Elita Veidemane / Autori

Intervijas turpinājums ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) par Latvijas diplomātu pienesumu tautsaimniecībai, par polittūrismu un palīdzības sniegšanu Ukrainai, par to, ko darīt ar Ukrainas bēgļiem, par Latvijas vēstniecības Krievijā nozīmi un “sarkanās kartītes” iespējām Daugavpils mēram.

Krievijas sabiedrībai jābūt pieejai objektīvai informācijai; Rīgā patvērumu radušajai televīzijas kompānijai “Doždj” strikti jāievēro kara apstākļos esošie nosacījumi; NATO valstu politiķi cenšas vienoties par tālākas darbības artilērijas sistēmu piegādēm Ukrainai; Krievijas apzinātie centieni iznīcināt Ukrainas energosistēmu ir kara noziegums – par šīm un citām tēmām ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā “Neatkarīgajai”.

„Kārtējo reizi Saeimas Mandātu komisija noraidīja vairāk nekā 23 000 cilvēku iniciatīvas „Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” jebkādu tālāku virzīšanu šī jautājuma skatīšanai pēc satura. Tas ir solis atpakaļ Latvijas tiesiskumā!” satraukusies ir Leila Rasima, Saeimas deputāte no „Progresīvajiem”.

Topošās koalīcijas partneri gada laikā sanaidosies un tā izjuks, darbošanās politikā bez vēlētāju mandāta rada neērtības, cilvēkus no ministriju departamentiem nedrīkst kā vergus sadalīt starp citām ministrijām, intervijā „Neatkarīgajai” pauž politisko procesu vērotājs, videoblogeris Dans Titavs.

„Te ir divi nošaujamo saraksti,” neslēpjot savus „humānos” nodomus, sludina kāda cilvēku grupa, kas sevi nosaukusi par „Pribaltikas antifašistiem”. Nošaut viņi gatavojas „vecos” Saeimas deputātus, kuri balsoja par „uzvaras” staba nojaukšanu, un „jaunos” deputātus, kuri balsoja pret sadarbības grupu veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

„Varbūt jūs varat izskaidrot, kādi ir „sevišķie nopelni Latvijas valsts labā”, par ko ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir apbalvots Rumānijas prezidents, ieceļot viņu par TZO lielkrusta komandieri?” – šādu jautājumu uzdeva vairāki lasītāji. Arī sociālajos tīklos izskanēja šis jautājums. To nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim Teikmanim.

„Mums beidzot jāizprot, kas ir padomju okupācija un kādas ir tās sekas. Kas piedalījās padomju okupācijas īstenošanā? Tie bija konkrēti cilvēki! Mums ir deportēto un represēto saraksti, bet mums nav padomju varas īstenotāju sarakstu. Šāda saraksta veidošana būtu vēsturiskā taisnīguma atjaunošana, lai konstatētu kolaborācijas lielumu, jo tie nav trīs vai pieci cilvēki, tie ir tūkstoši,” uzskata Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

„Atvainojiet, šis numurs nav pieejams,” man atbild bezpersoniska balss – tā vietā, lai mazliet nogurušā, klusā, tomēr apņēmīgā balsī ar mani sāktu runāt Daina. Es nezinu, kāpēc „numurs nav pieejams”. Es baidos par to domāt. Bet ikkatru gadu pirms Latvijas dzimšanas dienas mēs sazvanījāmies. Šogad telefoniska tikšanās ar viedo, cieņpilno un laipno Dainu Šķieznu-Elsbergu nebija iespējama.

„Ideja par divvaldību ministrijās patiesībā nāk no Valsts prezidenta,” atbild „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns, kuram vaicāju par nule parādījušos ideju veidot viceministra (ministra biedra) amatu. Pīlēns publiski izsakās, ka it kā vēlas jaunajā valdībā ieviest vairāku viceministru amatus, lai dalītu atbildību starp partneriem. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks brīnās: „Kur ir Valsts prezidenta balss šajā sajukumā?”

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajai apstiprināja, ka Polijai trāpījušas divas krievu raidītās raķetes. Raķetes nokritušas netālu no Ļubļinas pilsētas. Divi cilvēki gājuši bojā. „Ja Polija rosinās iedarbināt NATO līguma 4. pantu, mums kā valstij to vajadzēs atbalstīt,” viņš teica.

„Lai kļūtu par veselības ministru, jālasa valsts budžets nākamajam gadam. Jebkuram pesimistiskam vai mazohistiskam latvietim ir jālasa vai nu Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, vai nu valsts budžets. Abi šie daiļdarbi balstās uz pieņēmumiem, cipari ir izrauti no konteksta, taču rada iespaidu par autora erudīciju. Politiķi budžetu nelasa, bet izliekas, ka lasa, savukārt „Nāvi” izlasa, bet izliekas, ka nav rokā ņēmuši,” ironizē ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

“Mums ir savs plāns: mēs vēlamies izveidot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK). Sāksim ar trim. Viena PIK būs par kovidiepirkumiem – vakcīnām, “zelta” gultām, par visu izšķērdēto naudu. Tur ir miljardi eiro,” daudzsološu plānu prezentē partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis un Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Šodien – intervija ar viņu.

Vēl pie varas ruļļiem esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Artūrs Plešs tā arī neko nav varējis izdarīt, lai savaldītu Daugavpils valstspilsētas mēra Andreja Elksniņa (S) pretvalstiskās aktivitātes. Ar dvēseliskām mokām un uzspēlētu pompu pilsēta gan tika atbrīvota no okupantu pieminekļu smakas, tomēr ne līdz patiesi tīram gaisam. Turklāt Elksniņš nesen arī paspēja nogānīt Latviju īpaši smalkā veidā.

„Mani aizkustina šīs rūpes par manu prezidentūru (smejas)... Biju ievēlēts uz četriem gadiem un uz šo laiku arī plānoju savu darbību. Kas būs tālāk – nezinu. Viss izšķirsies īsi pirms finiša. Būšu apmierināts, ja man būs nākamais prezidentūras termiņš, bet būšu tikpat apmierināts, ja kļūšu par vienkāršu privātpersonu, kas vēro un analizē politiku,” teic Egils Levits. Šodien intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

„Jauniešu vietā man grūti atbildēt. Varbūt viņi vispār netaisās iet dienēt. Tad būtisks top jautājums: kāpēc mūsu sabiedrotajiem – NATO karavīriem – vajadzētu aizstāvēt Latviju, ja mūsu pašu sabiedrība to nevēlas darīt?” retoriski vaicā ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

„Varbūt labāk ieguldīt līdzekļus pretgaisa aizsardzībā, nevis civilās aizsardzības aizsargbūvēs? Ja nav pretgaisa aizsardzības, lādiņi nokrīt uz mājām, kas pēc tam ir jāatjauno. Ja būtu pretgaisa aizsardzība, nekādi lādiņi uz mums nekristu. Savukārt patvertņu būvēšana izmaksātu miljonus. Nauda jāiegulda jēdzīgi,” uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

„Mums bija svarīgi izveidot koalīciju no lielāka cilvēku skaita – stabilu koalīciju. Gadās, ka deputāti slimo. Gadās, ka deputātiem ir alternatīvs viedoklis, piemēram, Aleksandram Kiršteinam (NA) nereti ir cits viedoklis. Tāpēc 54 balsis ir diezgan relatīvs skaitlis. Tas nozīmē, ka jābūt nopietnai koalīcijas disciplīnai. Savukārt otrā pusē ir fundamentāli jauni Rosļikova spēki, mēs vispār nesaprotam, kas viņi ir un kā viņi izpildīsies,” domā Evika Siliņa („Jaunā Vienotība”), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre, 14. Saeimas deputāte.

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko viņi pelnījuši,” tīmeklī gaudo kāda Jeļena Osipova, sērojot par kārtējā padomju okupekļa – šoreiz Liepājā – nojaukšanu. Kaska un krusts ir novēlēti „naciķiem”, kuri mīda visādu osipovu „istoričeskuju pamjaķ” (vēsturisko atmiņu – krievu val.). Nav gan dzirdēts, ka par šiem draudiem policija būtu sākusi resorisko pārbaudi – kā gadījumā ar anesteziologa dr. Roberta Fūrmaņa ironisko piezīmi par to, ka viņš vēlas būt suns.

„Tas būtu apmēram tāpat, ja Anglijas karalis teiktu, ka viņš grib vienā valdībā konservatīvos un leiboristus. Bet starp viņiem ir mazāk pretrunu nekā starp NA un „Progresīvajiem”,” ironiski teic Aleksandrs Kiršteins (NA), vērtēdams pēcvēlēšanu sarunvedēja Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdienas piedāvājumu: koalīciju veidot no trim spēkiem, uzdāvinot vienu ministra krēslu „progresistiem”.

„14. Saeimas vēlēšanās aptuveni 28% no vēlētājiem nobalsoja par tām partijām, kuras parlamentā neiekļuva, jo nav pārvarējušas noteikto 5% barjeru,” apgalvo kāds Sergejs Grevcevs, kurš iesniedzis iniciatīvu portālā „manabalss.lv” – par to, lai pazeminātu procentu barjeru, ko nepieciešams pārkāpt, lai politisko spēku ievēlētu Saeimā. Pēc Grevceva domām, barjerai jābūt 3%.

„Tā ir nacisma vispretīgākā forma – krievu nacisms,” nesen tīmeklī izteicās kāds Krievijas politikas vērotājs. Viņš salīdzināja to ar vācu nacismu, kas esot bijis ar savu estētiku – ļaunuma estētiku. Tā esot izpaudusies ne tikai skaistās uniformās, bet pat skaidrojumos, kāpēc, piemēram, jānogalina skaisti.

„Vai tā ir taisnība, ka pie jums atver bumbu patvertnes?” „Jā.” „Viss ir tik slikti?” „Jā.” Šādu saraksti man atsūtīja kāds paziņa, kuram Maskavā dzīvo draugs. Līdz 18. oktobrim Maskavas varas iestādes iedzīvotājiem lika atbrīvot zem namiem esošos pagrabus un autostāvvietas. Tur paredzēts izvietot guļvietas, sildītājus un pirmās palīdzības aptieciņas. Pagaidām iekļūšana šajās „patvertnēs” gan būšot aizliegta – līdz īpašam rīkojumam. Tāds lēmums pieņemts Maskavas mērijā.