Arno Jundze / Autori

Ja grāmatu dievi nenovērsīs savu vaigu, tad no šodienas, 10. septembra, Latvijas grāmatnīcu plauktu jaunums numur viens būs E. L. Džeimsas triloģijas Piecdesmit nokrāsas ceturtais romāns ar lakonisko nosaukumu Grejs.

Svinot dzejnieka, dramaturga un domātāja Raiņa 150. jubileju, 11. septembrī plkst. 17 Esplanādē notiks dzejas lasījums nolietotā pilsētvidē Cilvēks un piemineklis. Tajā piedalīsies dažādu paaudžu Latvijas dzejnieki un skanēs kora dziesmas ar Raiņa dzeju.

Šonedēļ Latvijā sākušās ikgadējās Dzejas dienas. Kā ierasts, tās veido oficiālā Dzejas dienu festivāla programma un satelītprogramma. Pasākumi notiks vairāk nekā trīsdesmit Latvijas novados un pilsētās.

Idejas brīvdienām

Reizēm, lai saprastu pašu mājās notiekošo, nekāda loģika nepalīdz. Gada sākumā pilnā sparā skanēja runas par hibrīdkaru un nepieciešamību stiprināt Latvijas mediju spēku cīņā pret kaimiņvalsts ideoloģisko spiedienu un dezinformāciju. Kas tik toreiz tika sasapņots: vienots Baltijas medijs, īpašs kanāls Latgalē krievu valodā, esošo sabiedrisko mediju krievu dienestu stiprināšana. Diez vai tobrīd bija kāds vadošs Latvijas politiķis, kam trūktu viedokļa šajā jautājumā, arī runas par nepieciešamību rīkoties skanēja neierasti braši. Nu deviņi mēneši pagājuši, bet mediju telpa pildās ar ziņām, ka sabiedrisko mediju budžets nākamajam gadam varētu tikt nevis palielināts, kas it kā būtu loģisks solis, bet gan samazināts.

Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte īpašus ievadkomentārus neprasa. Viņas vārds ir labi pazīstams daudzās Latvijas mājās. Rakstnieces talanta cienītāji ar nepacietību gaida jaunas grāmatas, viņas viesošanās Latvijas bibliotēkās allaž ir notikums, kas pulcē pilnas zāles. Cilvēki zina, Anna Skaidrīte Gailīte nāks ar īstiem un izsāpētiem stāstiem, kas atklāj mūsu tautas likteņus 20. gadsimtā. Pēc smagām sirds slimības komplikācijām, iemācoties sadzīvot ar to sekām, viņai ir dota iespēja dokumentēt cilvēku dzīves un saglabāt tās nākamībai. Un tie nav tukši vārdi, bet patiesība.

Ribentropa, Molotova, puča un Baltijas ceļa gadadienas atskaņās nācās piedalīties kādā sarunā, kurā tika tērzēts par bezgala daudzām tēmām. Nekā neierasta vai nedzirdēta tur nebija, viss plūda kā parasti.

Tulkojusi Liene Akmens. Kontinents

Mansards

Gandrīz mīlas stāsts. Ilustrējusi Elīna Brasliņa. Pētergailis

Līdz 30. augustam Daugavpilī norisinās Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Ceramic laboratory. Tajā iesaistījušies astoņpadsmit mākslinieku no Latvijas, Ukrainas, Rumānijas, Turcijas, Ēģiptes, Izraēlas, Spānijas, Somijas un Polijas.

Nedēļas nogalē jauniešu koris Balsis diriģenta Inta Teterovska vadībā jau piekto gadu rīkos koncertus, lai turpinātu 2011. gadā iesākto koncertsēriju Daugavas balsis.

Pirms nedēļas Zviedrijā bija izdevība tikties ar Botkirkas pašvaldībā strādājošiem ekspertiem migrācijas jautājumos. Šī vieta droši vien ir unikāla visas Eiropas mērogā, jo samērā nelielajā pašvaldībā mitinās ap simt deviņdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tas, protams, nebūtu nekas sevišķs, bet viss sāls slēpjas tajā, ka šos simt deviņdesmit tūkstošus veido apmēram simt sešdesmit nacionalitāšu. Iedomājieties šo skaitli, šo īsteni Bābeles cienīgo valodu un kultūru sajukumu vienviet! Tas ir rezultāts Zviedrijas politiķu praktizētajai migrācijas politikai.

Piešķirtas ikgadējās Ventspils pilsētas domes un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas izcilības stipendijas.

No rītdienas, 20. augusta, Latvijas Nacionālā opera un balets rīkos vasaras izrādes, savukārt Baltā nama Beletāžā būs skatāma Kārlim Zariņam veltīta fotoizstāde Kārlis Zariņš. Meistars un viņa varoņi.

Vasara ir festivālu pļaujas laiks it visur Eiropā. Arī Zviedrijā, otrpus Baltijas jūrai. Pēc rīdzinieku protestiem sociālajos tīklos un ne tikai tajos par steidzamības kārtā no Krievijas importētā festivāla Kubana sarīkoto troksni un jandāliņu bija interesanti noskaidrot, kā ar troksni un citām organizatoriskajām problēmām tiek galā Stokholmā, kur jau desmit gadus augustā norisinās Stokholmas kultūras festivāls.

Aizvadītā nedēļa izcēlās ar vairākām it kā netiešām dzirksteļošanām kultūras virzienā. Vispirms jau jāpiemin dīvainā Latvijas iekšpolitikas komentētāju izrunāšanās saistībā ar Latvijas dzelzceļa bijušā priekšnieka Uģa Magoņa aizturēšanu. Es jau saprotu, tūlīt pēc KNAB negaidītā soļa bija iestājies mērens informācijas vakuums, tomēr kungi, ja jums nav faktu, ko vēstīt TV skatītājiem un radio klausītājiem, tad varbūt nenāciet uz raidījumu. Sākt ķēzīt virsū visiem tiem kultūras pasākumiem, kas notikuši, pateicoties Latvijas dzelzceļa atbalstam, ir tāds Pavļika M. vārdā nosauktā pionieru pulciņa vadošo sūdzbībeļu cienīgs gājiens. Kas gan kopīgs ir KNAB veiktajai akcijai ar LDZ īstenoto kultūras pasākumu sponsorēšanu? Nekas!

Tulkojusi Daina Grūbe. Zvaigzne ABC

Tulkojusi Liāna Niedra. Apgāds Kontinents

Latvijas Rakstnieku savienība un Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde izsludinājusi gadskārtējo konkursu par Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis.

Līdz 28. augustam mākslas galerijā Jēkabs (Jēkaba ielā 26/28) būs apskatāma vakar atklātā Kurta Fridrihsona (1911–1991) darbu izstāde. Tajā eksponēti apmēram četrdesmit mākslas darbi.

Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava šonedēļ sācis trīs koncertu turneju Francijā.