Kultūras ministrija (KM) pašlaik ir iezīmējusi trīs kultūras objektus, kurus varētu īstenot ar privātās partnerības atbalstu: akustisko koncertzāli Rīgā, Vāgnera namu un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM). Vistuvāk īstenošanai ir muzejs – to plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī.
Valstij jāpārņem savā pārziņā vidusskolas. Šo Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājas Laimdotas Straujumas ierosinājumu izglītības nozarē strādājošie vērtē atšķirīgi: vieni atbalsta, citi noraida, uzskatot to par nepamatotu vēlmi visu centralizēt, kas diez vai dos pozitīvus rezultātus.
Latvijas darba tirgū arvien palielinās pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, īpaši ražojošajās industrijās, tāpēc svarīga cieša izglītības iestāžu, uzņēmumu un arī potenciālo darbinieku sadarbība jau mācību laikā. Šāda atziņa izskanēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā starptautiskajā konferencē Profesionālā izglītība un bizness: veiksmīga sadarbība kvalitatīvām praksēm un darbam.
Maija beigās notikušais Baltijas forums sakrita ar brīdi, kad ASV prezidents ir izteicis vēlēšanos meklēt ceļus, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju. Savukārt arī Krievijas vadība meklē veidus, kā pārvarēt nosacīto izolāciju. Tāpēc 2017. gadā Rīgai bija iespēja sarīkot līdz šim nepieredzēti augsta līmeņa Krievijas un ASV ekspertu viedokļu apmaiņu.
Skolas ar padziļinātu svešvalodu apguvi raizējas, ka no 2018. gada 1. septembra tās varētu zaudēt papildu finansējumu, kas tām līdz šim piešķirts programmas īstenošanai.
Šā mācību gada noslēguma eksāmenu «sesija» pārsteidza ar informācijas noplūdi trijos – centralizētajā latviešu valodas un 9. klases matemātikas un vēstures – pārbaudījumos. Lai novērstu šādus gadījumus, Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno uzlabot drošību, un, visticamāk, jau nākamgad eksāmenu materiālos tiks iestrādāta īpaša konkrēto skolu identificējoša zīme.
Pašvaldību un valsts vispārējās vidējās izglītības iestādēm pašlaik vēl ir spēkā noteikumi, kas atļauj 10. klasi atvērt ar ne mazāk kā desmit skolēniem vai arī 10. līdz 12. klašu posmu – kopumā ar 27 audzēkņiem.
Šodien aprit 30 gadu, kopš Latvijas Cilvēktiesību grupa Helsinki 86 un tās atbalstītāji uzdrošinājās sarīkot ziedu nolikšanas akciju pie Brīvības pieminekļa, tā godinot 1941. gada 14. jūnija deportāciju upurus. Tā arī nodēvēta izstāde Latvijas Kara muzejā – Uzdrošināšanās, un tajā redzamās fotogrāfijas ir spilgtākās liecības tam, cik daudzi nebaidījās no iespējamām represijām, ko daļai arī nācās piedzīvot.
Pēc Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Latvijas Universitātes iniciatīvas, Rīgā notika pasākums par kampusu (studentu pilsētiņa) veidošanu un to ilgtspēju nākotnē.
Līdz šim pieaugušo izglītībā iesaistījies neliels skaits Latvijas iedzīvotāju – tikai 5,7%. Līdz 2020. gadam šo skaitli paredzēts audzēt līdz 20%. Viens no ieročiem – šogad sāktais sešu gadu ilgais un 25 miljonus vērtais projekts Eiropas Savienības (ES) programmā Izaugsme un nodarbinātība. Tajā akcents tiks likts uz strādājošo kompetences palielināšanu četrās nozarēs.
Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.
Līdz šim ārkārtas akreditācija augstskolai ierosināta tikai vienreiz – Latvijas Biznesa koledžai (LBK). Lai gan jau kopš šā gada februāra tā ir zaudējusi akreditētas augstākās izglītības iestādes statusu un tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus, LBK joprojām turpina darbību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesaredz citu iespēju, kā piedāvāt Izglītības likumā ierakstīt pantu, kas ļautu šādā gadījumā uzreiz izslēgt mācību iestādi no izglītības iestāžu reģistra.
Nākamajā mācību gadā durvis skolēniem vairs nevērs 16 izglītības iestādes, kuru vidū ir gan internātskolas, gan pamatskolas, gan bērnudārzi. 18 piedzīvos statusa maiņu: četras vidusskolas zaudēs 10. līdz 12. klašu posmu, viena – kļūs par sākumskolu, divas vidusskolas tiks apvienotas vienā, bet deviņām pamatskolām turpmāk nebūs 7. līdz 9. klases, kā arī divas pirmsskolas iestādes pievienos skolām.
Latgales simtgades kongresā pieņemtā rezolūcija, kurā ir visai radikālas prasības attiecībā uz latgaliešu valodu, krietni saviļņoja Latvijas sabiedrību. Paši šā pasākuma rīkotāji uzsver, ka tas arī bijis domāts kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību šā reģiona problēmām, un valoda ir tikai viena no tām. Dokumentā kritiķi gan vērš uzmanību uz tā tendenciozitāti un vienveidīgumu, proti, tajā nekas nav teikts par reģiona ekonomiku.
Lubānietis Māris Valainis ir viens no tiem nemiera gariem, ap kuriem idejas sprēgāt sprēgā un kurš spēj arī tās iemiesot dzīvē. Gan radīta dabas taka Aiviekstes ozoli, gan akmens laikmeta apmetne. Viņa rokām darinātās lietas skatāmas gan Lubānas Amatnieku centrā, gan izstaigājot taku. Nu Mārim padomā ir iztīrīt seno dzelzceļa trasi, kur ierīkot veloceliņu, bet ziemā tā būtu labu labā slēpošanai.
Jau piekto sasaukumu pēc kārtas (kopš 1997. gada) Jēkabpils pilsētas domi vada Leonīds Salcevičs no Jēkabpils Reģionālās partijas. Viņš ir pilns apņēmības tikt pie pilsētas varas grožiem arī šoreiz, un pats ir atzinis, ka pa šiem gadiem nevienu savu aizvietotāju nav izskolojis.
Joprojām nav skaidrs, kā pēc 2018. gada 1. janvāra finansēs internātskolas, kad to uzturēšanai vairs netiks piešķirti valsts līdzekļi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pastāv uz to, ka tās pilnībā jāuztic pašvaldībām vai arī jālemj par to reorganizēšanu vai slēgšanu. Pašvaldības un internātskolu vadība iebilst pret esošās sistēmas maiņu un uzskata, ka šo skolu slēgšana var novest pie sociāli neaizsargāto bērnu skaita palielināšanās.
Jēkabpils Goda pilsonis, viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda Sibīrijas bērni dibinātājiem Ilmārs Knaģis nu jau nosvinējis 91. dzimšanas dienu un joprojām ir sabiedriski aktīvs, un ar savu viedokli par visu, kas notiek Latvijā un pasaulē. Dīkā nesēž, jo padomā jau trešā grāmata. Divas «par tiem laikiem» – skaisto bērnību un skarbo jaunību, kas pagāja izsūtījumā – jau ieraudzījušas dienas gaismu. To moto: bez pagātnes nav nākotnes, proti, savu vēsturi aizmirst nedrīkst.
Lubānas novadā nav novadpētniecības muzeja un vēl tiek meklēts ceļš, kādu izvēlēties kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Neliels krājums izvietots Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, akcentu pastāvīgajā ekspozīcijā liekot uz ievērojamiem novada ļaudīm.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunais sasaukums, atskaitoties Saeimas atbildīgajai komisijai par simts dienās paveikto, atzina, ka šajā periodā vislielākās problēmas radījusi situācija Latvijas Radio (LR). Pašlaik ir izstrādāti četri iespējamie LR attīstības scenāriji, bet lēmuma pieņemšana būs atkarīga no audita rezultātiem.
Pedagogu arodbiedrība pašlaik aicina parakstīties portālā ManaBalss.lv par to, lai arī pirmsskolas pedagogiem tiktu maksātas algas no valsts, nevis pašvaldību budžeta.
Lielākā daļa profesionāli tehnisko skolu ir valsts pārziņā – pēdējo gadu laikā tās apvienojoties ir pārtapušas par PIKC – profesionālās izglītības kompetenču centriem. Vien astoņas (plus divas mākslas vidusskolas) ir pašvaldību dibinātas. To vidū arī Balvu Vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, kas uzskata, ka arī mazajām vietvaru «profskolām» ir vieta arodizglītības jomā, jo piedāvā novada darba tirgū pieprasīto.