijas nespēja kā pienākas saost to, kas notiek gaisā, ko vajag cilvēkiem. Nu skaidri redzams, ka iepriekšējo Saeimu sasaukumu laikā arī tās nav vīžojušas tikt pie stabilas vēlētāju bāzes. Arī tāpēc politiskā ainava 13. Saeimā būs pārlieku raiba, un pat nākamās valdības veidošanas process var izvērsties par nopietnu traģikomēdiju. Bet arī tas jāvērtē dziļāk, nevis pēcvēlēšanu rīta pieņēmumu līmenī.
Summējot es teiktu, ka lielā mērā, krietni lielākā mērā nekā iepriekšējās vēlēšanās, šo ainu nodrošināja gan tie pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā, 6. oktobrī, izvēlējās būt nepilsoņi, gan tie, kuri devās pie urnas bez pilsoniskas domāšanas. Iespējams, vairākums no viņiem bija tieši tie, ar kuriem spekulē aptaujas un reitingi - tie, kuri izvēlas, par ko balsot, jau iecirknī. Pusfabrikāti.