XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku logo būs gan vienots, gan katram atšķirīgs: nodziedot savu līgo dziesmu, digitālās tehnoloģijas katram izveidos savu individualizētu zīmi.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu kvalitātes vērtējums dažu labu nozari pilnībā noracis kā nekonkurētspējīgu, daudzas tās speciālistu sagatavošanas programmas iekļaujot zemākajā līmenī.
Telekoncerns Modern times group (MTG) jau nākamgad iecerējis veikt abonentu skaita auditu kabeļtelevīziju tīklos, jo pašlaik dati par auditoriju esot visai pretrunīgi un rodas iespaids, ka daži operatori uzrāda lielāku klientu skaitu, nekā ir patiesībā.
Padomju laikā iegūto augstskolas diplomu pielīdzināšanas maksimālais pieļaujamais termiņš tagad ir četri mēneši, bet Akadēmiskās informācijas centra (AIC) eksperti ar darba apjomu nespēj tikt galā. Šobrīd tiek izskatītas 9. maijā iesniegtās lietas.
Latvijas pedagogus satraukusi kārtējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieplānotā reforma: tā paredz lielai daļai mācību priekšmetu noteikt samazinātu stundu skaitu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā alternatīvajā izvērtējumā aptuveni 20% jeb 162 studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām un tādām, kam nebūtu jāpiešķir valsts finansējums.
Latvijā sporta būvju nepietiek, bet no esošajām labā stāvoklī ir 62 procenti, atzīst viena no sporta nozares kurētājām – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Diemžēl līdz šim to celtniecība notikusi visai haotiski, nereti neizvērtējot ne būves lielumu, ne potenciālo noslogojumu.
Trim Rīgas taksometru firmām uz trim mēnešiem tiek apturētas licences. Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija, kas šādu lēmumu pieņēmusi, uzskata, ka šāds solis ir juridiski pamatots – uzņēmumi mēneša laikā nebija novērsuši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) konstatētos pārkāpumus.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar Ziemeļu ministru padomi par 136 Latvijas zinātnisko institūtu izvērtēšanu to nosauca par patiesības brīdi attiecībā uz Latvijas zinātnes kvalitāti un tās finanšu izlietojumu.
Pedagogi un vecāki skeptiski vērtē atkal aktualizēto ieceri vidējo izglītību Latvijā iegūt līdz 18 gadu vecumam, norādot, ka tādā gadījumā jāpārskata mācību programma. Daudzi neatbalsta arī skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā, jo pašlaik apgūstamā mācību viela ir pārāk sarežģīta šāda vecuma bērniem.
Lai mazākumtautību bērni labāk apgūtu valsts valodu, jau šogad īstenos vairākus pasākumus, akcentējot atbalstu pirmsskolas izglītības iestādēm un darbam ar vecākiem. Viens no iemesliem, kāpēc tas tiek darīts – daļā krievvalodīgo bērnudārzu latviešu valodu māca formāli vai tas notiek par samaksu.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ierosinājumu palielināt svešvalodu lietojumu dažādās studiju programmās vairākums augstskolu uzņēmušas bez lieliem iebildumiem, norādot, ka jau tagad augstākajās mācību iestādēs pastāv šāda prakse.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no prasītajiem papildu 1,2 miljoniem jaunatnes sportam un treneru algām nākamgad gan sola tikai 500 000, bet pārējo – «palēnām un pakāpeniski». Pret to kategoriski iebilst nozares pārstāvji.
Tuvojoties Dziesmu svētkiem, atsākusies diskusija par notikuma vēsturei veltīta muzeja izveidi. Pašlaik tam veltītas vien lokālas ekspozīcijas, bet visaptveroša muzeja joprojām nav.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā veselības un izglītības jomu pārstāvji lauza šķēpus, ko darīt ar «nacionālo traģēdiju», jo arvien palielinās to jauniešu skaits, kas smēķē un lieto alkoholu.
Pirms gandrīz desmit gadiem Cesvaines pili izpostīja ugunsgrēks. Līdz šim laikam izdevies atjaunot jumtus abiem ēkas spārniem un lielajam tornim, kā arī daļu iekštelpu. Joprojām kārtu gaida centrālās daļas jumts, bet tā remontam naudas nav ne pašvaldībai, ne valstij.
Pēc divu nedēļu pārrunām Valsts policija noslēgusi pagaidu vienošanos ar VTraffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri) par fotoradaru darbības atjaunošanu. Iekārtas gan tiks izvietotas tikai Rīgā un tās reģionā, bet pārējā Latvijas teritorijā ātrumpārkāpējus pastiprināti kontrolēs Ceļu policija.
Rīgas Tehniskajai universitātei 14. oktobrī aprit 150. gadskārta. Tā šobrīd ir ne tikai vecākā tehniskā augstskola Latvijā un Baltijā, bet arī viena no lielākajām, kurā mācās 15 000 studentu.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dodas darba meklējumos uz ārzemēm. Sākotnēji brauca dažāda vecuma, izglītības un profesiju ļaudis, tagad tie vairāk ir jaunieši – bieži vien tūlīt pēc vidusskolas.
Jaunā sabiedriskā medija izveides koncepcijas detalizācijas izstrāde šobrīd ir pusceļā, bet 15 darba grupas vēl ne pie kādiem konkrētiem secinājumiem nav nonākušas, atzīst Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).