Aisma Orupe / Autori

Augstskolām jāpārorientē nākotnes plāni, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību, kā arī jāuzlabo studiju un pētniecības procesa efektivitāte, norādījuši Pasaules bankas starptautiskie eksperti, kuri izvērtēja septiņu Latvijas augstskolu pārvaldības modeli. Pašas mācību iestādes sagaida saņemt septembrī «personiskāku» izvērtējumu, cerot, ka tas palīdzēs atgūt krīzes gados nocirpto naudu.

Valdība šonedēļ apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz Latvijā samazināt no skolas priekšlaicīgi «izkritušo» bērnu un jauniešu skaitu. Šim mērķim tiks tērēti 33,8 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un 5,97 miljoni eiro no Latvijas budžeta.

Šobrīd populārākā studiju vieta ir Latvijas Universitāte – tajā vēlmi mācīties pieteikuši teju 13 500, bet kā prioritāro mācību vietu nolūkojuši vairāk nekā 3000 studētgribētāju, liecina vienotā elektroniskā pieteikumu sistēma.

Tā kā daļa pašvaldību nav gatavas ar šā gada 1. septembri maksāt 620 eiro par slodzi pirmsskolas pedagogiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi nosūtīt vēstules visām vietvarām, lūdzot rast iespēju tomēr šādu summu bērnudārzu audzinātājiem nodrošināt. Atbildes tiks gaidītas līdz 17. augustam, un tikai pēc tam LIZDA domās par tālākajiem soļiem.

Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts zinātnes un inovāciju jomā kopā ar valsts līdzfinansējumu 115 miljoniem eiro nav sadalīts taisnīgi, jo nav ņemts vērā zinātnisko institūciju (ZI) izcilības rādītājs un attīstības potenciāls, uzskata Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Organiskās sintēzes institūts (OSI). Citas augstskolas gan nav tik kritiski noskaņotas, norādot, ka «labāk kaut kas nekā nekas».

Lai gan jaunais pedagogu algu modelis ir «izgājis pasaulē», skolu direktori (arī valsts ģimnāziju) par to izsakās piesardzīgi.

Šajās dienās Dzintaru koncertzālē norisinās starptautiskais festivāls Laima Vaikule Jūrmala Rendez–vous.

Lentu cilpu pakaramie, čalotava Kuldīgā, modulāra sēdmēbele, komunikācijas palīglīdzeklis Alcheimera slimniekiem, divu riteņu elektriskais transportlīdzeklis… To, ka dizains nav tikai luksusa prece un interesantas idejas nav izsmeltas, kārtējo reizi pierādīja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina diplomandu* dienas. Vienīgais «bet» – visas šīs skaistās ieceres lielākoties paliek vienā eksemplārā kā diplomdarba projekts.

Par spīti sociālo partneru iebildumiem, jaunais pedagogu algu modelis stāsies spēkā no 1. septembra, – nolemts valdības sēdē. Arī nauda reformas īstenošanai būs: par to rasta vienošanās ar koalīcijas partijām, apliecināja premjers Māris Kučinskis, kurš šo lēmumu nosauca par ļoti svarīgu soli.

Vēstures un matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāti kopvērtējumā paslīdējuši zem 50% atzīmes, un atsevišķās mācību iestādēs zināšanu līmenis bijis pat tik zems, ka neviens no skolas beidzējiem nav spējis eksaktajās zinībās pārvarēt 20% atzīmi. Tas liek uzdot jautājumu – kāpēc tā notiek?

Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.

Septiņās Latvijas augstskolās jau šobrīd uzsākts Eiropas Savienības fondu finansēts (290 000 eiro) Pasaules bankas pētījums, lai izvērtētu augstskolu pārvaldības efektivitāti. Pilotprojekts dos iespēju ne tikai saņemt starptautisko ekspertu bezmaksas konsultācijas, bet arī, balstoties uz viņu rekomendācijām, sagatavot jaunās ES struktūrfondu investīciju programmas.

Centralizētos eksāmenus šogad nav nokārtojuši divtik vairāk 12. klases beidzēju nekā pērn un arī aizpērn. 5% barjeru nav pārvarējuši 234 izglītojamie: 35 latviešu valodā un 199 matemātikā. Tieši eksaktie priekšmeti ierasti ir vislielākais klupšanas akmens – it īpaši profesionāli tehnisko un vakara vidusskolu beidzējiem.

Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.

Valsts policija (VP) par aptuveni 22,4 miljoniem eiro (bez PVN) uz pieciem gadiem nomās 755 jaunas automašīnas, kas pakāpeniski tiks piegādātas šogad un nākamā gada pirmajā pusē. Tas ļaus atjaunot vairāk nekā pusi operatīvā transporta. Savukārt no iepriekšējā iepirkumā nomātajiem 627 transportlīdzekļiem aptuveni 300 tiks izpirkti un papildinās VP autoparku.

Nu jau otro gadu iepriekš sodītajiem pedagogiem ir iespēja reabilitēties. Līdz šim to vēlējuši izdarīt 148 cilvēki, uzrakstot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) iesniegumu, lai komisija izvērtē: ļaut vai neļaut atkal strādāt izglītības iestādē.

Liela daļa Praktiskās estētikas skolas audzēkņu vecāku un pedagogu ir sašutuši par pēkšņo Rīgas domes lēmumu pārvietot pašvaldības interešu izglītības iestādi no Burtnieku ielas 34 uz Pļavnieku ģimnāziju Saharova ielā 35. Pirms sešiem gadiem skola jau bijusi spiesta mainīt telpas, jo atradusies privātmājā. Šoreiz iemesls ir cits: Burtnieku ielā turpmāk tiks izvietota Rīgas 64. vidusskolas sākumskola, tādējādi likvidējot otro maiņu šajā skolā.

Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.

Pašvaldības joprojām ir satrauktas par iespējamo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu atteikties finansēt 15 internātskolas no valsts budžeta. Kopumā pašvaldībām tam būtu vajadzīgi 4,8 miljoni eiro, bet vairākumam vietvaru «liekas» naudas nav, un tas varētu nozīmēt šo skolu slēgšanu. Kā rīkoties šajā situācijā, rītdien, 21. jūnijā, tiks diskutēts Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē.

Jūnijs ir zāļu un ziedu mēnesis, kad saule te riet un te jau lec. Tas ir laiks, kad viss smaržo, kuplo, zeļ, aicinot cilvēkbērnus baudīt to visu. Jo īpaši vasaras saulgriežos vajag uzņemt enerģiju, ko sniedz zaļā pasaule – ienirt pļavā, mežā, vīt vaiņagus, rotāties ar ziediem. To mudina darīt arī zāļu sieva Līga Reitere, kura Līgo sāk daudzināt jau jūnija sākumā un uzgavilē tiem līdz Pēteriem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzinusi Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radīto darbu.

Rīgā jau labu laiku ir samilzušas problēmas ar gaisa kvalitāti, un par to ir arī saņemti aizrādījumi no Eiropas Komisijas. Tāpēc Rīgas dome meklē risinājumus, kā pilsētai kļūt videi draudzīgākai. Viens no tiem ir bezizmešu sabiedriskais transports. Paredzēts, ka nākamgad pa galvaspilsētu ripos desmit ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi un desmit autobusi.