Aisma Orupe / Autori

9.feb 2018
Latvijas arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, mākslas vēstures un muzeoloģijas jaunākajos pētījumos ieskatu var gūt, iepazīstoties ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) nule publicētajiem zinātnisko rakstu krājumiem. Šoreiz tie nākuši klajā kopā ar unikālajiem Antona Georga Boses zīmējumiem, ko sadarbībā ar LNVM grāmatā izdevis apgāds Neputns.
9.feb 2018
Latvijā ir 137 izglītības iestādes, kurās mācās līdz 70 skolēniem. Lielākoties tās ir sākumskolas un pamatskolas, to vidū ir arī trīs vidusskolas. Sarakstā ir četras skolas, kur bērni ir vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi, un vēl astoņas, kurās to ir līdz 20. Domājot par nākamo mācību gadu, daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumu slēgt šīs skolas, daļa – tomēr vēl saglabāt.
7.feb 2018
Pirms desmit gadiem Rīgas mežu aģentūras vietā tika izveidota SIA Rīgas meži, ar laiku tai pievienojot arī pašvaldību aģentūras Mežaparks un Rīgas dārzi un parki. Šobrīd uzņēmuma, kura pērnā gada apgrozījums pārsniedza 18 miljonus eiro, pārziņā ir vairāk nekā 62 000 hektāru meža un galvaspilsētas zaļā rota, tam pieder arī kokzāģētava un kokaudzētava.
2.feb 2018
Latvijas Nacionālās mākslas muzejs (LNMM) ir kļuvis ar divām Jaņa Rozentāla gleznām bagātāks. Tās dāvinājusi Taubes ģimene, kura šos darbus sev līdzi emigrācijā aizvedusi Otrā pasaules kara gados. Viena no tām, nule restaurēta, ir skatāma pastāvīgajā ekspozīcijā, kura piedzīvojusi vēl virkni izmaiņu. Tās saistītas ar vērienīgu izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs Orsē muzejā Parīzē, uz kuru aizceļos 60 LNMM mākslas darbu.
1.feb 2018
Šodien noslēdzas jaunā mācību satura sabiedriskā apspriešana, un vakar notika pēdējais no septiņiem forumiem, kas bija veltīti dažādiem šā projekta aspektiem, kurā piedalījās pedagoģijas un citu nozaru profesionāļi un eksperti.
30.jan 2018
Valsts kontrole, izvērtējot augstākās izglītības (AI) finansēšanas sistēmas efektivitāti, īpašu akcentu likusi uz nepilnībām budžeta vietu nodrošinājumā. Revidenti konstatējuši, ka līdzekļu sadalījumu šim mērķim diktē augstskolas, nevis valsts, ņemot vērā attīstības prioritātes. Augstskolas gan atrunājas, ka šo sistēmu nav tik viegli mainīt, atgādinot, ka valsts studiju vietas finansēšanai piešķir tikai ap 70% no nepieciešamā un kopumā nozare saņem krietni mazāk, lai spētu celt programmu kvalitātes latiņu.
29.jan 2018
Latvijas simtgades atklāšanas pasākums, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) ar multimediālu izrādi Gaismas raksti, izraisījis plašas diskusijas par to, vai un cik tas bija atbilstošs valsts jubilejai. Turklāt izrādes izveidei kopumā tika iztērēta ne maza summa – vairāk nekā 138 000 eiro. Neatkarīgā aptaujāja radošo profesiju pārstāvjus – kā viņi vērtē šo pasākumu?
26.jan 2018
Latvijas simtgades piederības zīme rotā dažādus produktus un suvenīrus, diemžēl daļa no tiem nav ražoti šeit. Lai gan jubilejas rīkotāji aicina simboliku izmantot uz Latvijā tapušiem produktiem un reprezentācijas piederumiem, ņemot vērā Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības principu, nav iespējams noteikt teritoriālus ierobežojumus. Tāpēc, piemēram, nozīmīte ar simtgades zīmi var būt ražota Ķīnā, skaidro Latvijas valsts simtgades birojā.
25.jan 2018
Mūsdienu medicīnas zinātne šobrīd attīstās ciešā sasaitē ar jaunākajām tehnoloģijām. Tās uzdevums – pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi, tostarp joprojām vienai no postošākajai un biedējošākajai slimībai – vēzim. Lai to «notvertu» pēc iespējas ātrāk, tiek meklēts veids, kā to izdarīt ar neinvazīvu (bez fiziskas iejaukšanās ķermenī), vienkāršu testu palīdzību.
25.jan 2018
Tas, ka Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) īsā laikā pamet divi augstākie ierēdņi – Izglītības un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu direktores Evija Papule un Agrita Kiopa – laikā, kad iesākta virkne reformu gan vispārējā, gan augstākajā izglītībā, rada bažas, kā tās varēs ieviest.
24.jan 2018
Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) grib turpmāk tikt dēvēta par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, neliekot akcentu uz uzraudzības un sodīšanas funkcijām un atsakoties arī no novecojušā termina «kultūras piemineklis». Šādas izmaiņas būtu īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka šis ir ne tikai Latvijas jubilejas, bet arī Eiropas kultūras mantojuma gads, uzskata VKPAI vadītājs Juris Dambis.
23.jan 2018
Viens no izglītības ieguves veidiem, ko atļauts īstenot Latvijā, ir mājmācība. Šobrīd šādi te skolojas mazāk nekā 100 bērnu, lai gan šim skaitlim, kā rāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati, ir augšupejoša tendence. Daudzviet pasaulē tā ir daudz populārāka, piemēram, ASV mājmācībā ir aptuveni divi miljoni bērnu, kas ir 3,4% no visiem izglītojamajiem.
18.jan 2018
Latvijas simtgades programmā plānoti vairāk nekā 1000 pasākumu – gan valsts, gan pašvaldību mērogā, bet kā trīs lielākos programmas rīkotāji izceļ XXVI dziesmu un XVI deju svētkus, īpašu programmu skolēniem Latvijas skolas soma un novembra notikumus kā kulmināciju.
18.jan 2018
Jau deviņus gadus velkas tiesvedība pret Aivaru Lembergu. Nule iznākušajā grāmatā Zagļi Lemberga kurpēs Ventspils mērs sniedzis savu redzējumu par Latvijas tiesu sistēmas darbību, tās pārkāpumiem un likumsargu «shēmām». «Tajā katrs varēs atrast atbildes uz jautājumu: kāpēc un kā tas var būt?» grāmatas prezentācijā uzsvēra A. Lembergs.
17.jan 2018
Jaunajā mācību saturā veselības un fizisko aktivitāšu jomā plānots iemācīt bērniem vēl vairāk prasmju un iemaņu, taču sporta stundas pamatskolā varētu palikt tās pašas divas «obligātās». Valsts izglītības satura centrs (VISC) gan solās ļaut skolām izlemt, cik daudz tās vēlas sportot, gan mudinot nodrošināt, lai bērni izkustētos arī ārpus nodarbībām. Sporta nozarē strādājošie gan uzskata, ka ar divām stundām noteikti būs par maz, lai iemācītu visu programmā paredzēto.
16.jan 2018
Ik gadu Latvijā mācības pamet aptuveni 10% skolēnu.
16.jan 2018
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) iecerējusi 2019. gadā izveidot struktūrvienību Liepājā. Pamatojums – tas ļautu stiprināt reģionu attīstību kultūras jomā, it īpaši Liepājas simfoniskā orķestra kapacitāti. Kultūras ministrija gan piesardzīgi vērtē šādu ideju, norādot, ka tas prasīs papildu finansējumu, kāds ne šogad, ne nākamgad valsts budžetā nav plānots.
12.jan 2018
Skolu direktori ļoti piesardzīgi vērtē nule pieņemto pedagogu algu paaugstināšanas grafiku. Iespējams, ka šogad zemākā likme arī kāpšot līdz solītajiem 710 eiro, jo ir Saeimas vēlēšanu gads, taču 900 eiro latiņas sasniegšana gan vairāk izskatās pēc «neiespējamās misijas». Vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts budžetā papildu summas netiek iezīmētas, bet gan lūkots tās gūt no skolu tīkla optimizācijas – tātad: vieniem noņem, lai citiem iedotu.
11.jan 2018
Memoriālo muzeju apvienībai, kura dibināta 2009. gadā, šogad ir nozīmīgs gads, jo visus tās aizbilstamos – sešus muzejus – Kultūras ministrija atkārtoti akreditējusi uz pieciem gadiem, proti, līdz 2022. gada 18. decembrim.
11.jan 2018
Vecgada izklaides programmas ir kā cietais rieksts, ko nekādi neizdodas pievārēt ne Latvijas sabiedriskajai, ne komerctelevīzijai. Arī šis gads nav izņēmums, un it īpaši skarbus skatītāju vārdus izpelnījies Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Vēl laimīgāku jauno gadu!, kurš tapis par nodokļu maksātāju naudu. Kritika aizskanējusi arī līdz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kura savu verdiktu gatavojas teikt pēc tam, kad būs saņēmuši profesionāļu sagatavoto recenziju.
11.jan 2018
Lai skolās ieviestu jauno izglītības saturu, ļoti būtiska ir skolotāju prasme ar to strādāt. Tātad tas nozīmē arī jaunas pedagogu izglītības sistēmas izveidi. Šobrīd ir tapusi koncepcija, kurā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi uzlabot esošo sistēmu arī ar jaunas pedagogu profesionālas organizācijas palīdzību – tās pienākumos būtu 11 funkcijas, ko šobrīd pilda citas institūcijas. Nozarei šāda ideja nākusi negaidīti, jo ar sociālajiem partneriem tā nav pat apspriesta.
9.jan 2018
Pēc dzejnieka Jāņa Rokpeļņa publiskās atzīšanās par sadarbību ar VDK sabiedriskā doma ir stipri sašūmējusies: vieni asi viņu nosoda un mudina Rakstnieku savienības (RS) vadību sniegt viedokli par «stukačiem», teju lemjot arī par grēcinieku izslēgšanu no organizācijas, citi iesaka rīkoties izsvērti, «neļauties ķēķa līmeņa emocijām» un neizrādīt morālo pārākumu pār tiem, kas pakrituši. RS vadība savu oficiālo viedokli vēl gatavo, taču negrasās izslēgt dzejnieku no savu biedru rindām.