Latvijas eksprezidenta Valda Zatlera mitekļa epopeja turpinās: dārgi pirktajiem apartamentiem, kuri tika atzīti par derīgiem tūlītējai lietošanai, izrādās, vajadzīgs remonts gluži vai privātmājas cenā – 80 000 latu apmērā.
Sieviešu dienā, dāvājot ziedus draudzenēm, radiniecēm un kolēģēm, reti kurš vīrietis apvaicājas, kā viņas jūtas šajā laikmetā. Vai ir apmierinātas ar savu lomu mājās, darbā un sabiedrībā? Ko gaida un nesagaida? Neatkarīgā uzdeva šos jautājumus ekspertēm, kuru profesija likusi dziļāk izvērtēt gan savu, gan citu sieviešu lomu mūsdienās. Atbildes nebija viennozīmīgas, tomēr bija viena kopīga atziņa: brīvības un izvēles iespēju ir vairāk.
Ja no nākamā mācību gada tiks ieviesta jaunā kārtība skolēnu mācību līdzekļu nodrošināšanā, kas paredz lielāko izdevumu slogu uzlikt pašvaldību pleciem, pilsētām un novadiem būs jāmeklē papildu finansējums, kas mērāms desmitos un simtos tūkstošu latu, bet Rīgā pat 2,6 miljonos latu.
Trešdienas vakarā tas notika. Viņš atkal pacēlās spārnos kādā sev vien zināmā noteiktā punktā, tikai šoreiz aizlidoja pāri ne vien tam šķūnītim, par kuru pats Imants Ziedonis, savu bērnību atminoties, stāstīja Norai Ikstenai toreiz, kad slimība atņēma viņam dzejnieka svētākās tiesības rakstīt.
Latvijas zinātnieki ir satraukti par nepietiekamo finansējumu nozarē: viņi aicina Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šā gada budžeta grozījumos paredzēt papildu līdzekļus – vismaz 6 miljonu latu apmērā.
Ziņojums par starptautiskā augstskolu programmu izvērtējuma audita rezultātiem joprojām ir «aizzīmogots», jo to neļauj publiskot ierobežotas pieejamības statuss.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, publiskojot Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītā starptautiskā studiju programmu izvērtējuma audita rezultātus, paziņoja, ka visā projektā ir konstatētas noziedzīgu pārkāpumu pazīmes un studiju virzienu akreditācijā tas, visticamāk, būs izmantojams tikai daļēji.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nezina, kad tieši varētu sākties augstskolas studiju virzienu akreditācija, ne arī – cik izmaksās vērtēšanas process, ko veiks Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN). Tuvākais mērķis esot parakstīt abpusējo līgumu un saprašanās memorandu.
Joprojām tiek meklēti risinājumi, ko izglītības iestādēm darīt ar agresīvajiem bērniem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pērn izteikto priekšlikumu uz laiku liegt šādiem skolēniem apmeklēt mācību iestādi nozares speciālisti noraida kā neefektīvu.
Lai gan Saeima noraidījusi ierosinājumu atļaut sadalīt Alojas novadu Staiceles un Alojas novados, miers abu pušu attiecībās nav panākts. Ļoti iespējams, ka pēc pašvaldību vēlēšanām cīņa par atdalīšanos atsāksies ar jaunu sparu, pieļauj Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne.
Lai samazinātu negadījumu skaitu slēpošanas trasēs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ķēries klāt trašu drošības pasākumu ievērošanas pārbaudei.
Augstskolu studiju virzienu akreditācijas process vēl ieilgs, tas var apdraudēt valsts atzītu diplomu izsniegšanu dažādās studiju programmās, kurām «derīguma» termiņš gandrīz beidzies, – vērš uzmanību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, mudinot Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) rīkoties, lai tā nenotiktu.
Joprojām tiek lauzti šķēpi par Autortiesību likumu un tajā veicamajiem grozījumiem, skaidrojot, kas un kad drīkst klausīties radio, cik lieli sodi jāpiemēro par pārkāpumiem.
Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) formāli varēja apstrīdēt Rīgas pašvaldības ieviestos noteikumus par puteņa biļetēm, tomēr kopumā pašvaldību jomā strādājošie vides ministra Edmunda Sprūdža lēmumu sauc par «zemas kompetences līmeni».
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, par spīti koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumam, nolēmis neatkāpties no nodoma ieviest Latvijas augstskolās plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu un piesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.
Šogad jau 20. reizi notika starptautiskā tūrisma izstāde Balttour, un pasākuma laikā notika arī nozares portāla www.turismabizness.lv rīkotā aptauja, kurā jau desmito reizi pēc kārtas tika noskaidroti aizvadītajā gadā visveiksmīgāk tūrisma nozarē strādājušie, laureātu sveikšana.
Finansējuma pieaugums Latvijas zinātnei «ir nulle», jo valsts nepilda likumā noteikto, līdz ar to šobrīd paredzēto 36 miljonu vietā tā saņem tikai 7,9 miljonus latu gadā. Šādā situācijā apdraudēta ne tikai zinātniskā personāla saglabāšana, bet zinātnes pastāvēšana vispār, uz problēmas nopietnību uzmanību vērš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).