Latvijas Boksa federācijas ilggadējā valdes locekļa un arī šīs federācijas prezidenta, bijušā Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka Nila Žuravļova pilnvaru termiņš beidzas šā gada 24. jūlijā. Par to, kas notiek Latvijas boksā, kas varētu un kam vajadzētu mainīties, intervijā “Neatkarīgajai” viens no pretendentiem uz Latvijas Boksa federācijas prezidenta amatu, Saldus novada domes priekšsēdētājs un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Māris Zusts.
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izsludinājusi konkursu mežsaimniecisko darbu veikšanai 2025.–2027. gadā un aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 26. jūlijam pulksten 10.00 iesniegt savus piedāvājumus. Pieteikties darbam aicināti gan esošie, gan potenciālie meža darbu veicēji ar mežkopības darbu pieredzi vai bez tās.
Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.
Pirmo reizi Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētajiem Latvijas deputātiem viņu tautas kalpa dzīve izvērsusies ne tik rožaina, kā cerēts. Darbs viņiem tā pa īstam vēl nav sācies, pirmā alga un kompensācijas vēl nav saņemtas, pašiem jāmeklē dzīvesvieta vai par savu naudu jādzīvo viesnīcās. Tāpat vēl kārtojamas lietas Latvijā, bet pirmā EP jaunā sasaukuma plenārsēde Strasbūrā paredzēta nākamnedēļ.
Zviedrijas noziedzīgo bandu kari sāk pārsviesties pāri valsts robežām un pamazām pārņemt Eiropu. Dānijas motociklistu klubs "Comanches MC" nonācis konfliktā ar noziedzīgu tīklu, kam ir saites ar zviedru motokluba pārstāvi un bruņotas bandas līderi Ismailu Abdo. Kā ziņo Zviedrijas nacionālā sabiedriskās televīzijas raidorganizācija "SVT", noziedzība motociklistu vidē Ziemeļvalstīs turpina pieaugt.
Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.
Akciju sabiedrības “Balticovo” un tās apakšuzņēmuma SIA “Bovo Gas” 1012 m2 plašajā, praktiski sterilajā angārā sāk ražot biogāzi – gadā 17 000 000 m3, un tuvajā laikā tiks uzstādītas iekārtas, lai gadā sašķidrinātu 7 000 000 m3 pārtikas klases oglekļa dioksīda. Taču tas vēl nav viss – gāzes ražošanas iekārtām un industriāliem trokšņiem pildītā telpa acumirklī spēj pārvērsties par krāšņu koncertzāli, kurā vienotā harmonijā savijas industriālais troksnis, gaismas mūzika, instrumentu un solista balss melodijas.
Kā labāk, ātrāk un veiksmīgāk pieteikties studijām kādā no četrām lielākajām Latvijas universitātēm – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, "Neatkarīgā" noskaidroja, pārlūkojot augstskolu mājaslapas internetā, iepazīstoties ar uzņemšanas nosacījumiem un papildu pasākumiem.
Vai Eiroparlamentā ir ievēlēti deputāti, kuri spēs aizstāvēt arī Latvijas lauksaimnieku intereses; kādēļ lauksaimniecība ir Eiropas Savienības drošības jautājums; kādēļ Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā tuvākajos piecos gados maz ticama; kādi ieguvumi ZZS no kampaņas Eiroparlamenta vēlēšanās; kā norit sarunas ar lielveikaliem par cenu padarīšanu pircējiem draudzīgāku – “Neatkarīgās” saruna par šiem un citiem jautājumiem ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Ja Satiksmes ministrija visīsākajā laikā nespēs radīt plānu, kā virzīt “Rail Baltica” projektu, Latvijas valsts budžetā nāksies meklēt daudzus miljardus eiro, lai ne tikai samaksātu būvniekiem par padarīto, bet atmaksātu Eiropas Savienībai par līdz šim projektā notērēto – intervijā “Neatkarīgajai” brīdina bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Par aizdomīgām ienaidnieka aktivitātēm pie kritiskās infrastruktūras objektiem uzskatāma objekta filmēšana, fotografēšana vai novērošana, bezpilota lidaparāta pilotēšana objekta tuvumā, ilgstoša uzturēšanās pie objekta vai vairākkārtēja pārvietošanās gar to, kā arī piestāšana pie objekta ar automašīnu, kas aprīkota ar videoreģistratoru – uz šīm un citām ienaidnieka aktivitāšu pazīmēm norāda Valsts drošības dienests (VDD), atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par drošības situāciju valstī un kara apstākļu izaicinājumiem.
“Jaunās vienotības” uzvarētājiem Eiroparlamenta vēlēšanās Sandrai Kalnietei un Valdim Dombrovskim ir pilnīga skaidrība par darāmo Eiropā – S. Kalniete tieksies darboties Ārlietu komitejā un Starptautiskās tirdzniecības komitejā, V. Dombrovskis gatavs darbam Eiropas Komisijā, protams, ja vien partijas biedre premjere Evika Siliņa nelems virzīt citu kandidatūru Eiropas komisāra amatam.
Tāda interesanta lieta. Eiropas komisārs saņem atalgojumu un kompensācijas. Tiek arī runāts, ka Eiropas Komisijā vajag samazināt birokrātiju, birokrātisko aparātu. Šobrīd Eiropas komisāram alga ir 23 000 eiro mēnesī plus vēl dažādas kompensācijas. Vai 23 000 eiro ir nauda, ar ko izdodas savilkt kopā galus, dzīvojot dārgajā Briselē?
Eiropas Savienībai vismaz tuvāko piecu gadu laikā būs jāizlemj, kā tikt galā ar Ungāriju. Kara laikā Eiropas Savienības valsts Ungārija dara visu iespējamo un neiespējamo, lai bloķētu palīdzību Ukrainai. Mēs izvirzām mērķi – Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tā būs sarežģīta sarunu procedūra. Ja visu laiku Ungārija teiks nē Ukrainai – kā šo problēmu risināt? Vai tā vispār ir risināma problēma?
Šobrīd Eiropas Komisijā ir 27 komisāri. Kādreiz bija 18. Piemēram, tagad ir tāda Eiropas dzīvesveida popularizācijas komisija, kuru vada komisārs Margaritis Šinass no Grieķijas, un ir “Vērtību un transparences” komisariāts, kuru vada komisāre Vera Jurova no Čehijas. Grūti iedomāties, ko šajās komisijās dara. Vai Latvijai būtu jāvirzās uz šādu komisiju portfeļu iegūšanu?
Šajā diskusijā mēs jau pieminējām mūsu bijušo komisāru Andri Piebalgu, arī Valdi Dombrovski. No jums sadzirdēju mājienus, ka premjere Evika Siliņas kundze Valdi Dombrovski varētu atkārtoti izvirzīt komisāra amatam. Mums ir iespēja pavērtēt, ko izcilu Valdis Dombrovskis ir paveicis un ar ko viņa darbs iespiedies mūsu atmiņā. Viņš ir atbildīgs par ekonomiku, un sauklis ir, lai ekonomika strādātu arī Latvijas cilvēkiem. Kā viņam tas ir izdevies?
Uz eirokomisāru kandidātu debatēm TV “Nra.lv sarunas” aicinājām visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Aicinājumam atsaucās visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot “Stabilitātei”.
Ko mums nozīmē brīvība un patriotisms; kā kopjam un godājam savu brīvību; vai mēs protam noformulēt to, ko mēs gribam un kas mums būtu vajadzīgs; kādus mērķus esam sev nosprauduši; kādēļ bedres Rīgas ielās kļūst mūžīgas; kādēļ profesionalitāte un rūpīga darba darīšana ir tik svarīga; vai aktieris redz un jūt savu skatītāju – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu
2024. gada jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), kas mājvietu radusi Jelgavā, līdzšinējās rektores Irinas Pilveres pilnvaru laiks. Konkurss uz rektora amatu izsludināts aizvadītā gada nogalē, bet jauna rektora vēlēšanas augstskolas Konventā norisināsies 22. maijā.
Kur liksim saražoto elektroenerģiju un vai neveidosies tās pārprodukcija; kāda nākotne elektroenerģijas ieguvē ir ūdeņraža un kodoltehnoloģijām; vai ir prognozējams elektrības patēriņa pieaugums mājsaimniecībās un kādēļ; vai elektromobiļiem ir nākotne un to cenām prognozējama lejupslīde; vai esam pasargāti no elektroapgādes sistēmas pilnīgas sagraušanas kara un dabas katastrofu gadījumos; kas jāņem vērā nākamā gada februārī, pārslēdzoties no Krievijas uz Eiropas maiņstrāvas sinhronizāciju, un kādēļ ir vērts investēt ar elektroenerģiju darbināmās sadzīves tehnoloģijās – TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
Kā iegūsim elektroenerģiju, vai elektrības cena mazināsies, kā AS “Latvenergo” gūs pelņu, samazinoties elektrības cenām, kā zaļināsies elektrības ieguve un papildināsies tās izmantošanas veidi, varam vai nevaram atgūt Daugavā noslīcināto dabas pērli Staburagu – TV ciklā "Nra.lv sarunas” intervija ar a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.
Cik sarežģīti TEC no gāzes pārkārtot uz ūdeņradi; kur tiks ražots ūdeņradis un vai tas ir sprādzienbīstams; kādēļ mums tik ļoti jāsatraucas par zaļo dzīvesveidu; vai iespējams kliedēt sabiedrības bažas par vēja parku blaknēm saistībā ar putniem, meža zvēriem, izmaiņām ainavā un mirgošanu, kuru rada rotora spārni; vai attapīgi uzņēmēji nesāks pirkt zemesgabalus tuvu ierīkojamajām vēja turbīnām – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar “Latvenergo” attīstības direktori Ilviju Boreiko.