Finanšu ministrija, VID un KNAB nupat korī apliecināja, ka – vismaz saistībā ar valsts pārvaldi – Godmanim taisnība: divās padomju laika paaudzēs "pazaudēts gandrīz pilnīgi viss.
Priekšstati par ekonomiku, par politiku, par sociālo... Nav nekādu priekšstatu". Šīs iestādes nupat apliecināja, ka valsts institūti to vadītājiem un tajos strādājošajiem nav nekas vairāk kā sile. Turklāt tāda sile, pret kuru nav jājūt ne mazākā respekta. Kaut vai par to, ka vara devusi šiem ļaudīm iespēju rīt, rīt un rīt, neko sevišķu nedomājot par to, ka tajā silē būtu jāliek arī kaut kas iekšā. Nekā – tie, kas ap sili, nebūt neuzskata, ka ir atbildīgi par tās piepildīšanu. Tie uzskata, ka ir privileģēti mesties šajā silē ar visām četrām un paši to pieķēzīt.
Liekas – ja tu zini, ka valsts vara, ja ne citādi, tad vismaz tēlo, ka ir norūpējusies par krīzes sociālekonomiskajām sekām sabiedrībā, un ja tu kaut kādā mērā esi šai varai piederīgs, tad, ja ne citādi, vismaz patēlo, ka arī pats kaut cik pieraujies. Bet nekā – izpildvarai vārds "krīze" acīmredzot kalpo kā signāls, lai pārietu no valsts izmantošanas pie marodierisma. Nu varonīgās resoru peles izrāda, ka tām varas oficiālā retorika pie kājas. Varonīgās resoru peles, saglabājot formālu rīcības tiesiskumu, vairs nebaidās būt destruktīvas attieksmē pret pašas izpildvaras noteikto kursu. Lai tik dabūtu no siles savu pierasto strēbienu. Tas norāda uz diezgan galēju izlaidības un parazītisma pakāpi.
Protams, runa ir par prēmijām, ko FM, VID un KNAB sev nupat šķiņķoja. Manuprāt, labi zinādami to, kāds lēmums tūdaļ sekos. Tādā veidā, pirmkārt, izrādīdami, ka valsts vara dzīvo savu, no sabiedrības stāvokļa neatkarīgu dzīvi. Uz sabiedrības stāvokli tai nospļauties. Otrkārt, demonstrēdami cinisku nostāju pret valsts sektorā strādājošajiem skolotājiem, mediķiem un policistiem, kuriem nupat teikuši – nav naudas, nav naudas, nav naudas... Treškārt, tie prēmējuši sevi par nekompetenci (izņemot šo iestāžu šoferus, apkopējas un sētniekus), valsts amatpersonām nepieļaujamu bezdarbību un bezrezultativitāti.
Jo vai tad ne Finanšu ministrija ir galvenā atbildīgā par to, ka sasolīts tas, ko valsts nespēj celt? Vai ne Finanšu ministrijas kā fiskālās politikas noteicējas un stratēģes, vai ne VID kā galvenā šīs politikas instrumenta dēļ gada vidū nācās mainīt nodokļu ieņēmumu prognozi? Vai ne lielā mērā FM un VID dēļ Godmanis meklē 200 miljonus budžeta izdevumu, nevis ieņēmumu daļā? Vai ne lielā mērā FM un VID dēļ valdība savā "cīņā" ar krīzi mīcās pa valsts sektoru un baidās spert kāju laukā – pašā valstī?
Acīmredzot tāpēc, ka tādā garā varētu tikt nevilšus aiztiktas ārpus valsts sektora iekārtotās politiķu un amatpersonu barotnes. Tiek meklēti 200 miljoni latu nākamā gada budžeta projekta ietvaros. Bet kontrabandas apgrozījums valstī esot mērāms simtos miljonu. Tikai alkohola kontrabandas sakarā minēti 69 miljoni, cigarešu – 150 miljoni... Kur tad vēl degviela, gaļa, zāles... Melnās un pelēkās ekonomikas īpatsvars valsts kopproduktā saskaņā ar oficiālām domām esot zem 20%, saskaņā ar uzņēmēju domām – virs 40%. Vērojot oficiālos centienus budžeta ieņēmumu vairošanā, jādomā, ka starpība starp šiem abiem pieņēmumiem nozīmē to ēnu ekonomikas daļu (ap 20% IKP), ko politiķi un birokrātija piesedz. Jo savādā kārtā krīzei piedienīgā askēze tiek attiecināta vien uz skolotājiem, mediķiem un policistiem, bet valsts izpumpētājus vajagot saudzēt un piebarot.
Par kādiem tādiem rezultātiem FM un VID sevi prēmējuši? Par pliku funkcionēšanu krīzes situācijā? Par KNAB vispār nav ko runāt. Kaut vai labāka PR dēļ birojs varēja apjēgt, ka nav īstais brīdis sevi gratulēt. Jo birojs nebūt vēl nav spējis atkauties no utīm, kas atrastas tā kažokā. Bet acīmredzot arī birojs, tāpat kā FM un VID, līdzīgi aizejošai padomju armijai, uzskata, ka, siles situācijai kļūstot knapākai, jāgrābj, ko var pagrābt.
Ja arī turpmāk resoru blaktis, neraugoties uz valdības valsts pārvaldei it kā noteikto kursu, turpinās lēkāt katra uz savu pusi, būs tikai loģiski, ja Godmaņlaiki atkārtosies vēl pilnīgākā veidā. Proti, ja Ivars Godmanis, tāpat kā kādreiz, pieprasīs, lai Saeima dod valdībai attieksmē pret valsts pārvaldi īpašas pilnvaras. Pilnvaras, kas nozīmē ārkārtas stāvokli pārvaldē, kas ļauj to, protams, atbildīgi, taču burtiski, nežēlīgi un operatīvi iztīrīt.