Bens Latkovskis / Autori

Ingunas Sudrabas diagnoze latviešu tautas pašreizējam stāvoklim nav iepriecinoša. Latvieši patlaban esot nogurusi tauta. Tauta, kura guļ, kurai nav spēka, kura sāk zaudēt ticību sev.

Uzstājoties Londonā ar runu par Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības turpmākajām attiecībām, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons solīja sarīkot valstī referendumu par izstāšanos no ES, ja viņa vadītā konservatīvā partija uzvarēs 2015. gada parlamenta vēlēšanās.

Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis vienā no savām epifānijām savulaik brīdināja tautu no kolektīvas sekošanas viltus aicinājumiem: Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs, kas mūs ārā vilks.

Bieži dzirdama frāze – krīze ir pārvarēta, bet iedzīvotāji šo krīzes pārvarēšanu savos maciņos vēl nejūt. Iedzīvotāji varbūt nejūt, bet Saeimas deputāti jūt gan. Šogad par 100 latiem (līdz 1517 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas) palielinājies Saeimas deputātu atalgojums, jo valstī pieaugusi vidējā darba samaksa, kurai deputātu alga piesaistīta.

Leonīda Gaidaja leģendārajā komēdijā Briljanta roka ir epizode, kurā Andreja Mironova tēlotais blēdis Geša Kozodojevs tiek izmests jūrā uz vientuļas salas. Tur viņš ierauga pa ūdens virsmu staigājošu puisēnu un, pašiedvesta svētuma apgarots, viņam seko.

Novembrī biju ES organizētā žurnālistu seminārā Briselē un Frankfurtē par eiro ieviešanas un parādu krīzes pārvarēšanas jautājumiem. Šajā seminārā kāda uzstājīga žurnāliste no Latvijas gandrīz katram referentam uzdeva vienu un to pašu jautājumu – vai ir veikti aprēķini par to, kāda būs ekonomiskā ietekme uz ES, ja Latvija iestāsies eirozonā.

Latvijas dzelzceļa (LDz) gada pārskatam veltītā preses konference samērā paredzami izvērtās par uzņēmuma vadības un paša LDz prezidenta Uģa Magoņa algas paaugstināšanas apspriešanu.

Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, pieaug nepatika pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šī nepatika izriet no arvien pieaugošajām domstarpībām starp Putina Krieviju un Rietumiem.

Kopš Francijas karalis Ludviķis XVI Bastīlijas ieņemšanas dienā savā dienasgrāmatā ierakstīja – šodien nekas ievērības cienīgs nenotika, prognozēt mierīgu nākotnes attīstību nozīmē riskēt iemantot briesmu nogulētāja slavu.

Mana krustmeita Lelde, kura dzīvo Britu salās, Velsā, 19. decembrī sociālajā vietnē twitter ierakstīja – «kā es gribu uz Latviju!» Turpat internetā viņu pabaidīju ar šeit valdošo spelgoni, kurš Ziemassvētkos vēl pastiprināšoties. Uz to viņa atbildēja: «Tieši tāpēc arī gribu!!! :) tikko lasīju delfos laika ziņas, idille! Šeit ir +5, slapjš un pelēks...» Tagad Ziemassvētku brīvdienās krustmeitas ilgas ir piepildītas un viņa uz nedēļu ir Latvijā.

Līdz šim Latvijas politologus un politisko procesu vērotājus dzina kokā primitīvais politiskā spektra skaidrojums: labējs – tātad latvisks, kreiss – tātad krievisks. Aizgāja pat tik tālu, ka atradās gudrinieki, kas šim sadalījumam piemeklēja oriģinālu izskaidrojumu – labējs sākas ar burtiem LA tāpat kā latvietis, kreiss ar burtiem KR tāpat kā krievs.

Politikā viena no nevēlamākajām īpašībām ir uzskatu nekonsekvence. Ja politiķis vienu dienu saka vienu, bet otru jau pavisam ko citu, tad viņš nav nekāds politiķis, bet gan vējagrābslis.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) un izglītības ministrs Roberts Ķīlis (RP) neklātienē apmainījušies laipnībām. Premjers uzskata, ka pie attīstības procesu kavēšanās augstākās izglītības nozarē vainojams ministrs, savukārt Ķīlis pārmetumus noraida, uzsverot, ka premjers ticis maldināts un runā, nepārzinot laukumu.

Lai arī sabiedrības lielākā daļa neatbalsta steigu, ar kādu tiek mēģināts Latvijā ieviest eiro, valdība stūrgalvīgi virzās uz savu mērķi – nomainīt latus pret eiro jau 2014. gada 1. janvārī.

Apzināti lietoju vārdu imidžs, nevis tēls, runājot par Vienotību, jo šī partija sevi pozicionē kā galvenā Rietumu vērtību nesēja latviešu sabiedrībā, bet šīs vērtības praksē nozīmē vairāk svešvārdu, modernu anglicismu un mazāk tautiskā. Tolerance, kapacitāte, kreatīvisms – iecietības, ietilpības un radošuma vietā. Tad nu arī imidžs tēla vietā.

Simbolu nozīmi ir grūti pārvērtēt. Īpaši tādā sociāli jutīgā sfērā, kāda ir politika. Sarmītes Ēlertes izvirzīšana par Vienotības Rīgas mēra kandidāti ir dziļi simboliska. Pretrunīgi vērtētas un vēlētāju uzticību neieguvušas personas izvirzīšana simbolizē Vienotības augstprātīgo un tautu šķeļošo attieksmi pret sabiedrību.

Eiropas Savienības (ES) līderu samits noslēdzies bez pārsteigumiem. Vienošanās par ES daudzgadu (2014.–2020. g.) budžetu netika panākta.

Kārtējo reizi saasinājusies situācija pasaules bīstamākajā konfliktu perēklī – Tuvajos Austrumos.

Neviena valsts pasaulē nav kļuvusi attīstīta un bagāta pati no sevis, rokas klēpī turot. Visas attīstītās valstis, ieskaitot ASV, savulaik ir piekopušas un joprojām piekopj ļoti mērķtiecīgu, savas intereses aizstāvošu ekonomisko politiku.

Labklājības ministre Ilze Viņķele apgalvo, ka padomju laikos strādājošie pensionāri tagad saņemot nenopelnītu pensiju.

Pasaules ekonomiskās domas karā starp nosacīti «taupītājiem» un «stimulētājiem» pēdējo mēnešu laikā ir notikusi zināma pārgrupēšanās. Viens no galvenajiem taupības un «fiskālās konsolidācijas» aktīvākajiem cīnītājiem – Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir pametis ierakumus un pārgājis pretinieku pozīcijās.

Vēl PSRS sabrukuma priekšvakarā, izsmejot krievu koka rubli, daudzi latvieši sapņoja par laikiem, kad, norēķinoties veikalā, ar lepnumu varēs vilkt ārā no maka savu nacionālo valūtu – latus.