Aisma Orupe / Autori

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Neatkarīgā sadarbībā ar uzņēmumu Grand Credit lūkoja, kam varētu palīdzēt sākt skolas gaitas.

Šajā mācību gadā skolēniem, pedagogiem un vecākiem ir gaidāmi vairāki jauninājumi. Tie attiecas gan uz pārbaudes darbiem, gan pedagogu algām, gan mācību līdzekļu nodrošinājumu, gan citām izglītības sistēmas jomām.

Jūrmalas sāpju bērns nav tikai sanatorija Ķemeri, bet arī citas pilsētas kultūrvēsturiskās vietas.

Ķemeru sanatoriju tomēr izsolīs, jo Jūrmalas domei faktiski tiek liegta iespēja iegādāties šo objektu ārpus kārtas. Par šādu lietu pavērsienu savu sašutumu neslēpj Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, norādot, ka tādējādi tiek dancots pēc investoru stabules, liedzot izbeigt sanatorijas ieilgušo agoniju.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš, braukdams alkohola reibumā, izraisīja avāriju, joprojām ir ārštata padomnieks izglītības reformas jautājumos pašreizējam ministram Vjačeslavam Dombrovskim, kurš vēl nav izlēmis – atteikties no šāda eksperta pakalpojumiem vai ne. Nozarē strādājošie, lai gan atzīst, ka tā ir ministra izvēle, tomēr uzskata, ka palīgs diskreditē arī pašu nozares vadītāju.

Par spīti tam, ka sarūk izglītības iestāžu skaits, internātskolas, arī tās, kur var apgūt speciālās programmas, par audzēkņu trūkumu nesūdzas. Latvijā šādu skolu ir apmēram 30.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairs neplāno pārvērst sešgadīgos par pirmklasniekiem.

Jūrmalas dome joprojām ir pilna apņēmības iegādāties Ķemeru sanatoriju savā īpašumā un cer, ka šodien Finanšu ministrija dos zaļo gaismu 4,67 miljonus latu lielajam aizņēmumam Valsts kasē.

Atskaitoties par 100 dienās paveikto, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka šajā laikā pirmām kārtām nācies dzēst ugunsgrēku – risināt sastrēgušo studiju virzienu akreditāciju un meklēt pazudušos sešus miljonus latu pedagogu algām.

Daugavas krasti bijuši apdzīvoti no senseniem laikiem, par ko liecina arī pilskalni. Viens no tiem ir Dievu kalns, kas ir Lielvārdē pie Rumbiņas upes un Daugavas sateces. Tā pamatus krietni izskalojuši upes ūdeņi un sānus noārdījis vējš, un par nepieciešamību to stiprināt runāts jau sen.

No desmit Neatkarīgās aptaujātajām Latvijas augstskolām tikai vienā visas budžeta vietas ir aizņemtas. Augstskolu pārstāvji atzīst, ka kopumā ir jūtams pieteikumu kritums, kā iemeslus minot gan vidusskolas absolventu samazinājumu, gan pērn pār nozari nolijušo antireklāmu, ko izvērsa bijušais izglītības un zinātnes ministrs.

Vakar stājās spēkā Izglītības likums, kas nosaka – vecākiem, gatavojot savu bērnu skolas gaitām, turpmāk jāiegādājas tikai personīgie mācību piederumi.

Pirms trim gadiem Likteņdārzā, ko veido uz salas Daugavā, tika sākta tā centrālās daļas – amfiteātra – būvniecība, kura izveidē izmantoti apmeklētāju atvestie laukakmeņi. Lai celtne būtu droša un to neizskalotu, vajadzēja nostiprināt upes krastu.

Liela daļa nozarē strādājošo pedagogu kvalifikācijas pakāpes uzskata par absurdām, jo to ieguve ir atkarīga no aprakstīta papīra ķīpām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt slodzes aprēķinu pedagogu algām, tādējādi solot mazināt nevienlīdzību starp mazo un lielo skolu skolotājiem.

Nav daudz to jauniešu, kas vēlas studēt latviešu valodu un literatūru. Tas jāsecina, uzzinot, ka nepilna mēneša laikā Latvijas augstskolās, kurās piedāvā mācīties Baltu filoloģijas un Klasiskās filoloģijas programmas, vēl nav aizņemtas visas budžeta vietas.

Valdība sola pedagogu algām iztrūkstošo summu atrast valsts budžetā. Puse naudas – trīs miljoni latu – tiks sameklēta no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabatas, bet vēl 3,5 miljoni latu tiks rasti no citām valsts budžeta programmām.

Carnikavā šogad tiks sākta pretrunīgi vērtētā gājēju un velosipēdistu tilta būve pāri Gaujai. Šim objektam plānots tērēt gandrīz divus miljonus latu, un to paredzēts pabeigt 2015. gadā.

Lai sagatavotos nākamajām ziemas un vasaras olimpiskajām spēlēm, papildus vajag 631 533 latus.

Eiropas skolās, kurās mācās Eiropas Savienības institūciju darbinieku bērni, zinības apgūst arī 165 Latvijas skolēni.

Raivis Žalubovskis ir viens no Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) zinātniekiem, kurš ir satraucies par Latvijā pret zinātni īstenoto politiku: kopš 2009. gada finansējums nozarei palicis nemainīgi apcirpts, un, par spīti valdības apgalvojumam par augšāmcelšanos no krīzes, zinātne arvien skarbāk sajūtot saltu elpu pakausī.

Šogad aprit 125 gadi, kopš izdots Andreja Pumpura sacerētais eposs Lāčplēsis - daiļdarbs, kas, laikam ritot, nav pārklājies ar putekļu kārtu. Tas ticis vairākkārt izdots un vienmēr ātri pazudis no grāmatnīcu plauktiem. Tulkots divpadsmit valodās. Iemūžināts teātra un kino tēlos, skaņdarbos, komiksos, skulptūrās, tas atbalsojies arī citu rakstnieku darbos. Šis vārds uzrunā arī no dažādu ikdienišķu lietu nosaukumiem, liekot to izjust kā neatņemamu daļu no tautas dzīves.