Aisma Orupe / Autori

Cilvēki jau senatnē ievēroja Mēness lielo ietekmi Zemes dzīvē. It īpaši uzmanīgi šo spīdekli pētīja zemes kopēji, lai iegūtu labāku ražu. Rūpīgi krātā pieredze tika nodota no paaudzes paaudzē, un arī tagad to daudzi liek lietā, jo uzskata: tam tiešām ir liela nozīme, ko liek zemē jaunā vai vecā Mēnesī.

Pētījums par optimālo skolu tīklu izraisījis kaislības dažādos līmeņos. Tā veicējiem un pasūtītājam – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – pārmet gan neprecīzu datu izmantošanu, gan sašaurinātu skatījumu uz izglītības iestādēm.

Šobrīd zināšanas, kas gūtas ārpus formālās izglītības (kursi, sertifikāti, darba pieredze), augstskolas neņem vērā. Turpmāk studētgribētājam plānots to visu ieskaitīt kredītpunktos, tiesa, var nākties kārtot pārbaudījumus, lai pierādītu, ka konkrētā joma tiešām ir apgūta. Arī Saeimas atbildīgā komisija akceptēja šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu, ietverot to Augstskolas likumā.

Lubānas novada Vaidavu māju saimnieks Vilnis Strautiņš ir viens no tiem «trakajiem», kā viņš pats sevi dēvē, kurš kolekcionē daudz ko, bet visvairāk tieši akmeņus, krūzītes un senos darbarīkus. Pirmie divi mērāmi jau tūkstošos, un teju katram akmenim, krūzītei vai lietai viņam ir savs stāsts. Viņa moto: kamēr dzīvoju, tikmēr krāju, kamēr krāju, tikmēr dzīvoju.

Šogad 28. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) līdzšinējo rektoru Alekseju Naumovu nomainīs jauns rektors. Šim amatam pieteikušies trīs pretendenti: LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, prorektors jaunrades un administratīvajā darbā Kristaps Zariņš un Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs Aigars Bikše. Lai noskaidrotu, kādu viņi redz LMA nākotni, Neatkarīgā uzdeva vairākus jautājumus par augstskolas mācību darba un infrastruktūras attīstību.

Jau 20. gadu Latvijas skolēni izmanto iespēju nokārtot vācu valodas II pakāpes diplomeksāmenu, bet kopš 2012. gada – arī pirmās pakāpes. Aktīvāko pulkā ir Rīgas Valsts vācu ģimnāzija: kopumā 600 šīs skolas absolventu ir saņēmuši I un II pakāpes diplomu (saīsināti dēvētu par DSD), kas ļauj iestāties jebkurā Vācijas augstskolā, nekārtojot vācu valodas pārbaudījumu.

Valsts finansētās studiju vietas pēc kvalitātes, nevis «vēsturiskā principa», augstskolām piešķirs ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji plānoja pilotprojektu īstenot jau šogad, sadalot 10% budžeta vietu sociālo zinību programmās valsts pakļautības augstskolās «pēc kvalitātes», taču saņēma nozares iebildumus, ka pašlaik vēl nav pieejama vajadzīgā statistika un kritēriji. Savukārt studenti, ņemot vērā arvien sarūkošo vidusskolu absolventu skaitu, mudina jau tuvākajā laikā pāriet uz valsts dotētu augstāko izglītību, IZM gan tam nesaredz finansiālu segumu.

Filma, kuras pagaidu nosaukums ir Nameja gredzens, tiks pabeigta šā gada decembrī. Sākotnēji bija plānots, ka tā varētu kinoteātros nonākt uz valsts svētkiem 18. novembrī, taču producents Andrejs Ēķis atzīst, ka diemžēl nepaspēšot.

Meirānu Kalpaka pamatskolas, tāpat kā daudzu citu Latvijas mazo skolu, nākotni apdraud arvien sarūkošais bērnu skaits. Un, iespējams, tās slēgšanu neatturēs tas, ka te savulaik mācījies gan pirmais Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks Oskars Kalpaks, gan slavenais operdziedātājas Jānis Zābers, kuram par godu nu jau vairāk nekā 20 gadus Meirānos rīko zēnu vokālistu konkursu Aiviekstes lakstīgalas.

Latgales simtgades kongresā pieņemtajā rezolūcijā ietverta virkne prasību attiecībā uz latgaliešu valodas valstiskā statusa noteikšanu, paredzot gan tās rakstu valodas lietojuma paplašināšanu, gan latgalisko nosaukumu atgriešanu, gan mācības skolās. Dokumenta ultimatīvais saturs nepatīkami pārsteidzis arī sabiedrībā zināmus latgaliešus.

Lubānas vidusskola ir neliela lauku skola, kur demogrāfiskās līknes lejupslīde visvairāk skārusi vidusskolas posmu. Tajā kopumā mācās vien 22 skolēni, un šogad 12. klases nav. Tomēr pašvaldība, par spīti nozares ministrijas vēlmei redzēt vidusskolas lielajās pilsētās, ir apņēmības pilna pēc iespējas ilgāk saglabāt vidusskolu. Viens no argumentiem – uz tuvākajām izglītības iestādēm skolēniem būtu jāmēro ceļš no 30 līdz 50 kilometriem.

Latvijas augstskolas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir gandrīz finansiāli visautonomākās, kas gan neattiecas uz to struktūrvienībām, kuru patstāvība ir krietni ierobežota, secināts Pasaules bankas (PB) pētījumā par Latvijas augstākās izglītības pārvaldības pilnveidošanu. Tomēr pētījums akcentē arī pārāk lielo birokratizāciju un lēno lēmumu pieņemšanu, kas kavē nozares attīstību.

Vakar bija pēdējā diena, kad vēlēšanu komisijās varēja iesniegt pašvaldību deputātu kandidātu sarakstus. No rīta pieci novadi nebija iesnieguši nevienu listi, un to vidū – no Vaiņodes, Varakļānu un Durbes pašvaldībām, informēja Centrālā vēlēšanu komisija. Tiesa, šīs vietvaras apgalvoja, ka «viss notiek – saraksti būs».

Viens no zemākajiem centralizēto eksāmenu (CE) indeksiem ir vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolu beidzējiem, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā ideālā skolu tīkla pētījumā. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai šīs izglītības iestādes reorganizētu un daļu arī slēgtu, pieļauj ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr šo skolu direktori un izglītības darba speciālisti uzskata, ka bez šādām mācību iestādēm nevarēs iztikt.

Latvijā kopumā ir 59 speciālās izglītības iestādes. Patlaban pakalpojumu kvalitāte tajās ir visai neviendabīga, daudzviet – zema. Vecāki, asi kritizējot pašreizējo mazefektīvo apmācību, rosina veikt kardinālas pārmaiņas šajā jomā. Tajā pašā laikā pašvaldības un šo skolu vadītāji satraucas, ka reforma var sagraut labas iestrādnes un mācību iestādes.

Šobrīd Tieslietu ministrija ir sagatavojusi noteikumus valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtībai, kuru Saeimā plānots apstiprināt līdz 1. jūnijam. Augstskolas, kuras sagatavo otrā līmeņa juristus, uzskata to par politisku, nevis ekonomiski pamatotu lēmumu, kas neuzlabos jauno speciālistu zināšanu kvalitāti.

Šogad aprit simt gadu kopš Latgales latviešu kongresa, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši, kas tolaik dzīvoja trijās nošķirtās administratīvajās teritorijās, ir viena tauta un visiem trim novadiem jāapvienojas, lai kļūtu par vienu zemi.

Lieldienās sociālajos tīklos izplatījās satraucoša vēsts: apdraudēta Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašuma Zvārtavas pils turpmākā pastāvēšana. Iemesls tam esot LMS prezidenta Igora Dobičina «nesaprotamā un neadekvātā rīcība». Viņš pats gan nesaredz iemeslu šādiem apgalvojumiem, uzsverot, ka pili nekas neapdraud. Savukārt pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš liek nojaust, ka «tam apakšā» ir nesaprašanās starp viņu un savienības vadītāju.

Pašlaik darbu uzsākusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas komisija, kurai darbs jābeidz līdz 29. oktobrim. Tās prioritāšu secība: studiju plāni, studenti un darbinieki, vienlaikus veiks arī neatkarīgu auditu, lai «izsekotu naudas plūsmu». Par finansiāliem ieguvumiem esot grūti ko teikt, jo šobrīd Latvijas Universitātei (LU) akadēmijas pievienošana rada tikai papildu izdevumus, norāda LU vadība.

Liela daļa vidusskolu būtu pārveidojamas par pamatskolām. Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nonākusi pie šāda secinājuma, ir pētījumā par optimālā skolu tīkla izveidi konstatētais: daļā vidusskolu, jo īpaši – vakara vai neklātienes, centralizēto eksāmenu kārtošanas indekss ir zemāks par 30%, kas liecina par izglītības kvalitātes trūkumu.

Skolu direktoru viedokļi par ieceri ieviest vidusskolās valsts aizsardzības mācību kā vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem ir atšķirīgi: no pilnībā atbalstošiem līdz strikti noliedzošiem. Vairākums iesaka atjaunot obligāto dienestu un stiprināt jaunsargu organizāciju, jo atsevišķas stundas ieviešana būtu gana problemātiska.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē, kurā pasniedza vairākas vārdabalvas un LZA balvu pieredzējušiem un jaunajiem zinātniekiem, savā uzrunā akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcentēja LZA atpazīstamības palielināšanos gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Ciešāka kļuvusi arī sadarbība ar citām valstīm, it īpaši – Baltijas jūras reģionā.