Arī Lietuva grib apsteigt Latviju: politiķi rosina auto tehnisko apskati nodot autoservisiem

© Dāvis Ūlands/F64

Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.

Latvijā šā gada vasarā tika grozīts Ceļu satiksmes likums, kurā tika noteikts, ka automašīnu valsts tehnisko apskati veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros - CSDD pārstāvis vai iestādes akreditēta persona. Lietuvas politiķi vēlas spert soli tālāk un pilnībā nodot tehnisko apskati sertificētās privātās rokās.

Nost ar monopolu! Lai dzīvo vienas pieturas aģentūras!

Kā raksta Lietuvas medijs "respublika.lt", parlamentārietis Andriuss Bagdons uzstāj, ka automašīnu, īpaši jaunu, stāvokli var profesionāli novērtēt sertificēti autoservisi vai oficiālie ražotāju pārstāvji, tāpēc juridiskā nepieciešamība doties tikai uz monopola pārbaudes tīklu ir lieka. Lietuvā vieglo automobiļu tehnisko apskati veic desmit sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas darbojas desmit reģionos, tāpēc saskaņā ar teritoriālo kritēriju tās savā starpā nekonkurē. Pārbaudes centru blīvumu pa reģioniem regulē valsts.

"Pēdējā laikā autovadītāji ir mainījuši riepas. Pēc šādu rutīnas procedūru veikšanas lielākā daļa autovadītāju tajā pašā dienestā varētu veikt arī citu pienākumu - tehnisko apskati, ja tajā laikā ir pagājis divu gadu termiņš. Tādā veidā autovadītāji visus pakalpojumus saņemtu vienas pieturas aģentūrā tuvāk mājām, nevis gaidītu rindās oligopola nodaļās," novērojis Seima pārstāvis.

Jau 2019. gadā Konkurences padome ierosināja valdībai atteikties no kritērija, kas ierobežo to uzņēmumu skaitu un atrašanās vietu valsts teritorijā, kuri veic obligātās tehniskās apskates.

"Likumdevējam ir liberāli noteikumi testēšanas biznesam. Tomēr tirgu regulē satiksmes ministra rīkojumi zemākā līmenī, un konkurentiem praktiski nav iespējams iekļūt šajā jomā. Valstij tika liegta iespēja izvēlēties. Tāpēc grupas vārdā mēs prasām likvidēt neskaidro birokrātiju, piedāvājot Lietuvas autovadītājiem jaunu, skaidru un ērtu valsts inspekcijas regulējumu," sacījis A. Bagdons.

Deputāts Viktors Francisks vērsis kolēģu deputātu uzmanību uz skandināvu pieredzi. "Somijā, piemēram, monopola likvidēšana 2010. gadā ne tikai būtiski paaugstināja pakalpojumu kvalitāti, bet vairs neizraisīja satiksmes negadījumus bojājumu dēļ. Autovadītāji var izvēlēties valsts kontroles dienesta pakalpojumu sniedzēju atbilstoši cenai," uzsvēra Seima pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, Somijā tehnisko apskati veic privāti uzņēmumi un valsts institūcija uzrauga veikto pārbaužu kvalitāti.

Eiropā vienu no liberālākajiem principiem piemēro Lielbritānija. Tur ierēdņi, ieguvuši atbilstošu kompetenci un sertifikātu, veic valsts deleģēto obligāto tehnisko apskati dažādos autoservisos.

"Ja uzņēmumi, kas uztur mūsu automašīnas, uzņemtos šādu atbildību, lai izsniegtu atļauju turpināt automašīnas ekspluatāciju uz ceļiem, tad tas nāktu tikai par labu visiem cilvēkiem," paziņojis Seima deputāts Romualds Vaitkus.

Pēc Lietuvas Biznesa konfederācijas pārstāvja Manta Andrjuškeviča teiktā, valsts, nosakot tehnisko pārbaužu centru izveides kārtību, iejaucas to skaita un cenu noteikšanā.

Lietuvas Seima deputātu neapmierinātību rosinājušas iedzīvotāju sūdzības par biežajām rindām uz tehnisko apskati. Viļņā rindā uz tehnisko apskati nākoties gaidīt pat piecas stundas.

Kā ir Latvijā?

Ikvienam Latvijas auto īpašniekam joprojām vismaz reizi gadā ir jādodas uz CSDD un jākārto ikgadējā tehniskās apskates pārbaude.

Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu automašīnu valsts tehnisko apskati veic CSDD, bet transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli tehniskās apskates ietvaros - CSDD pārstāvis vai iestādes akreditēta persona.

Tomēr Latvijā joprojām tehnisko kontroli nedrīkst veikt autoservisi, pat ja tie spēj nodrošināt atbilstību augstām prasībām attiecībā uz personālu, pieredzi un tehnisko aprīkojumu.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais