Lai arī oficiāli tiek ziņots, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta disciplinārlieta noslēgusies bez rezultāta un amatpersonas atjaunotas amatā, tā gluži nav. Šā procesa galvenais rezultāts ir Mārtiņa Staķa atkāpšanās no Rīgas mēra amata, jauns spēku samērs RD un “Progresīvo” politiskās bērnišķības reljefa izgaismošanās.
Dienvideiropu pārņēmis ekstrēms karstums. Jebkura laika apstākļu galējība ir kā medus maize dažādiem “klimata” biznesa parazītiem un viņu viegli uzbudināmo fanātiķu kaujas grupām. Arī šī nav izņēmums.
Jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu uz žurnālistu jautājumu, ko viņš darīs, ja līdz augusta beigām nebūs skaidrības par koalīcijas nākotni, atbildēja visai mīklaini: “Es to atstāšu kā zināmu potenciālu pārsteigumu, kad pienāks laiks un būs jārīkojas.”
Ja mēs paskatāmies pasaules vadošos informatīvo ziņu kanālus BBC, CNN, “The New York Times” un citus, tad atklāsim, ka dažādi pasaules bandīti, diktatori, galvu griezēji tur tiek cienīgi dēvēti par prezidentiem, valstu vadītājiem. Mūsdienu Hitlers – Putins un viņa jaunākais brālis Lukašenko esot nevis asiņaini ļaundari, bet gan cienījami prezidenti.
Vispārējie dziesmu un deju svētki šogad ieguvuši īpaši patriotisku noskaņu. Pirmkārt, tas saistīts ar karu Ukrainā, kas daudziem atvēra acis: gulēt iemidzinošā eiforijā un sapņot par arvien labāku pasauli, kurā visi viens otru nesavtīgi mīl, rūpējas un novēl tikai to labāko, ir ne tikai naivi. Tas ir bīstami, jo ļaunums nekur nav zudis. Tas saprot tikai spēku. Tajā skaitā nacionālās pašapziņas spēku.
Vakar ZZS valde pieņēma lēmumu rosināt Saeimā zemkopības ministra Didža Šmita demisijas pieprasījumu. Šis lēmums iezīmē jaunu plānu, kā pārveidot valdošo koalīciju, negāžot esošo Krišjāņa Kariņa valdību.
Jau nedēļu Francijā turpinās nekārtības, kuras sākās pēc tam, kad policists nošāva kādu arābu izcelsmes jaunieti – likumpārkāpēju. Katrai pusei ir savs notikušā skaidrojums, kura patiesumu izvērtēs tiesa, tāpēc šajā jautājumā neiedziļināsimies. Mums būtiskāka ir tā mācība, kādu šie nedēļu ilgie Francijas grautiņi var dot mums.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pagājušo ceturtdien preses konferencē solīja pirmdien (tas ir, šodien) nākt klajā ar publisku paziņojumu. Sīkākos skaidrojumos viņš neielaidās, taču tiek pieļauta iespēja, ka viņš paziņos par atkāpšanos un esošās koalīcijas galu.
Devīto klašu centralizētie matemātikas eksāmenu rezultāti – 826 skolēni tajā izkrituši – kārtējo reizi aktualizējuši nebeidzamās diskusijas par to, vai skolēnu zināšanu līmenis gadu no gada slīd lejup. Ja tā, tad kas vainīgi – pedagogi, izglītības sistēmas veidotāji, vecāki, paši skolēni vai kāds cits?
“Uz koferiem” dzīvo ne tikai valdība, bet arī Rīgas domes (RD) valdošā koalīcija. Jautājums par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa nomaiņu ir tikpat kā nolemts. Protams, visādi brīnumi var gadīties, bet šobrīd viss liecina, ka jauns Rīgas mērs ir tuvāko nedēļu vai pat dienu jautājums.
Politiskās partijas “Kustība “Par!”” valdes loceklis un izpilddirektors Miks Celmiņš sociālos tīklos publicē ierakstus, kuri izskatās pēc naidu kurinošiem. Partijas vadība no tiem ne tikai nav norobežojusies, bet atsevišķi partijas valdes locekļi, piemēram, Marija Golubeva tos ir pat ietīkšķojusi.
Pirmdienas pievakarē Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka drīz gaidāma vēsturiska Putina uzruna tautai, kura uz ilgiem gadiem noteikšot Krievijas tālākās attīstības vektoru. Tā kā šādu “vēsturisku” un “liktenīgu” runu pieteikumi no Peskova mutes izskan regulāri, bet nekas patiesi nozīmīgs neseko, neko īpašu arī šoreiz nevajadzēja gaidīt.
Savas prezidentūras pēdējā mēnesī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt visai pārliecinoši uzstājās, kas daudziem izraisīja pašsaprotamu jautājumu – kur tu biji agrāk? Kāpēc tikai tagad, kad jau ir ievēlēts cits prezidents, tu uzdrošinies runāt to, ko no tevis gaidīja četrus gadus?
Krievijas kaujinieku grupas “Vagner” militārais dumpis, Rostovas ieņemšana bez kaujas, “taisnības maršs uz Maskavu” un visbeidzot “pagriešanās atpakaļ”, par spīti šīs traģikomēdijas teatrālajam noslēgumam, ievada jaunu posmu Putina pārvaldītās Krievijas vēsturē. Runa ir par Krievijas varas sistēmā ārkārtīgi svarīgo “cara īstuma” faktoru.
Šodien plaši izplatīts pieņēmums, ka komunistiskās sistēmas sabrukuma periodā (1989.–1991. gadā) Rietumi aktīvi atbalstīja dažādus “brīvības cīnītājus”, tajā skaitā Baltijas valstis to virzībā uz pilnīgas neatkarības atjaunošanu.
Politiskais process pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas ieguvis papildu dinamiku. Politisko spēku pozīcijas un to taktika iezīmējas arvien skaidrāk.
Rīgas domē (RD) par satiksmi galvaspilsētā atbild “Vienotības” vicemērs Vilnis Ķirsis. Viņam regulāri tiek adresēti pārmetumi no dažādu pilsētvides aktīvistu puses par to, ka 2023. gadā joprojām ne vien tiek atklāti, bet pat projektēti pagājušā gadsimta cienīgi ceļu satiksmes risinājumi.
Krievijas politologs, vēstures zinātņu doktors Sergejs Karaganovs 13. jūnijā žurnālā “Profil” publicēja rakstu “Kodolieroču izmantošana var paglābt cilvēci no globālās katastrofas”, kuru tūlīt pat, tiesa, jau ar citu virsrakstu: “Grūts, bet nepieciešams lēmums”, pārpublicēja visnotaļ nopietnais izdevums “Russia in Global Affairs”.