Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Einaru Fogeli, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidentu, – par to, vai LSFP valdes locekļi atzīstami par valsts amatpersonām, par to, kādas naudas summas sadala valdes locekļi, par sporta sponsorēšanu un nozares attīstību.

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība): par atkritumu apsaimniekošanas problēmām, par Slokas nelegālās atkritumu glabātavas ugunsgrēku, par nekustamā īpašuma nodokli un privātīpašuma savādībām Satversmē.

Visbaisākais bija tukšums. Kāpjot no prāmja Rīgas ostā, pamanījām, ka tā ir absolūti tukša. Pēc tā, ko uzzinājām agri 19. augusta rītā, vēl būdami uz prāmja, kas nāca no Zviedrijas, domājām, ka ostā mūs sagaidīs militāristi un tad... un tad mūs visus, izšķirojot pēc paveiktajiem noziegumiem, aizvedīs uz atbilstošām iestādēm. Taču ostā neviena nebija. Pat robežsargu nebija. Es steidzos uz laikraksta Atmoda redakciju, kas tolaik atradās Basteja bulvārī. Tur mani gaidīja kolēģi. Pa ceļam nemanīju nevienu cilvēku. Bija 1991. gada 19. augusts, militārā puča pirmā diena.

Brīnumaini: pagājušas divas diennaktis pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Aglonā, bet sociālajos tīklos un interneta dižportālos nevienas apriešanas un apņirgšanas. Samiegojušies, vai? Šāda mazaktivitāte šķiet aizdomīga. Kur tad palikuši visi bezgrēcīgie, kas zināja nosodīt tos, kurus viņi uzskata par necienīgiem atrasties Aglonas svētvietā?

Intervija ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes locekli Arni Kaktiņu: par «vecajiem» politiķiem jaunos iepakojuma papīros un sistēmisko krīzi Latvijas politikā, par «naudu», ar kuru var nopirkt vēlēšanas, kā arī par nākamo Saeimas vēlēšanu perspektīvām.

Intervija ar Saeimas deputāti Ingunu Sudrabu (No sirds Latvijai), parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju: par pielaidi valsts noslēpumam, parlamentāriešu neapmierinātību ar Sudrabas ievēlēšanu par komisijas vadītāju, kā arī par «oligarhu sarunu» izmantošanu politiskās interesēs. Komisijas otrdienas sēdes darba kārtībā ir KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes viedokļu uzklausīšana un komisijas darba plāna apspriešana. Ritvars Jansons (NA) ir atsūtījis vēl vienu ierosinājumu darba plāna papildināšanai: Ingunas Sudrabas atcelšana no komisijas vadītājas amata.

Māksla attīra un iedvesmo: pēc politiskās karjeras, kas ne vienmēr ir vēlētāju gaišākajā piemiņā paliekoša, cilvēks izdomā atgriezties pie mūžam skaistā, un tas ir pacilājoši.

Muļķu partijas manifestā, kas dzima tālajā 1992. gadā, bija galvenais solījums: «Mēs esam par...» Daudzpunktes vietā katram vajadzēja ierakstīt, par ko tad viņš ir: «Mēs esam par sauli, par mēnesi... Par zemessargiem, aizsargiem, kājsargiem, pussargiem...» Entuziasma un kvēles pārņemtie muļķpartijieši tomēr nespēja piereģistrēt savu partiju tās pārāk tiešā nosaukuma dēļ, tālab pārdēvēja to par Latvijas laimi. Jo laime taču ir universāla. Taču par vēlēšanu apvienību Latvijas laime 1993. gada Saeimas vēlēšanās nobalsoja vien 0,88% no vēlētāju kopskaita.

Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu – par politiskās vārīšanās pasūtītājiem, par sabiedrisko mediju atteikšanos sadarboties ar Ventspili, par investīciju plāniem, par nodokļu reformu un reģionu politiku.

«Esmu nost no visiem galvaspilsētas notikumiem: gan muzikālajiem, gan politiskajiem,» teic Raimonds Pauls, savādās vasaras dienas pavadīdams Baltezera īpašumā. Un tomēr viņam ir ko teikt par visu, kas vārās un mutuļo Latvijas ikdienā. Šoreiz saruna – par Latvijas Radio likstām, Laimas Vaikules randiņu, «oligarhu sarunām», Dziesmu svētku emocijām, politiskajām skuju takām.

Nezinu, vai Latvijas izklaides industrijas vērtētāju miskastē atradīsies vēl kaut kas tikpat derdzīgs, bezgaumīgs un atbaidošs kā Laimas Vaikules festivāls Rendez Vous, kas nule notika Jūrmalā. Vēl baisāks, šķiet, bija tikai Jaunais vilnis, no kura kopīgiem spēkiem laimīgi esam tikuši vaļā.

Stāsta, ka šī nedēļas nogale būšot saulaina un silta, tālab ir pamatots iemesls novilkt vilnas zeķes un iziet ārā no mājas, lai baudītu āra priekus un pat svētkus.

«Dzīvojiet šodienā! Lai krievi paši raud par savu vēsturi!» – kāds sejugrāmatas lietotājs virtuāli uzbruka kādam citam lietotājam, kas bija tīmeklī publicējis senu fotogrāfiju: Krievijas cara Nikolaja II ģimene neilgi pirms nošaušanas. 17. jūlijā apritēja 99 gadi, kopš Jekaterinburgas inženiera Ipatjeva mājā komunisti nošāva Nikolaju II, viņa ģimeni un vairākus kalpus. Diez vai kāds grasījās raudāt par šo faktu, tas bija vairāk kā atgādinājums par proletariāta vadoņu plānprātību un sekām, ko tās nesa ne tikai Krievijai, bet visai pasaulei. Tieši atgādinājumu dēļ vēsture ir svarīga, un ir nebūtiski, kur tā «notikusi»: ir jāizdara secinājumi, kas būs nozīmīgi šodien un rīt, un šeit.

Intervija ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu (Nacionālā apvienība) par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem un tautas vēlētu prezidentu, par versijām «oligarhu sarunu» politiskajā skandālā, par Krievijas ietekmi Latvijā un pasaulē, kā arī par politiskā klimata maiņu.

«Viņš ne tikai ņēma no dzīves, viņš tai arī deva,» raksturojot Āri Auderu, teica kāda viņa paziņa. Iespējams, šis izteiciens vislabāk atklāj mikroķirurgu, veselības ministru, Latvijas Rotari kluba dibinātāju un skujeņu maģistru, kas šodien aiziet pa ugunsceļu Rīgas krematorijā. Viņa nāve bija šoks daudziem, jo vīrietis 55 gadu vecumā ir spēku briedumā. Bet liktenis «nolēma» citādi, un nu Āra vairs nav. Kāda viszinoša žurnāla slejās apgalvots, ka Āris Auders izdarījis pašnāvību. Taču neviens to nav apstiprinājis, jo nāves apstākļi ir nezināmi, un ekspertīzes rezultāti būs zināmi tikai pēc laika.

Kaut arī vasara mūs nelutina ar siltumu, daudz muzikālās baudas sagādā Jūrmalas festivāls, kurā vakar uzstājās Maestro Raimonds Pauls, bet šodien Jūrmalas iedzīvotājus un viesus iepriecinās vairāki mākslinieki, jo paredzētas divas programmas.

Aizej uz mežu un paliec tur pa nakti. Viens. Un lai tev mugurā ir tikai tas apģērbs, ko no rīta esi steigā uzmetis: krekliņš un plāna jaķele. Tev nav viedtālruņa, nav pat baranciņas kabatā. Tev nav ne jausmas, kur ir dienvidi, uz kurieni ved stiga un kas mīt alā, kas tumsnē zem egļu nokarenajiem zariem. Atnāk piķa melna tumsa, un ledains lietus sāk pātagot seju, un drīz viss apģērbs ir izmircis. Mirkli tev šķiet, ka tas ir ļauns sapnis, bet tumsa iespiežas tevī lēni kā nazis sviestā, tevī atstarojas trulas sāpes, un asinis sastingst no aukstuma un neizskaidrojamām bailēm...

«Es tomēr negribētu pētīt, kas iepriekšējā priekšsēdētāja laikā bija darīts nepareizi, es gribu mūsu komandas varēšanu pierādīt ar darbiem,» teic Jēkabpils pilsētas domes jaunais priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Zaļā partija). Viņš mēra amatā nomainīja Leonīdu Salceviču (Jēkabpils Reģionālā partija), kas tur strādāja divdesmit gadus. «Viegli nebūs,» atzina jaunais priekšsēdis. Nu jau aizvadīti pirmie pilsētas svētki, notikusi iedzīvotāju pieņemšana. Vai ir viegli būt jaunam... priekšsēdētājam?

Aizņemšos kādu trāpīgu terminu no Latgales koktēlnieka un pedagoga Antona Rancāna. Un šis termins ir «krievināšana». Nekā citādi kā par krievināšanu nevaru nosaukt mūsu izglītības sistēmas pērļu virtenes, kurās mirdz ne tikai segregētās izglītības absurda piemēri, bet arī skolu likvidēšana – nereti bez pamatotiem iemesliem. Lai likvidētu kādu skolu, dažkārt nemaz nav vajadzīga nopietna argumentācija, vajag tikai revolucionāro pārliecību, ka latviešu skola gauži krieviskā rajonā nav vajadzīga, tāpēc no tās jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk – kā no nevēlama svešķermeņa.

4. jūlija vakarā tvitera publika ieraudzīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora Ivara Beltes atklāsmi: «LTV ir pieņēmusi svarīgu, redakcionāli izsvērtu lēmumu par sadarbības pārtraukšanu ar Ventspils domi. Meklēsim alternatīvus fin. avotus!» Izrādās, izsvērti lēmumi tiek pieņemti vakarā, bet sabiedrībai tos paziņo ar sociālo tīklu palīdzību. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par šo lēmumu joprojām nav oficiāli informēta.

Visi esam iesaistīti kaut kāda komiksa ekranizācijā. Tāda sajūta rodas, vērojot valsts dzīvē notiekošo. Pat ne tikai vērojot, bet aktīvi piedaloties masu skatu filmēšanā. Jo kurš gan nav iekļauts epizodēs par «oligarhu sarunām», nemaz nerunājot par mediķu streiku, «izcilās» nodokļu reformas sāgu un degošo mēslu kariem? Pirms pāris dienām nevarēja vien beigt smieties par Valsts vides dienesta (VVD) priekšnieces Ingas Koļegovas pieļāvumu: Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Slokā, kā arī segt izdevumus (no valsts budžeta atvēlētos 700 000 eiro) ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai.

«Bērni nedzimst kā nepilsoņi. Viņi dzimst kā bērni. Nepilsoņu likteni izvēlas viņu vecāki,» uz Valsts prezidenta iniciatīvu automātiski piešķirt visiem nepilsoņu bērniem LR pilsonību atbildēja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA).