Madonā jau trīspadsmito gadu darbojas biedrība Mēs saviem bērniem, kas apvieno ģimenes, kurās ir bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Tās ietvaros darbojas gan deju grupa Mazais cilvēciņš, gan notiek iknedēļas praktiskās nodarbības, gan nule atvērtās Ķengurmammas Rufijas vecāku skolas mācības.
Valsts policijas (VP) sarunas ar Vācijas uzņēmumu Vitronic par fotoradaru darbības atjaunošanu notiek jau otro nedēļu, taču bez rezultātiem. Galvenais iemesls, kāpēc to nav izdevies izdarīt, esot principiālas domstarpības starp abām pusēm, uzsver VP vadība.
Nedēļas nogalē Rīgas Kongresu namā notika tradiconālie, jau 13., grāmatu svētki, kurā piedalījās 36 izdevniecības. Triju dienu garumā notika dažādi pasākumi, arī konference, kurā grāmatnieki, paužot raizes par nozares nākotni, aicināja valdību samazināt PVN likmi grāmatām vai atteikties no tās vispār.
Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu pārraižu skatītāju skaits strauji rūk. Viens no iemesliem – zema interese par politisko dzīvi valstī un neuzticēšanās politiķiem, savā pētījumā par skatītāju vēlmēm un īpatnībām secinājis Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs.
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta.
Dziesmu un deju svētku padomi krietni samulsinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība piešķirt papildu līdzekļus Daugavas stadiona sakārtošanai un drošībai.
Valdība ir nolēmusi 29. septembrī lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju VTraffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri). Iekšlietu ministrija sola divu mēnešu laikā izlemt, vai atpirkt no Vācijas ražotāja jau piegādātās iekārtas vai atteikties no to iegādes.
Septiņām taksometru firmām, kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija konstatējis pārkāpumus, mēneša laikā jāsakārto saistības ar VID. Ja tas netiks izdarīts, tām no 1. novembra uz trim mēnešiem tiks apturēta licence, bet pēc tam Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija lems, ko darīt tālāk.
Ķemeru sanatorija faktiski ir palikusi bez apsaimniekotāja. Šis fakts nav paslīdējis garām garnadžiem, kas jau pratušies patīrīt novārtā atstāto ēku. Tomēr zagļi nav vienīgais posts – arī apkures trūkums var ēkai radīt lielus zaudējumus.
Pirms kāda laika tiesībsargs Juris Jansons nāca klajā ar paziņojumu, ka čigānu jeb romu integrācijai paredzētā Eiropas Savienības (ES) nauda vairāk nekā miljons latu apmērā (2007.–2012.) Latvijā izlietota nelietderīgi.
Vidējā studiju maksa Latvijas augstskolās pašlaik ir 1200 latu gadā, un tikai retais studētgribētājs spēj atļauties tādu summu, neņemot kredītu vai nemeklējot citas aizdevuma iespējas.
Ēnu ekonomikas apjoma ziņā Latvija ir virs vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, un tā nesamazinās tik ātri, kā valdībai gribētos. Jo īpaši lielas galvassāpes Latvijas tautsaimniecībai rada aplokšņu algas, informējot par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā, atzina finanšu ministrs Andris Vilks, gan neko neminot par milzīgo nodokļu slogu, kas ir viens no aplokšņu algu cēloņiem.
Sporta skolu treneri pieprasa paaugstināt samaksu par darbu, jo tā pašlaik esot kā karikatūra – daudzi par savu darbu nesaņemot pat minimālo algu. Ja valdība neieklausīsies, sporta pedagogi sola doties uz Saeimu, aicinot deputātus nepieņemt nākamā gada budžetu, kurā treneriem nav paredzētas lielākas algas.
Iespējams, ka no 2014. gada Latvijā tiks ieviests maksājums par sabiedrisko mediju lietošanu, pieļauj Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas šobrīd par to risinot sarunas ar finanšu ministru. Nozarē strādājošo attieksme nav viennozīmīga, daļa vērš uzmanību, ka tas notiek viena tās spēlētāja – LNT un TV3 īpašnieka – interesēs.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis atzīst, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā ir noticis labs progress un tagad pienākusi kārta to darīt augstskolām. Ministrs liek saprast, ka turpmāk Eiropas naudu un publisko pasūtījumu saņems vien «konsolidētās un gudro programmu» augstskolas.
Bezmaksas nacionālo televīzijas kanālu sarakstu turpmāk veidos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Šādu ierosinājumu atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likumā.
Joprojām nezūd šaubas, ka telekanālu LNT un TV3 apvienošanās nebūs labvēlīgākais notikums ne tikai Latvijas Neatkarīgajai televīzijai, bet arī visai televīzijas nozarei kopumā.
Mācību gads jau sācies, bet ne visās Latvijas izglītības iestādēs izdevies atrast darbiniekus. Lai gan kopumā mācību iestādēm galu galā izdodas nokomplektēt štatu, tomēr daudzviet atzīst: ar katru gadu to izdarīt kļūst grūtāk, turklāt arvien vairāk jūtama pedagogu novecošanās.
Bijušie iekšlietu ministri pieļauj, ka viens no fotoradaru projekta klupšanas akmeņiem varētu būt neveiksmīgi sastādītais līgums starp valsti un privāto partneri. Par tālāko projekta nākotni vienota skatījuma viņiem nav, bet lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināta, ka valstij radarus vajadzētu atpirkt.
Mācību gada pirmajā dienā, atklājot jaunās, paplašinātās telpas, Žila Verna Rīgas franču skolā viesojās Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē. Vēstniece, sveicot sanākušos, uzsvēra, ka šis gads skolai ir nozīmīgs ar to, ka mācību programmu ir akreditējusi gan Latvija, gan Francija.