Aisma Orupe / Autori

Nu jau pagājis pusotrs gads, kopš uzsākts biedrības Latvijas literatūras centrs (LLC) likvidācijas process, kura iemesls – milzīgais līdzekļu iztrūkums. Nekas gan nav mainījies – Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) joprojām vairāk nekā 69 000 eiro lielais parāds nav atmaksāts. Un joprojām nav atbildes, vai tas jelkad tiks izdarīts. Iespējams, ka minētā summa būs vien «jānoraksta».

Šodien daudzās augstskolās beidzas pirmā studentu uzņemšanas kārta. Vakar pulksten 15 vienotās pieteikšanās sistēmā, kurā ir 12 augstākās izglītības iestādes, bija pieteikušies 6427 reflektanti. Kā liecina skaitļi: populārāko augstskolu trijniekā ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

Sandis Bukšs ir viens no tiem retajiem laimīgajiem, kam izdevies būt Grieķijā – Atosas pussalā. Lai nokļūtu tur, kur jau vairāk nekā gadu tūkstoti mīt pareizticīgo mūki un laicīgie ļaudis (un arī – tikai vīrieši, sākot no 21 gada vecuma) tiek ielaisti ļoti ierobežotā skaitā, uz atļaujas saņemšanu vajadzēja gaidīt divarpus gadus.

Kaislības savērpušās ap Rīgas 19. vidusskolu, kas ir vienīgā latviešu skola Bolderājā. Nu jau trešo gadu tajā nevar atvērt 10. klasi, arī šobrīd pieteikušies ir 18 skolēni, bet vajag vismaz 22. Vecāki un pedagogi raizējas, ka, zaudējot vidusskolas posmu, vairs nav daudz, lai mācību iestāde saruktu līdz sākumskolai, un galu galā šis, no Rīgas centra attālais, rajons paliktu bez latviešu skolas. Rīgas dome (RD) gan apgalvo, ka nekas tāds nenotiks un solās saglabāt arī vidusskolas statusu, taču neļauj atvērt klasi ar mazāku bērnu skaitu.

Kultūras ministrijas pakļautībā šobrīd ir četri kultūrizglītības centri: divi Rīgā, pa vienam Ventspilī un Liepājā. 1. septembrī šim pulciņam pievienosies vēl viens – Daugavpilī, bet gada beigās – arī Rēzeknē. Viens no burkāniem, kas rosināja veidot šādus profesionālās izglītības kompetences centrus (PIKC), ir iespēja tiem piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu un izmantot to būvniecībai.

Reģionos slimnīcas vēl neizjūt ģimenes ārstu streika sekas: pacientu plūsma ir tāda pati kā citkārt. Lielāku paisuma vilni prognozē mēneša vidū, jo šobrīd uzņemšanas nodaļā vēršoties tie, kuri nosūtījumu saņēmuši jūnijā. Slimnīcas tas, protams, nepriecē, un aptaujātie neslēpa ne tikai neapmierinātību ar medicīnas sistēmā notiekošo, bet arī streikotājiem, kuri nebūt neesot sliktākajā finansiālajā situācijā.

Matemātikas centralizētā eksāmena (CE) kopumā vājie rezultāti krietni satraukuši šā mācību priekšmeta skolotājus. Visi kā viens atzīst, ka problēmas ir! Zināšanu lejupslīdē tiek saskatīti dažādi iemesli, piemēram, skolēnu motivācijas trūkums, milzīgais stundu kavējumu skaits, interneta tehnoloģiju negatīvā ietekme. Pozitīvas pārmaiņas pedagogi sagaida, raugoties jaunā mācību satura virzienā.

Melngalvju namā 9. septembrī otro reizi notiks Rīgas balle, kurā liks akcentu uz klasisko eiropiešu un tradicionālo latviešu kultūras vērtību atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī uz Latvijas un Rīgas vārda popularizēšanu pasaulē.

Sakārtojot skolu tīklu, pašvaldības ķērušās klāt arī pie vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolām. Tam tiek minēti vairāki iemesli: skolēnu samazināšanās, telpu efektīvāka izmantošana, pedagogu algu sarukums tieši šajā sektorā, iekļaujošās izglītības īstenošana.

Ministru kabineta (MK) pieņemtā kārtība, kura nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klasē un vidusskolā kopumā, neatbilst Satversmei, tāpēc tā jāatceļ, atzinusi Satversmes tiesa (ST). Kamēr pašvaldības, vecāki un pedagogi atzinīgi vērtē šādu spriedumu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmības pilna panākt iecerēto, veicot grozījumus Izglītības likumā.

Šobrīd Mežaparka Lielajā estrādē būvdarbi rit pilnā sparā: tiek rakta zeme, dzīti pāļi, notiek betonēšana. Rīgas dome ir pārliecināta, ka termiņi tiks ievēroti (tie esot pat apsteigti) un nākamā gada 18. jūnijā projekta pirmā kārta būs pabeigta, lai jau augustā sāktu otro, kuras projektēšana notiekot pilnā sparā.

Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir maz iepriecinoši – it īpaši matemātikā, kur tie gadu no gada piedzīvo lejupslīdi. Jau tradicionāli labākas zināšanas uzrādījuši valsts ģimnāziju beidzēji, kamēr vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem tās ir bijušas trūcīgākas. Matemātiķi par šādu kopainu nav pārsteigti un nelolo īpašas cerības, ka kaut ko mainīs jaunā mācību satura reforma.

Rīgā no 16. līdz 23. jūlijam vienlaikus notiks divi lieli muzikāli pasākumi – Nāciju Grand Prix Rīga 2017 un 3. Eiropas koru olimpiāde, kā arī pirmo reizi izskanēs jauns televīzijas konkurss amatieru koriem Eirovīzijas gada koris 2017.

Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) turpmāk vadīs gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors Kristaps Zariņš. Līdz ar viņu uz rektora vietu kandidēja prorektors Andris Teikmanis un Modes mākslas katedras vadītājs Aigars Bikše.

Trīs latvieši – Oskars Pīpiķis, Sandijs Hāns un Didzis Silenieks – 66 dienās ar motocikliem mēros aptuveni 20 tūkstošus kilometru no Rīgas uz Tālo Austrumu pilsētu Magadanu, šķērsojot četras valstis un deviņas laika joslas un pārvarot visizaicinošākos dabas apstākļus.

Latvijā augstskolu skaits ir pārāk liels un noteikti samazināms līdz desmit, uzskata vairāki universitāšu vadītāji.

Šobrīd studijām 12 Latvijas augstskolās var sākt pieteikties elektroniski vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv.

Šogad Līgo svētku laikā policija pieķēra 70 šoferu, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā, bet četrus – narkotisko vielu ietekmē.

Lubānietis Miķelis Gruzītis daudziem Latvijā joprojām saistās ar skanīgām dziesmām Aiviekstes ozoli, Pārdomu vējš, Mosties, celies un strādā. Kopumā viņa pūrā ir teju 25 oriģināldziesmas. Šobrīd gan dziedāt neiznāk tik daudz kā senāk, taču vienu otru reizi uzstājoties mazākai publikai, jo lielu zāli nu pieskandēt esot grūtāk.

Viss pasaulē ir dzīvs – arī akmeņi, kas ir vieni no senākajiem šīs zemes iemītniekiem. Tie joprojām glabā daudz mīklu. Kāpēc senči tos pielūdza? Kāpēc veidoja akmens apļus? Kāpēc kapsētās tos liek aizgājējiem par godu? Nenoliedzami, tie ir apveltīti ar savu enerģētiku, kas var gan palīdzēt un ārstēt, gan arī kaitēt. Milzīgas informācijas krātuves – uzskata Vilnis Strautiņš, kuram Lubānas puses «Vaidavās» ir savākta vesela akmeņu kolekcija. Nu jau to skaits sasniedzis 4000. Tie ir visur – ap māju, šķūnītī, ir arī sava meditācijas vieta piemājas birzītē, kur rīta kafija garšo īpaši labi. Ir savs muldakmens un dziedniekakmens.

Izstāde Latvijas gadsimts, ko atklās nākamā gada maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) telpās, būs Latvijas muzeju veltījums valsts simtgadei. Šim nolūkam plānots tērēt gandrīz pusmiljonu eiro, no tiem 330 000 eiro – izstādes iekārtošanai, bet atlikusī summa – iespieddarbiem (ceļvežiem, katalogam), audiogidam, reklāmai, ekspertu pakalpojumiem, mājaslapas izveidei un uzturēšanai un transportam.

Valdība nolēmusi piešķirt 193 636 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Brīvības pieminekļa restaurācijai un apkopei. Par šo summu tiks veikta Brīvības tēla virsmas restaurācija, zvaigžņu tīrīšana un zeltīšana, obeliska akmens apšuvuma attīrīšana un bojāto šuvju nomaiņa, iekštelpu uzejas kāpņu un pagrabtelpas remonts un pieminekļa tehniskā stāvokļa izpēte, informē Kultūras ministrija.