Ērika Ešenvalda vārds pasaules koru olimpiādes dalībniekiem ir īpašs – jo tieši viņš šim lielajam pasākumam par godu uzrakstījis himnu, ko dziedās koristu tūkstoši.
Koris Sōla no iepriekšējās olimpiādes atgriezās ar zelta medaļām. Lai gan šogad kolektīvs konkursā nepiedalās, taču dzirdams tas būs zvaigžņu koncertā, kur muzicēs kopā ar grupu Instrumenti. Savukārt kora diriģents Kaspars Ādamsons uzņēmies atbildīgo vērtētāja lomu – starptautiskā pasākumā tas gados jaunajam profesionālim uzticēts pirmoreiz.
Tobāgo vārds vēstures zinātājam saistās ar vienīgo Latvijai, precīzāk, Kurzemes
hercogistei, piederējušo koloniju. Nu Tobāgo kopā ar Trinidādu – salas pie
Venecuēlas krastiem – ir neatkarīga valsts, kuras iedzīvotāji vairs neatceras, ka
savulaik dzīvojušo Jaunkurzemē, kā 17. gadsimtā dēvēja Tobāgo. Nu no šīs tālās
zemes Latvijā ieradies Svētā Džozefa konventa skolas koris no valsts
galvaspilsētas Portofspeinas, lai piedalītos čempionu kategorijas konkursā.
Lielvārdes mūzikas skolas koris Lielvārde Pasaules koru olimpiādē piedalījies jau vairākkārt un ar panākumiem, kopumā uz Latviju atvedot sešas medaļas, arī – zelta. Arī Rīgā lielvārdieši uzstāsies, bet olimpiādi viņi būs jau ieskandinājuši dzimtajā pilsētā kopā ar Čehijas labāko bērnu kori Iuventes, gaude!
Tik plašu un daudzveidīgu kora mūzikas programmu diez vai Latvijā tik drīz varēsim baudīt, tāpēc noteikti vajag ko no apjomīgās programmas redzēt un dzirdēt pašu acīm un ausīm, aicina kordiriģents un viens no olimpiādes mākslinieciskajiem vadītājiem Romāns Vanags, uzsverot, ka Latvijai tas tiešām ir liels gods – būt tāda liela kultūras notikuma mājvietai.
Kalns ar tiltu un dzintara lāse kā Latvija – tāds veidols ir balvai, ko saņems 29 uzvarētāji kori. Tēlniece Olga Šilova darbu veikusi ar lielu atbildību, un kā nu ne – ja balva aizceļos uz teju visām pasaules malām. Prieks, ka galarezultāts izdevies kā iecerēts un arī sadarbība ar palīgiem bijusi veiksmīga.
Trešdien, 9. jūlijā, Arēnā Rīga tika dots oficiāls starts Pasaules 8. koru olimpiādei, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem koru kariem, pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu – 27 000 dziedātāju. Tas ir arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas daudzskaitlīgākais kultūras notikums.
Eiropas Tālmācības augstskolai (ETA) šomēnes divām studiju programmām tika atņemta licence, un tas nozīmē, ka tajās studējošajiem jāsāk izraudzīties cita mācību iestāde, kur zinības apgūt. Tā kā ETA joprojām nav akreditēta, arī licencēto programmu beidzējiem valsts atzītus diplomus neredzēt. Privātu augstskolu slēgt nevar, tad nu studētgibētājiem jālemj pašiem – mācīties tajā vai ne.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra. Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.
Rīgā šogad svētkus svinēja kopumā ap 80 000 cilvēku, baudot daudzveidīgo saulgriežu programmu: gan 21. un 22. jūnijā krāšņo deju uzvedumu Lec, saulīte! Mežaparkā, gan 23. jūnijā skanīgo pasākumu 11. novembra krastmalā kopā ar Raimondu Paulu, populāriem aktieriem un dziedātājiem, gan tradicionālo līgošanu Dzegužkalnā.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra.
Valsts valodas lietojuma pārkāpumi nesamazinās – par to liecina arī Valsts valodas centrā (VVC) saņemto sūdzību un arī administratīvo sodu skaits. Lielākoties pārkāpumu loks nav mainījies, tomēr pēdējā laikā VVC redzeslokā nonākušas pašvaldības, kas uzspiež krieviski rakstīto informāciju visiem tās iedzīvotājiem.
Kabeļtelevīziju operatoriem ir aizliegts retranslēt Krievijas TV kanālu Rossija RTR, taču gandrīz visi ignorējuši šo Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu un turpina to pārraidīt testa režīmā. Padome par šādu notikumu pavērsienu tikai plāta rokas, taisnojoties ar caurumiem likumdošanā.
Liela daļa Latgales reģiona iedzīvotāju līdz šim devuši priekšroku Krievijas vai Baltkrievijas masu mediju piedāvājumam, tādējādi nokļūstot to agresīvās propagandas ietekmē. Lai svaru kausus novirzītu par labu Latvijas mediju telpai, noteikti jāuzlabo tās piedāvājums un apraide, ir pārliecināti nozares eksperti.
Vēstures nozares stāvoklis Latvijā ir kritisks, kam iemesls ir nepietiekamais valsts finansējums. Tas liedzis regulāru publikāciju izdošanu latviešu valodā un arī svešvalodās, un tas ir jo īpaši liels mīnuss patlaban, kad Krievijas autoritatīvā vara ar savu informatīvo telpu arvien vairāk izvēršas Latvijā, satraukumu pauž vēsturnieki.
Jūrmalas dome ir izteikusi gatavību pārņemt savā īpašumā parādu sloga mākto Bulduru dārzkopības vidusskolu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta šādu soli. Tomēr ne skolas direktors Aivars Griķis, ne lauksaimniecības organizācijas neslēpj šaubas par pašvaldības patiesajām vēlmēm, proti, pārvērst mācību iestādi par kādu pelnošāku objektu.
Pelču speciālajā internātskolā jūnijā, tāpat kā daudzviet citur, ir izlaidumu laiks – ar priecīgi satrauktiem un sapostiem jauniešiem, sveicējiem un pedagogiem. Visi ļoti cer, ka diploms par iegūto pamatizglītību un profesiju ļaus šīs skolas absolventiem atrast darbu. Jo viņiem, varbūt pat vēl vairāk nekā citiem, gribas būt noderīgiem un patstāvīgiem.
Eduardam Berklavam – vienam no nacionālās kustības līderiem – šomēnes apritētu 100 gadu. Viņu var dēvēt par Pazudušo dēlu, kurš no pārliecināta komunista kļuva par kvēlu brīvas Latvijas aizstāvi un nacionālās kustības vadītāju. Principiāls un godīgs, spējīgs mainīties, nenoliedzot savus maldus, – tādu viņu atceras līdzgaitnieki.
Latvijā šobrīd ir deviņas izglītības iestādes, kuru vidusskolas klasēs audzēkņu skaits ir zem 15. Ja valdība būtu šopavasar pieņēmusi normu, kas noteiktu to kā robežlīniju klases atvēršanai, iespējams, ka šīm skolām jau 1. septembrī draudētu sāpīga apcirpšana. Tomēr ar 2015. gada 1. septembri šāds skaitlis varētu arī tikt ieviests.
Dzintaru koncertzāles jaunā sezona sāksies 6. jūnijā, bet Mazā zāle šovasar apmeklētājiem vēl nebūs pieejama, jo tur notiek rekonstrukcija. Visus darbus, kuru kopējās izmaksas lēšamas 11,6 miljonu eiro apmērā, pašvaldība sola pabeigt vien rudenī. Iespējams, ka līdz valsts simtgadei pārvērtības piedzīvos arī Lielā zāle.
Joprojām nerimst diskusijas par to – būt vai nebūt centralizētajam eksāmenam ķīmijā un fizikā. Vieni uzskata, ka noteikti vajag, otri – tikpat noteikti, ka nevajag. Par pārbaudījumu balso nozaru asociācijas un arī augstskolu vadītāji, kuri sit trauksmes bungas par eksakto zinātņu mazo popularitāti Latvijā.