Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Austrumu mācības un arī jogas kustība Latvijā kļūst arvien populārākas. Darbojas daudzas jogas skolas, un pat valsts augstskolas piedāvā apgūt kursus, tālākmācības programmas šajā jomā. Arī Starptautiskajai jogas dienai, kas notiks 21. jūnijā, veltītā preses konference tika rīkota Latvijas Universitātes zālē.
Šā gada beigās dienasgaismu beidzot ieraudzīs nemateriālās kultūras mantojuma likums, kuru tika nolemts izstrādāt jau 2008. gadā. Tā uzdevums – nodrošināt Latvijas garamantu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Lai tās nebūtu tikai abstraktas frāzes, sarakstā tiks apkopoti visi tie elementi (gan zināšanas, gan prasmes), kas veido mūsu tradicionālās kultūras telpu. Par konkrēta finansējuma piešķiršanu šā mantojuma pastāvēšanas nodrošināšanai gan šajā likumā nekas nav teikts.
Augstskolu skaits Latvijā ir pārāk liels, un tās būtu jāoptimizē – to savā pētījumā uzsvērusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tam piekrīt, norādot, ka pirmām kārtām būtu jāsāk ar Rīgas mācību iestādēm.
Šogad Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) atteicis akreditēt trīs izglītības iestādes, un viena no tām ir privātā mazākumtautību vidusskola Innova, kura nonākusi Drošības policijas (DP) redzeslokā, jo radušās aizdomas par mācību iestādes nelojalitāti Latvijas valstij.
Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.
Kārtīgs Rucavas mielasts nav iedomājams bez baltā jeb gurnu sviesta, jeb leiša, kā to dažkārt šajā pusē dēvē. Varētu domāt, ka tādu vienkāršu paēdienu jau nav nekādas grūtības pagatavot. Nepavisam ar ne, un pat īstai saimniecei, kas roku sviesta gatavošanā iesitusi, tas var nesanākt. Bet smeķīgs tas ir – gan ar rāceņiem, gan pašceptu maizi.
Pret obligāto centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs daļai izglītības jomā strādājošo joprojām ir iebildes, tomēr tehnisko nozaru uzņēmēji ir pārliecināti – ja Latvija vēlas piedzīvot tautasaimniecības kāpumu, tad nekādi brīvprātības principi nedrīkst būt.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM) plānots atklāt 2021. gada 18. novembrī bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā (kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu). Šobrīd ir sperts solis tuvāk šim notikumam, jo septiņi starptautiskie arhitektu biroji ir izstrādājuši skiču projektus metu konkursam. Nu žūrijai būs jāizvēlas labākais piedāvājums.
Rucavā etnogrāfiskā māja Zvanītāji ir arī novada tradīciju centrs, kurā notiek gan gadskārtu svētki, gan nometnes lieliem un maziem, gan vakarēšanas ar rokdarbiem un gardu paēdienu gatavošanu. Tā ir vieta, kur pulcējas arī dižās Rucavas sievas, kuras prot gan tautastērpu darināt, gan dziesmas vīt, gan visādas prasmes citiem ierādīt.
Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks no 2. līdz 4. jūnijam notiek Baltijā pirmais starptautiskais trīsdimensiju mākslas festivāls Rīgas ilūzija. Tajā piedalās 12 mākslinieku no astoņām valstīm. Parka apmeklētājiem ir iespēja sekot, kā notiek gleznošanas process, un arī nobalsot par sev tīkamāko darbu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumi Latvijas izglītības nozares darba uzlabošanai skar visus tās posmus – sākot no pirmsskolas un beidzot ar mūžizglītību.
Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!
Tautasdziesmas ir latviešu mantras, kas sevī slēpj dziļas domas un lielu vārda spēku. Tās spēj dziedināt, uzmundrināt un atvērt sirdi mīlestībai un dzīvespriekam. Dziedot kokles pavadījumā, šīs mūsu tautas garamantas ļauj vēl jo dziļāk piekļūt tuvāk sev, savam dievišķajam kodolam. Tā ir īsta meditācija un dziedināšana – par to pārliecinājusies Inga Karpiča, kura šo ceļu aizsākusi jau pirms kāda laika un arī citiem ir gatava to ierādīt. Tāpēc Inga kopējās, viņas rīkotās sadziedāšanās nosaukusi par «Dziedināšanu caur tautasdziesmu».
Rucavas novads ir tālākais Latvijas valsts punkts dienvidrietumos, kur to no vienas puses ierāmē Lietuvas robeža, no otras – Baltijas jūra. Tradīcijām un kultūrvēsturiski bagāta vieta, kura savulaik bija blīvi apdzīvota, bet, laikmetu griežos krietni malta, nu ir kļuvusi par vienu no mazākajām pašvaldībām.
Mūzikas un mākslas pedagogi ir ļoti sašutuši par nevienlīdzību starp izglītībā strādājošajiem: viņiem jaunais modelis darba samaksu neparedz palielināt. Viņi jau tā vairākus gadus strādā par samazinātām algām un nu atkal tiek apieti. Protestējot pret šādu diskrimināciju, šodien kultūrizglītības skolotāji dodas piketēt pie valdības ēkas.
Dunikas pagasts Rucavas novadā pēc pāris gadiem svinēs 100. jubileju. Leišmales puses bagātīgo vēsturi kripatiņu pa kripatai kopā savākusi privātās senlietu krātuves veidotāja, dunicniece desmitajā paaudzē Ausma Padalka. Jau 1994. gadā viņa izdeva nelielu grāmatu par savu dzimto pagastu, un nu Latvijas Kultūras fondā ir iesniegts projekts jaunas izdošanai.
Lai nodrošinātu algu pieaugumu visām izglītības iestādēm, vajadzīgi vēl vismaz 24 miljoni eiro. Ar deviņiem miljoniem eiro šogad un 27 miljoniem nākamgad pietiks vien darba samaksas palielinājumam vispārējās izglītības un piecu un sešgadīgo posma pedagogiem. Joprojām nav atrasta nauda Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošo skolu pedagogiem, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola «nepalaist» modeli, ja to arī neizdosies sameklēt.
Latvijā priekšlaikus mācības pametušo skaits šobrīd sasniedz 8,4% no visiem jauniešiem 18–24 gadu vecumā. Lai samazinātu šo skaitli vismaz par 2%, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) īstenos Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu, paredzot šim nolūkam no 2017. līdz 2022. gadam tērēt gandrīz 40 miljonus eiro.
Dabaszinātņu kabineti vairākumā skolu ir labā kārtībā, it īpaši tajās, kur Eiropas Savienības fondu atbalstītie projekti īstenoti pirms trim gadiem. Ne tik laba situācija ir tajās izglītības iestādēs, kas iesaistījās pilotprojektā pirms nepilniem desmit gadiem. Dažviet pat nācies ķerties pie padomju laika aprīkojuma, kas bijis noglabāts skolas noliktavā.
Rucavas novadā ir divas mazas pamatskolas – Sikšņu un Rucavas. Abās skolēnu skaits ir krietni zem simt, un tajās ir arī apvienotās klases. Ko darīt? Apvienot abas, pārveidot par sākumskolām? Par izglītības iestāžu reorganizāciju novadā pašlaik runā piesardzīgi, taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstījuma zemteksts esot skaidrs – mazās skolas ir jāslēdz.