Aisma Orupe / Autori

Mācību satura reforma paredz Latvijas vēstures jeb Dzimtenes mācības apguvi jau no ceturtās klases, akcentu liekot uz lokāli nacionālo, bet Latvijas un pasaules vēsturi apvienojot vienā priekšmetā, jo, sadalot tos, skatījums uz procesiem tiek pārāk sadrumstalots. Izskan gan iebildumi, jo tādējādi zūdot iespēja skolēnos stiprināt Dzimtenes mīlestību un patriotismu.

Dziesmu un deju svētku pasākumu biļešu epopeja nerimst. Publiskajā telpā nonāk arvien jauni gadījumi: ir gan informācijas tehnoloģiju incidenti, gan «zemletes» darbības, lēna apkalpošana, nelikumīga komisijas maksa, iekasēta nauda, pretī neiegūstot biļetes, un galu galā milzum liels skaits neapmierināto.

Līdz nākamā mācību gada sākumam palicis pusgads, un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apstiprinātais slēdzamo un reorganizējamo izglītības iestāžu saraksts ir pastiepies garumā: kopumā tur ir jau trīs desmiti skolu un bērnudārzu. Nepilns desmits, par kuru likvidāciju pašvaldības jau ir lēmušas, stāv rindā, bet par dažām vēl notiek sīvas cīņas.

Jau pirmajā Dziesmu un deju svētku biļešu iegādes dienā, 3. martā, tika izpārdots vairākums no 19 maksas pasākumiem. Vēl pieejamas biļetes uz Sadziedāšanās nakti Mežaparka Lielajā estrādē un latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertu 5. jūlijā Arēnā Rīga.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina visās augstskolās profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un noslēguma darbus atļaut kārtot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kādā īstenota studiju programma. Lielākoties tas būs angliski vai latviski, katrā ziņā – ne krievu valodā, uzsver IZM. Valodnieki gan bažījas, ka tas var vājināt latviešu valodas konkurētspēju augstākajā izglītībā.

SIMTGADI GAIDOT/OGRE

Sestdien, 3. martā, pulksten 11 Biļešu paradīzes kasēs un internetā sāks tirgot biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku maksas pasākumiem (kopumā to būs 19), no tām 74% tiks atvēlēti abiem lielākajiem pasākumiem – deju lielkoncertam Daugavas stadionā un noslēguma koncertam Mežaparka Lielajā estrādē.

Šobrīd izglītībā notiek virkne reformu – gan attiecībā uz mācību saturu, gan vecumu, kad sākamas skolas gaitas, gan arī uz valsts valodas lietojumu visās Latvijas skolās. Par to saruna ar bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktori Eviju Papuli, kura patlaban ir Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova padomniece izglītības reformas jautājumos.

Lai īstenotu mācību satura reformu, svarīgi ir sagatavot gan esošos, gan jaunos pedagogus. Patlaban augstskolas vēl tikai plāno, kā to darīt. Paši skolotāji gan vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas varētu kavēt pozitīvas pārmaiņas un jauno pedagogu ienākšanu nozarē – gan mazās algas, gan zemais profesionālais prestižs ir tikai daļa no tām.

Jaunajā mācību saturā plānots jauns modulis, kas apzīmēts ar vārdu – drāma jeb izpildītājmāksla. Valodnieki gan iebilst – jāmeklē latviskāks vārds. Jaunais modulis, kas varēs būt arī atsevišķs mācību priekšmets, ļaus skolēniem, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku, attīstīt apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas – tā drāmu skaidro Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Valdībai līdz vasaras beigām ir jāpieņem noteikumi par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā. Noteikumiem gan būs jāstājas spēkā pēc diviem gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka noteikt, ka vidusskolas posmā skolā minimāli jābūt vismaz 150 bērniem. Iespējams, tas būs cits skaitlis, par kuru spēs vienoties gan ministrija, gan pašvaldības.

Noslēgusies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku potenciālo dalībnieku elektroniskā reģistrācija – šobrīd kopumā reģistrējušies 43 252 cilvēki.

Vairākās nozarēs Latvijā pētnieki prognozē arvien lielāku darbaspēka trūkumu, tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi sarakstu tām profesijām, kurās varētu piesaistīt viesstrādniekus. Tajā ir arī zinātnieki, kurus rosinājuši iekļaut ķīmijas nozares uzņēmēji, jo eksaktajā jomā pietrūkst ap 16 000 darbinieku ar augstāko izglītību. Tam gan iebilst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet Latvijas Zinātņu akadēmija šādu rosinājumu vērtē ļoti piesardzīgi.

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu vēlas 61 procents no Latvijas sabiedrības, turklāt trešdaļa to pieprasa darīt nekavējoties, bez jebkādiem ekspertu skaidrojumiem. Šo cilvēku skaits pusotra gada laikā ievērojami pieaudzis, kamēr mazumā gājuši tie, kas uzskata – dokumentus jāturpina slēpt. Sabiedrības noskaņojumu izpētījis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Tā, kas vakar šķita patiesība, izrādās, šodien tāda vairs nav. Arī medicīnā. Zinātnieku paaudzes ir nākušas un gājušas, mēģinot ne tikai tikt galā ar slimību plejādi, kas uzglūnējušas cilvēkiem visos laikos, bet arī pagarināt mūžu un tā kvalitāti. Par spīti nenoliedzamai jauno tehnoloģiju attīstībai un pētniecības un ārstniecības metožu dažādībai, joprojām ir palicis daudz nezināmā. Un uz katru atbildi kā pūķis uzslien galvas vesels pulks jautājumu.

Desmit Latvijas skolas, kurās tiek padziļināti mācītas svešvalodas, ir satraukušās, ka tām tiks nogriezts šim mērķim paredzētais finansējums un tās vairs nevarēs nodrošināt līdzšinējo specializāciju. Pusotru gadu tiek diskutēts par šo jautājumu, bet joprojām nav skaidrības, kādi ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāni. IZM sola pārejas periodu, kas beigsies līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu.

Likumprojekti par pāreju uz mācībām valsts valodā visās vidusskolās un izmaiņām bilingvālajā izglītībā nonākuši Saeimā, kur tos sagaida sīva krievu skolu aizstāvju pretestība. Par spīti iebildumiem, deputātu vairākums atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātās reformas, gan veltot kritiku IZM par nepietiekamu komunikāciju ar iesaistītajām pusēm. Grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumos paredz no 2019. gada pakāpeniskas pārmaiņas mazākumtautību programmās, un tām pilnībā jābūt ieviestām trīs gadu laikā.

Slampes pagasts lepojas ar savu Kultūras pili, kas tika uzcelta pirms 40 gadiem. Visus šos gadus un vēl ilgāk – nu jau 52. sezonu – tajā sadanco senioru deju kolektīvs Jumis.

Pūtēju orķestris Tukums ir viena no Tukuma novada spilgtākajām vizītkartēm. Par tā dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1945./46. gads.

Tukuma vidējās paaudzes deju kolektīvs Vidums jau iedancojis otrajā gadu desmitā, un piecus no tiem kolektīva vadītājs ir Intars Kleinhofs, kurš divus desmitus gadu dejojis uz Latvijas Nacionālā operas un baleta teātra skatuves kā solists. Vidums gan nav viņa vienīgais «audzēknis», bet arī TDA Diždancis un kopš šā gada sākumā –TDA Svīta.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) nu jau vairāk nekā gadu netiek pie kārtējās akreditācijas. Viens no iemesliem, kāpēc radusies tāda situācija: jau ilgāku laiku šis valsts muzejs cieš no vadības krīzes.

Valsts budžeta dotācijas saņem Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Valmieras Drāmas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Daugavpils teātris, Jaunais Rīgas teātris un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Ja pirmie seši līdz šim strādājuši bez zaudējumiem, tad Krievu teātrim pēdējos gadus tie ir tikai auguši. Kultūras ministrija (KM) cer, ka situāciju uzlabos jaunā teātra vadība – tas būs viens no tās uzdevumiem, it īpaši – valdes loceklim, kas atbildēs par finanšu jautājumiem.