Arno Jundze / Autori

Sezonas sākumā teātru galvenā ziņa bija tā, ka pēc vairāk nekā divpadsmit gadu pārtraukuma (Romeo un Džuljeta. Mīts tika iestudēts 2003.) Liepājas teātrī atgriežas Gaļina Poliščuka. Viņa iestudēs Torntona Vaildera Mūsu pilsētiņa un Bengta Ahlforsa Cilvēks, kas vairās no lifta. Ilgus gadus pēc Teātra observatorijas slēgšanas par režisores darbošanos bija skopas ziņas, pavīdot vien lakoniskai informācijai, ka viņa iestudē kaut kur ārzemēs.

Zviedru karaliskā akadēmija vakar pasludināja savu verdiktu par to, kam šogad tiks piešķirta pasaulē prestižākā literārā godalga. Jaunās Nobela prēmijas laureātes baltkrievietes Svetlanas Aleksijevičas (1948) vārds, iespējams, pārsteigs arī ne vienu vien Neatkarīgās lasītāju, tomēr lēmums ir tieši šāds.

Kultūras pasaulē no piektdienas līdz piektdienai aizvadītā nedēļa bija gan skumju, gan priecīgu notikumu caurvīta. Olgas Lisovskas aiziešana mūžībā ir sēru vēsts visiem latviešu dzejas cienītājiem. Viņa piederēja latviešu dzejnieku zelta paaudzei, kura reiz pulcēja uz pasākumiem simtiem cilvēku.

Rīt, 9. oktobrī, pulksten 17 JVLMA Ērģeļu zālē K. Barona ielā 1 notiks komponista Pētera Plakida vokālās kamermūzikas diska Tu par manu dziesmu brīnies prezentācija, kurā iemūžināta paša komponista izsmalcinātā klavierspēle un viens no skanīgākajiem soprāniem – Maija Krīgena.

Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) aicina sabiedrību, politiķus un ierēdņus ievērot Latvijas Republikas Satversmē un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās vārda brīvības normas, kas veido jebkuras demokrātiskas valsts un Rietumu civilizācijas pamatus.

Sagaidot plaši mīlētā un atzītā latviešu klasiķa Emīla Dārziņa 140. dzimšanas dienu (komponists dzimis 1875. gada 3. novembrī), Valsts Akadēmiskais koris Latvija ieraksta īpašu kompaktdisku.

Vakar pēcpusdienā Saeimas preses dienests izplatīja paziņojumu, ka Baltijas Asamblejas balva literatūrā piešķirta latviešu rakstniekam Mārim Bērziņam par romānu Svina garša, kas izdots vēsturisko romānu sērijā Mēs. XX gadsimts.

Ir sācies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas Kilograms kultūras 2015 Rudens balsojums.

Tulkojusi Ingrīda Krūmiņa. Zvaigzne ABC

Valmieras Drāmas teātris (VDT) šovakar gatavojas sezonas notikumam – par tādu nenoliedzami varētu kļūt Indras Rogas iestudētā Meistara un Margaritas pirmizrāde, kas tapusi pēc pasaulslavenā Mihaila Bulgakova romāna.

Idejas brīvdienām

Pirms nedēļas rakstīju par politkorektumu kā vārda brīvības apdraudētāju. Otrs ne mazāk bīstams vārda brīvības drauds ir tā sauktie tikumības sargi. Šonedēļ no mušas izpūsts stāsts par skolotāju, kas izpelnījusies aizrādījumu tāpēc, ka atļāvusies izmantot stundā Agneses Krivades dzejoli, šķietami ir pikants nieciņš, par ko patērgāt pie kafijas tases. Tomēr, manuprāt, būtu pienācis laiks salīdzināt Izglītības likuma grozījumu, uz kuru pamata skolotāja saņēma aizrādījumu, atbilstību Satversmes 100. panta garam. Ka tik nu neiznāk kāda ar vīģes lapu piesegta pretruna.

Alis

Pētergailis

Pētergailis

Zvaigzne ABC

Salla Simuka ir lieliska somu rakstniece, kuras pusaudžiem domātā kriminālžanrā veidotā Sniegbaltītes triloģija spēj iedvesmot jebkuras mazas tautas pārstāvi – izrādās, arī viņa radītais intelektuālais produkts, pareizi virzīts, spēj sasniegt starptautisku atzinību tik neticami, ka no malas tas atgādina vēl vienu stāstu par Pelnrušķīti. Pati rakstniece, koša un smaidīga, vasaras beigās viesojās Rīgā.

Jēdziens «politkorektums» man nekad nav šķitis personiski tuvs vai īpaši cienījams, tomēr, atzīšos, arī es dažkārt esmu mēģinājis būt politkorekts situācijās, kad turpināt uzstāt uz savu viedokli nozīmētu saasināt situāciju, kas jau tā šķiļ zibeņus un pērkonu. Lielas jēgas no tā tomēr nekad nav bijis, jo vecā paruna, ka gudrākais piekāpjas, visbiežāk ir laba tikai uz papīra. Praksē parasti politkorektuma izpausmes oponenti uztver nevis kā žestu, ko pienāktos novērtēt, bet gan kā pretējās puses vājumu, un tad nu gan sāk darboties cita paruna – apetīte aug ēdot.

Trešdiena Latvijas vēsturē ieies ar to, ka beidzot mūsu valsts arī pret mākslu vērsto vandalisma aktu ziņā ir pielīdzinājusies pārējai pasaulei, jo kāds, «iespējams, garīgi nelīdzsvarots vīrietis» Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā trešdien sabojājis Salvadora Dalī un Pablo Pikaso mākslas darbus. Sīkāki negadījumi Latvijas muzejos un galerijās notikuši arī agrāk, bet nu esam saskārušies arī ar to, ka cietuši pasaulē pazīstamu klasiķu radīti mākslas darbi. Cerams, tie vismaz bija apdrošināti un rīkotājus negaida visas kustamās un nekustamās mantas apķīlāšana, kā arī citas nepatikšanas. Kaut gan ej nu zini, kā ir ar tiem apdrošinātājiem, – Rīgas pils lietā viņi demonstrēja, ka nesteidzas maksāt solīto.

Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Nika Dīra lugai Frankenšteins.

Tas bija visnotaļ dīvains un nesaprotams darbs, Raiņa 150. jubileju gaidot, neskaitāmas reizes atbildēt uz jautājumu – vai tad viņa idejas mūsdienās vēl ir aktuālas? Turklāt jautājums nereti tika uzdots ar nepārprotamu zemtekstu – vai tad tās vispār vēl kādu interesē?

Idejas brīvdienām