Andra Ozola / Autori

Saskaņā ar Somijas un Vācijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, daži Somijas uzņēmumi apzināti pārkāpj Eiropas Savienības sankcijas, kas noteiktas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, nogādājot uz Krieviju automašīnas un to rezerves daļas, atklāj Somijas raidorganizācijas YLE un Vācijas laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" (FAZ) žurnālistu veiktā izmeklēšana.

Polija mēģina farmācijas gigantiem nesamaksāt par neizmantotām, bet piešķirtām kovida vakcīnām. Savukārt Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri jau ir publiski ir apsolījis, ka Latvija par Covid-19 vakcīnām, kuras valsts noslēgto līgumu dēļ spiesta pirkt arī pēc pandēmijas beigām, noteikti samaksās.

Pēc raidījumā "NRA.lv sarunas" izskanējušās kritikas par iestrādātajām nejēdzībām grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā, kas patlaban tiek izskatīts Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pēkšņi nākusi klajā ar jauniem konstruktīviem priekšlikumiem.

Pārdot saražoto elektrību – tas ir ikviena elektrības ražotāja plāns. Taču, kad izrādās, nevienam tavu elektrību nevajag, un saražotās elektrības cena līdzinās nullei vai aiziet mīnusā, tavs vienīgais biznesa plāns ir pārdot savu elektrību kaimiņam. “Brāļi mīļie, jūs ar to visu saskarsieties savā saules paneļu biznesā! Tā ir jūsu garantētā nākotne," raidījumā "NRA.lv sarunas" saka vadības konsultants Dainis Šēnbergs.

Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.

Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.

Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.

"Mūsu brīvība mums nav uzdāvināta, latviešu karavīri to ir izcīnījuši, un mums vienmēr par to ir jāpiedomā. Par to jābūt modriem visu laiku," videoblogā "nra.lv sarunas" Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas priekšvakarā sacīja Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis.

Patvēruma meklētāju skaits, kas šķērso Somijas robežu, visticamāk, turpinās palielināties. Eksperti vērtē, ka drīzumā Somijai būs jārēķinās ar simtiem jaunu patvēruma meklētāju ik dienas. Taču, lai Somijā katru dienu pāri austrumu robežai sāktu ierasties tūkstošiem cilvēku, Krievijas iekšienē būtu jānotiek kam nopietnākam, piemēram, Putina režīma krišanai.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērnu jeb 13,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Katrā 2023. gada mēnesī piedzima mazāk bērnu nekā attiecīgajā 2022. gada mēnesī, turklāt tas ir ne tikai mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet arī vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simt gados.

Tualetes skolās un guļamtelpas bērnudārzos bieži vien ir visnedrošākās vietas, kur mēdz notikt dažādu veidu vardarbība un pazemošana, secināts nevalstiskās organizācijas "Centrs Dardedze" jaunās kampaņas "Lasi starp rindiņām" organizētājā diskusijā.

Vienas no visu laiku labākajām Holivudas filmām "Sideways" ("Sānceļi") autors Reks Pikets (Rex Pickett) nesen viesojies Rīgā un apmeklējis pirmizrādi "Pelikāni un vīnogas" (pēc filmas motīviem tapušās lugas latviskās versijas nosaukums) Jaunajā Rīgas teātrī. Atgriezies mājās ASV, viņš savā blogā uzrakstījis cildinošu rakstu par izrādi, aktieriem un režisoru Alvi Hermani, nodēvējot viņu par teātra ģēniju.

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Amatpersonu izteikumi par iespējami iecerēto bumbu patvertni zem Doma laukuma nonāk krasās pretrunās – aizsardzības ministrs apgalvo, ka esot Doma laukuma labiekārtošanas projekts un ideja izteikta pašvaldībai, bet Rīgas domes vicemēre noliedz, ka būtu notikušas sarunas par iespējamo bumbu patvertnes būvniecību zem Doma laukuma. Savukārt Lietuvā par patvertnēm plāno pārvērst daļu baznīcu. Lietuvā jau 2500 ēku nozīmētas kā potenciālās patvertnes, kurās var izmitināt teju trešdaļu valsts iedzīvotāju.

Centralizēto eksāmenu matemātikā un bioloģijā norises datumos gaidāmas dažas nelielas izmaiņas. Lai nokārtotu eksāmenu, gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventiem šajā mācību gadā būs jāiegūst vismaz 15%, informē Valsts izglītības satura centrs.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd pašvaldība pieturas pie sākotnējā plāna pabeigt parka atjaunošanas pirmo kārtu līdz valsts patriotisma svētkiem novembrī un jau Lāčplēša dienā pulcēt iedzīvotājus Uzvaras parka simtgades svētku koncertam. Parkā paredzēta svecīšu nolikšana Pirmā pasaules kara brīvības cīņās kritušo latviešu karavīru godināšanai, kas cīnījās par Latvijas neatkarību.

Polijas galvaspilsētā Varšavā būvē astoņus kilometrus garu ātrgaitas tramvaja līniju uz pilsētas mikrorajonu Vilanovu. Tā ir viena no lielākajām tramvaju investīcijām šīs valsts galvaspilsētā. Būvējot jauno tramvaja līniju, tiek izmantota "zaļo" sliežu tehnoloģija.

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Anna Pētersone ir darba vidē balstītas pedagoģijas izglītības programmas "Mācītspēks" 4. kursa jeb šā gada "iesaukuma" dalībniece. Kopš septembra viņa strādā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā par franču valodas skolotāju un piekrita savos pirmajos iespaidos par darbu skolā dalīties ar "Neatkarīgo".

Lietuvas pilsēta Kauņa, sacenšoties ar Viļņu, kārtējo reizi vēlas apsteigt galvaspilsētu. Kauņa, kas īsteno stratēģiskās attīstības plānu līdz 2030. gadam, turpina meklēt ilgtspējīgus risinājumus transporta jomā. Tuvākajā laikā tā sāks priekšizpēti par jauniem augstas veiktspējas sabiedriskā transporta veidiem pilsētā, tajā skaitā ātrgaitas autobusiem un tramvajiem. Kauņas pilsētas dome vienbalsīgi atbalstījusi šādu iniciatīvu.

Garāku transportlīdzekļu ieviešana tramvaju transportā prasa intensīvu plānošanas procesu, jo tramvajiem ir maza elastība noviržu gadījumā to fiksētā maršruta dēļ. Garāku tramvaju ieviešana nozīmē arī papildu ieguldījumus infrastruktūrā un transportlīdzekļu konstrukcijā. Savukārt ieguvumi ir vairāk pārvadātu pasažieru, lielāks ātrums, īsāks gaidīšanas laiks pieturā un mazāks nepieciešamo transportlīdzekļu skaits. Par to liecina Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas un Vācijas pilsētas Drēzdenes pieredze.

Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā, turpināsies cilvēku aizplūšana uz bagātākajām pašvaldībās vai ārzemēm, Latvija paliks aizvien neapdzīvotāka, ienaidniekam vieglāk iekarojama. Tajā pašā laikā valstij naudas ir pietiekami – atliek vien panākt politisku vienošanos un līdzekļus saprātīgi pārdalīt trūcīgajām un vidēji pārtikušajām pašvaldībām. Par to, kas būtu darāms, lai nosargātu no iznīcības Latvijas lauku reģionus, saruna ar bijušo Valkas mēru, šobrīd biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" direktoru Ventu Armandu Kraukli.