Krišjānis Kariņš uzsācis bīstamu spēli. Rotaļāšanos ar Satversmi. Alkas par katru cenu saglabāt varu viņu novedušas līdz bezatbildīgām politiskām kombinācijām.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar savas prezidentūras pirmajām dienām demonstrē apbrīnojamu aktivitāti un politisko jaudu. Viņš burtiski dzen uz priekšu, liek strādāt visai tai ierūsējušajai valsts pārvaldes sistēmai, kura līdz šim gluži kā pusaizmigusi nodarbojās ar papīru ražošanu un atrunu, kāpēc neko nevar izdarīt, sacerēšanu.
Premjers Krišjānis Kariņš valdību vada jau piekto gadu. Tas ļauj mums pamanīt dažus viņa rīcības modeļus, kuri acīmredzot izriet no viņa rakstura īpatnībām. Diemžēl ne tām simpātiskākajām.
Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.
Premjera Krišjāņa Kariņa pirmā darbadiena pēc atvaļinājuma sagadījās trauksmaina. Postošs negaiss ar ārkārtīgi spēcīgām vēja brāzmām un ābola izmēra krusas graudiem nodarīja milzu postījumus Dobeles, Tērvetes apkārtnē un citur.
Mēneša pirmajā dekādē mājsaimniecības saņem elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo mēnesi. Šomēnes tie ir satraucoši. Ja pati elektrības cena nav īpaši mainījusies, tad kosmosā aizgājuši tarifi par elektrības piegādi un jaudu izmantošanu. Cilvēki ir sašutuši. Pilni sociālie tīkli ar dusmām un neapmierinātību. Un? Kas tālāk?
Pirmdien premjers Krišjānis Kariņš atgriežas no atvaļinājuma un aicina jau agri no rīta uz sarunām koalīcijas partnerus. Katru partiju atsevišķi. Pirms kārtējās plānveida koalīcijas sadarbības padomes sēdes. Vienlaikus, kā ziņo informēti avoti, viņš esot opozīcijas partijām solījis, ka pirmdien tām būšot patīkami jaunumi.
Latvijas Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta latviešu nācijas arhitektūrā. Jau teātra nosaukums uzliek zināmus pienākumus. Ja vēl atceramies, ka tieši uz šī teātra skatuves 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tad jautājumi par tā vietu Latvijas kultūrpolitiskajā telpā kļūst lieki.
Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Viestura ordeņa lielkrusta komandieri ģenerāli Raimondu Graubi, ziņo “Latvijas Vēstnesis”.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plāna projekts paredz, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāreorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Krasais vidusskolu skaita samazinājums pierobežā, likvidējot vidusskolas Zilupē, Ciblā, Kārsavā, Baltinavā, Rekovā, nozīmē to, ka pierobežā paliks vien trīs vidusskolas – Ludzā, Viļakā un Balvos.
Pēc Rīgas domes NA/LRA frakcijas deputāta Valda Gavara pieprasījuma ir apkopoti dati par pašvaldības kapitālsabiedrību noslēgtajiem līgumiem. Šie dati šobrīd ir pieejami publiskā telpā un skaidri parāda, ka milzu summas plūdušas tā dēvēto sabiedrisko attiecību (PR) kantoriem un atsevišķiem medijiem.
Satiksmes ministrija nākusi klajā ar rosinājumu elektroskrejriteņu (stāvdrāžu) un velosipēdu lietotājiem noteikt obligātu ķiveru lietošanu. Ziņa par šo ierosinājumu izraisījusi pretrunīgu reakciju. Pret to iebilst gan stāvdrāžu lobijs, gan dažādi velobraukšanas aktīvisti. Nenostājoties kāda pusē, gribētos, izmantojot gadījumu, pievērst uzmanību citai sasāpējušai problēmai.
Ceturtdienas pievakarē satiksme Rīgas centrā faktiski apstājās. Tā kā nebija nedz Līgo svētku priekšvakars, nedz notika kāds pasaules superzvaigznes koncerts, bet bija parasts darbadienas vakars, tad daudziem radās neizpratnes pilns jautājums – kas noticis?
Pašlaik viena no Latvijas politiski karstākajām tēmām ir tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācija. Tieši attieksme pret šo dokumentu būs pamats nākamajai valdībai. Vienlaikus skan balsis: cik var ar to Stambulas konvenciju ņemties? Vai tad tiešām valstī reālu problēmu trūkst? Atraduši pseidoproblēmu un tagad to žļembā kā cīpslainu gaļas gabalu pa muti.
Ja divu mēnešu laikā neizdosies ievēlēt Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju, tad tiks pavērts ceļš uz kārtējām ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām. Iepriekšējais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpās 3. jūlijā. Tātad RD deputātiem ir laiks līdz 3. septembrim.
Baltkrievijas diktatora Lukašenko fantāzijām par vāgneriešu iespējamo iebrukumu Polijā pieslēgusies arī populārā ukraiņu “Youtube” zvaigzne Aleksejs Arestovičs. Viņa ieskatā gan runas par gājienu uz Varšavu esot māņu manevrs. Īstais uzbrukums būšot Viļņai (svētdienas pārraidē) vai pat Daugavpilij (pirmdien). Cik šīs runas ir pamatotas?
Latvijas valsts nelabvēļi izplata iespaidīgu Latvijas valsti negatīvā gaismā rādošu videoklipu. Tam sociālajos tīklos jau ir divi miljoni skatījumu. Kādus secinājumus no tā vajadzētu izdarīt?
Piektdien Krievijā tika aizturēts un vēlāk arī uz diviem mēnešiem arestēts bēdīgi slavenais terorists un kara noziedznieks Igors Girkins-Strelkovs. 2022. gada novembrī tiesa Hāgā atzina viņu par vainīgu Malaizijas pasažieru lidmašīnas HM17 notriekšanā virs Ukrainas austrumdaļas 2014. gada 17. jūlijā un aizmuguriski piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Tagad viņš Krievijā apsūdzēts ekstrēmismā (?!).
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.
Atbilde uz jautājumu – kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – ir pašā virspusē. Tā balstās latviešu apbrīnojamā pakļāvībā banku sistēmai. Bankas ir svētas, un uz tām nedrīkst pat greizi paskatīties. Tikai ar noņemtu cepuri un padevīgi saliektu muguriņu. No šīs bijības arī visas turpmākās ekonomiskās problēmas.
Svētdienas incidents Majoru pludmalē, kad miesās spēcīgu vīriešu kompānija agresīvi, rupjiem vārdiem lamājoties, verbāli uzbruka pašvaldības policijas darbiniekam un nepārprotami draudēja, liek Latvijas valsts varai skaidri pierādīt: kurš te īsti ir saimnieks. Kurš kontrolē situāciju?