Andra Ozola / Autori

Septembris jau gandrīz klāt, bet skolas visā Igaunijā joprojām aktīvi meklē skolotājus – trūkst aptuveni 150 skolotāju. Darba tirgū ir arvien mazāk šīs profesijas pārstāvju, problēmas risinājums var būt tāda personāla pagaidu pieņemšana darbā, kam nav nepieciešamā izglītības līmeņa, vēsta Igaunijas sabiedriskās televīzijas portāls “eer.ee”. Līdzīgi ir arī Latvijā, pat neraugoties uz to, ka pie mums darbojas skolotāju sagatavošanas programma.

Situācija ar latviešu valodas mācīšanu ārzemniekiem Latvijā ir stipri līdzīga kā Lietuvā, atšķiras tikai izpildījums, apjoms un tradīcijas – Lietuvā ir senākas tradīcijas sadarbībai ar universitātēm. Latvijas Universitātē nesen noslēgusies jau devītā Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, kurā pulcējās studenti un citi interesenti no pasaules valstīm.

Turpinot reemigrācijas tēmu, "Neatkarīgā" mēģināja noskaidrot, cik pavisam cilvēku šogad no emigrācijas ir atgriezušies Latvijā. To, kas izmantojuši reemigrācijas koordinatoru palīdzību, ir nedaudz vairāk nekā 500, bet patiesais skaits varētu būt zināms tikai nākamgad. Vidzemei atgriezušos skaita ziņā izdevies apsteigt Rīgu, toties Rīga citām pilsētām ir priekšā ar pilotprojektu, kur katrs atgriezies īstens rīdzinieks, kurš atbilst noteiktiem kritērijiem, varēs saņemt gandrīz 2000 eiro.

Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu, kur atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām. Vai uz turieni nāksies doties arī studentiem no Latvijas?

Plāni šoruden pagarināt lauku autobusu līnijas pāri Igaunijas dienvidu robežai uz Latviju, visticamāk, tiks atbalstīti, un projektam ir piešķirti 300 000 eiro, vēsta Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas portāls “err.ee”.

Kopš pagājušās ceturtdienas Somijas galvaspilsētas Helsinku satiksmē iespējams redzēt igauņu automašīnas bez šoferiem pie stūres. Pagaidām juridisku apsvērumu dēļ tās vienkāršiem lietotājiem ikdienā liegts izmantot, jo tās reģistrētas Igaunijā, ne Somijā.

No 31. jūlija atjaunota ikdienas vilcienu satiksme starp Liepāju un Rīgu. Tas paveikts, pagarinot reisus maršrutā Rīga–Dobele līdz Liepājai. Tas, protams, ir labi un apsveicami, taču "Neatkarīgā" vēlējās noskaidrot – ja ne satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), tad kas par to maksās, un vai uzņēmumam "Pasažieru vilciens" tas ir izdevīgi.

Nākamā gada februārī iztek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņš, taču valdībai viņas veikums jāvērtē pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, proti, tagad. Tikmēr plašākai sabiedrībai nepamanītas palikušas dažas ģenerāldirektores dzīves šķautnes.

Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu virsdiriģenti un virsvadītāji saņēmuši 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet koncertu vadītāji par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem no 130 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja “Neatkarīgā”.

Latvijā šā gada pirmajā pusgadā visvairāk reemigrantu – 179 – atgriezušies tieši Vidzemē, savukārt lietuvieši arvien mazāk interesējoties par darbu Norvēģijā, Dānijā vai Apvienotajā Karalistē, bet turp aizbraukušie aizvien vairāk atgriežoties dzimtenē. Latvijā visvairāk atgriežas vidzemnieki

Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs izsludinājis projektēšanas un būvniecības iepirkumu militārā un katastrofu medicīnas centra būvniecībai Rādi apkaimē Tartu. Jaunajā centrā atradīsies Aizsardzības spēku veselības centrs, centrālā zāļu noliktava un telpas, kas nepieciešamas katastrofu medicīnas studijām.

Eiropas Savienības  vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sinoptiķi sola, ka augustā Latvijā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Ar sēņu ražu mežos šogad slikti, jo ilgstošais sausums kaitējis micēlijam. Sēņu sezona varētu sākties, bet tā, visticamāk, nebūs bagātīga.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.

Piedzīvoto kratīšanā, aizturēšanā un izolatorā var rūpīgi saglabāt atmiņā un pēc tam izvērst dokumentālā prozā – apliecina Latvijā joprojām tiesātais uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņš “Neatkarīgās” lasītājiem nodevis fragmentus no savas topošās dienasgrāmatas par to, kā ir agrā rītā pēkšņi uzņemt nelūgtus viesus – KNAB darbiniekus, cik komfortabli ir viņu aprūpē nonākt Valsts policijas ēkas izolatorā, kā tur rit dzīve, ko tur dod ēst un vai tur ļauj sportot.

Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.

Pēkšņais Līgo dienas pēcpusdienā pieņemtais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmums apturēt kravu pārvadājumus uz Baltkrieviju nodarījis ne tikai materiālos zaudējumus uzņēmējiem, bet radījis pamatīgu kaitējumu LDz un valsts reputācijai, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda uzņēmējs, SIA "Business Support Services" īpašnieks Andris Spūlis.

No 21. līdz 23. jūlijam Ventspilī norisināsies 11. ielu sporta un kultūras festivāls "Ghetto Games" jeb GGFEST, kurā tiksies gan pasaules līmeņa sportisti, gan amatieri un ekstrēmo sporta veidu cienītāji, gan hiphopa dejotāji, rīmju veidotāji un gardēži –skatītājiem visas festivāla aktivitātes būs pieejamas bez maksas – sola festivāla rīkotājs Raimonds Elbakjans.

Baltkrievija ir lielākais dzelzceļa loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu, kravu tranzīts caur Baltkrieviju mums ir eksistenciāli svarīgs – šādus viedokļus pauda “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas politiķi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmumu pēkšņi pārtraukt kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā.

Tautsaimniecībai nodarīti zaudējumi, radīts kaitējums valsts prestižam – atbildīgās amatpersonas valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par lēmumu pilnībā apturēt kravu tranzītu ar Baltkrieviju jāsauc pie atbildības, šādu viedokli sarunā ar “Neatkarīgo” pauda bijušais LDz valdes loceklis Aivars Strakšas.

Jau vairāk nekā mēnesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē turpina vērtēt bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, izdodot rīkojumu par komandējuma noteikšanu pašam sev un ar to saistīto izdevumu apmaksu.