Aisma Orupe / Autori

Filma Dvēseļu putenis uz lielajiem ekrāniem nonāks 2019. gada 11. novembrī, un nule dienasgaismu ir ieraudzījusi mājaslapa www.dveseluputenis.lv, kurā var uzzināt vairāk ne tikai par filmas uzņemšanu un tās veidotājiem, bet arī informāciju par latviešu strēlniekiem un viņu ceļu uz Latvijas neatkarību.

No šā gada janvāra apmēram 300 nacionālās pretošanās kustības dalībnieku saņems 340 eiro lielu pabalstu, kas ir par 240 eiro vairāk nekā iepriekš. Jau pērn valdība nolēma piešķirt 847 000 eiro šim mērķim.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 16 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu 2018. un 2019. gadā. Taču virkne skolu vai bērnudārzu nav vēl iekļauti sarakstā, lai gan pašvaldības ir jau lēmušas vai apsver iespēju tos pievienot, apvienot vai likvidēt pavisam.

Publiskajā telpā izskanējušo apgalvojumu, ka kultūra Latvijā ir pārfinansēta, paši šajā jomā strādājošie uzskata par nepatiesu.

Mežaparka Lielā estrāde un Daugavas stadions šogad uzņems Dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus. Abos objektos šī būs tikai pirmā rekonstrukcijas projekta kārta, kurai attiecīgi jābūt pabeigtai līdz 18. jūnijam un 15. maijam. Stadions ir gatavs 2020. gadā rīkot arī skolēnu dziesmu un deju svētkus, bet estrāde noteikt ne, tāpēc joprojām ir atklāts jautājums, kad šis pasākums notiks.

Nacionālā Kino centra (NKC) filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei pabeigtas un izrādītas jau trīs filmas. Tās izpelnījušās lielu skatītāju interesi, it īpaši režisora Vara Braslas mākslas filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.

Izglītības nozarē šogad gājis karsti, sākot jau ar pirmajām janvāra dienām, kad tika paziņots, ka likvidē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Tikpat skaļus protestus sacēla krievu skolu aizstāvji, uzzinot, ka mazākumtautību vidusskolās būs jāmācās tikai latviski. Kārļa Šadurska vadītā ministrija ar savu forsēto reformu kursu nebeidz pārsteigt ne tikai nozarē strādājošos, kuri bažījas, ka tas var ievest grāvī, nevis uz plata lielceļa.

Lai gan VDK dokumentu izpētes komisija strādā jau vairāk nekā divus gadus, joprojām nav skaidrs, kas notiks ar tā sauktajiem čekas maisiem – publiskos tur esošās personas vai ne?

Šobrīd profesionālās izglītības skolas ir gan valsts, gan pašvaldību padotībā. Un tas nozīmē ne tikai atšķirīgu dibinātāju, bet arī finansējumu, tostarp stipendijām, kas var būt, sākot no desmit līdz 150 eiro mēnesī. Nākamgad, izstrādājot jauno profesionālās izglītības finansēšanas modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solās izskatīt iespēju šo nevienlīdzību novērst.

Nākamajā gadā viens no lielākajiem pasākumiem būs XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. To rīkotāji pielikuši punktu pasākuma budžeta detalizācijai. Valsts dotācija svētkiem ir 5,9 miljoni eiro.

Aizvadītajā diennaktī slimnīcā nogādāti vairāki cilvēki ar ķermeņa atdzišanu, tai skaitā kāds pusaudzis un upē iekritis vīrietis, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša.

XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, kam jānotiek 2020. gadā, lielkoncerts varētu tikt rīkots Daugavas stadionā vai Arēna Rīga. Iemesls tam – Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas otrā kārta tiks pabeigta tikai 2021. gadā. Nozarē strādājošie gan iesaka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kā šā pasākuma rīkotājai izvērtēt, vai nevajadzētu svētkus pārcelt par gadu uz priekšu.

Obligātās vidējās izglītības ieviešana nav šīs jomas prioritāte, uzskata nozarē strādājošie, uzsverot, ka pamatizglītības posmā vēl netrūkst problēmu, un ir daļa skolēnu, kas nebeidz pamatskolu. Turklāt ir virkne citu izmaiņu, kuru ieviešana ir svarīgāka – gan sešgadīgo apmācība, gan jaunais mācību saturs, gan vidējā izglītība – tikai valsts valodā.

XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, no Latvijas piedalīsies 30 līdz 40 sportisti, bet delegācijā kopumā būs 150 cilvēku – gan tereneri, mediķi un apkalpojošais personāls, gan viesi un oficiālas valsts amatpersonas. Kopumā delegācija izmaksās 4,2 miljonus eiro.

Latgales reģiona attīstībai un Latgales latviešu piederības veicināšanai jāizstrādā ilgtermiņa politika. Diemžēl latgaliešu valoda un tās statuss joprojām ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas nav atrisināts valsts mērogā, tāpēc atlikt to vairāk nedrīkst, uzskata Latgales aktīvisti.

Sporta jomā strādājošie atzīst, ka bija jāmaina līdzšinējā kārtība naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā, jo tā bija pārāk dāsna – arī komercsacensībās startējošajiem. Taču tik ļoti apcirpt apbalvojamos arī nevajadzētu, kā to bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ir virkne neskaidru jautājumu, kuros ministrija piedāvā kompromisa variantus.

Lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Valsts valodas centra (VVC) paspārnē jau trešo gadu darbojas sabiedriskie palīgi. Sākotnēji bija plānots, ka šajā laikā izdosies sapulcināt ap 100 šādu brīvprātīgo, taču realitātē viņu šobrīd ir vien 35. VVC atzīst, ka atsaucība nav tik liela, kā bija cerēts, tomēr arī šo trīs desmitu padarītais valsts valodas laukā ir vērtējams ar plusa zīmi.

Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskas izpētes starpdisciplinārajai komisijai, kas tika izveidota pirms trim gadiem, pētniecības darbs būtu jābeidz jau nākamā gada 31. maijā. Taču vēl tagad tas tā īsti nav sācies dažādu peripetiju dēļ, tāpēc valdības sēdē, kur tika skatīts informatīvais ziņojums par komisijas paveikto, izskanēja šaubas, vai noteiktajā termiņā tas tiks izdarīts.

Gada nogale ir skaistu svinību laiks, kurā, protams, neizpaliek arī bagātīgi klāti galdi. Diemžēl tie nes līdzi arī pārēšanās sajūtu un pat liekus uzkrātus kilogramus. Lai mielojoties nenodarītu sev pāri, ājurvēdā iesaka vienu galveno likumu: ēdienreizē nepatērēt vairāk par to daudzumu, ko var izvietot uz kopā saliktām plaukstām. Turklāt būtu labi, ja mēs, sēžoties pie galda, baudītu tos produktus, kas nāk par labu katra ķermeņa konstitūcijai jeb došai, proti, vatai, kaphai vai pitai.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizāciju, kā pamatu izmantojot nesen veikto pētījumu. Kurzemes reģions atšķirībā no Latgales atbalsta ministrijas redzējumu – par to konstruktīvā sarunā ar Kurzemes plānošanas reģiona vietvaru pārstāvjiem pārliecinājies nozares ministrs Kārlis Šadurskis.

Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu dikvalificēt Krievijas olimpisko komiteju Latvijas sporta nozares pārstāvji uzskata par adekvātu un ļoti nopietnu signālu visai olimpiskajai kustībai. Arī tas ir taisnīgi, ka krievu sportistiem, kuri ir tīri, tiks atļauts Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs startēt ja ne ar savas valsts, tad ar SOK karogu. Tomēr izskan balsis, kas teic – tā ir tikai medaļas viena puse, un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Skolēnu pārvadājumiem pašlaik tērē ievērojamas summas no pašvaldību budžeta. Bet, ja mācību iestādes īstenos vidusskolu reorganizāciju, kā paredz skolu tīkla pētījums, maršrutu tīkls pieaugs vēl vairāk. Vietvaras raizējas, ka līdz ar to izdevumi palielināsies gan tām, gan skolēnu vecākiem, bet ceļš līdz skolai kļūs tik tāls un apgrūtinošs, ka daļa lauku bērnu var palikt bez vidējās izglītības.